Yauhas, Xenpedais tus Tub
Ib tug ntawm Kaum Ob tug Thwj Tim nyob hauv Phau Tshiab, uas yog Xenpedais ib tug tub, thiab Yakaunpaus ib tug kwv. Thaum nws tseem hluas nws yog ib tug neeg nuv ntses (Mak. 1:17–20). Tej zaum nws yog Yauhas tus uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej tus thwj tim uas tsis muaj npe uas hais txog nyob hauv Yauhas 1:40. Tom qab ntawd Vajtswv hu nws los ua Yexus Khetos ib tug thwj tim (Mat. 4:21–22; Luk. 5:1–11). Nws sau Yauhas Txoj Moo Zoo, peb tsab ntawv, thiab phau ntawv Tshwm Sim. Nws yog ib tug ntawm peb tug uas nyob nrog tus Tswv thaum Yailus tus ntxhais sawv rov los (Mak. 5:35–42), thaum nyob saum lub Roob Hloov Hlo (Mat. 17:1–9), thiab nyob hauv Khexemanes (Mat. 26:36–46). Nyob hauv nws tej lus sau nws muab nws tus kheej hu ua tus thwj tim uas Yexus hlub (Yhs. 13:23; 21:20) thiab hu ua tus “thwj tim ntawd” (Yhs. 20:2–8). Yexus kuj muab nws thiab nws tus tij laug uas yog Npau-anekes hu ua “xob quaj ob tug tub” (Mak. 3:17). Zaj uas hais txog Kev Ntsia Saum Ntoo Khaub Lig thiab Kev Sawv Rov Los los hais txog nws ntau ntau zaus (Luk. 22:8; Yhs. 18:15; 19:26–27; 20:2–8; 21:1–2). Tom qab ntawd Yauhas raug ntiab tawm mus rau Pamaus, qhov chaw uas nws sau phau ntawv Tshwm Sim (Tsm. 1:9).
Muaj ntau zaus hais txog Yauhas nyob hauv kev tshwm sim hauv hnub nyoog kawg (1 Nf. 14:18–27; 3 Nf. 28:6; Ethaws 4:16; Q&K 7; 27:12; 61:14; 77; 88:141). Tej nqe no qhia tias tej uas tau sau txog Yauhas nyob hauv phau Npaivnpaum muaj tseeb thiab kuj qhia kom to taub tias Yauhas tseem ceeb npaum li cas thiab qhia tias txoj hauj lwm uas tus Tswv tau muab rau nws ua nyob hauv lub ntiaj teb nyob hauv lub caij nyoog hauv Phau Tshiab thiab nyob hauv hnub nyoog kawg tseem ceeb npaum li cas. Cov vaj lug kub hauv hnub nyoog kawg qhia ntxiv tias Yauhas tsis tau tas sim neej tiam sis tus Tswv tau cia nws nyob hauv lub ntiaj teb ua ib tug tub qhe uas muab kev pab mus txog thaum lub sij hawm ntawm tus Tswv txoj Kev Los Zaum Ob (Yhs. 21:20–23; 3 Nf. 28:6–7; Q&K 7).
Yauhas tej tsab ntawv
Txawm tias tus uas sau peb tsab ntawv no tsis hais nws tus kheej lub npe, nws cov lus sau ntawv yeej zoo ib yam nkaus li tus Thwj Tim Yauhas txoj kev sau ntawv yog li ntawd tau xav tias nws tau sau tag nrho peb tsab ntawv.
1 Yauhas 1 qhuab ntuas Haiv Neeg Ntseeg kom ua phooj ywg nrog Vajtswv. Tshooj 2 hais tias Haiv Neeg Ntseeg yuav paub Vajtswv los ntawm kev mloog lus thiab qhia kom lawv tsis txhob tso siab rau tej yam ntawm lub ntiaj teb. Tshooj 3 hu txhua tus los ua Vajtswv cov me nyuam thiab kom ib leeg hlub ib leeg. Tshooj 4 piav hais tias Vajtswv yog txoj kev hlub thiab hais tias Nws nyob hauv cov uas hlub Nws. Tshooj 5 piav hais tias Haiv Neeg Ntseeg yug los ntawm Vajtswv los ntawm lawv txoj kev ntseeg Khetos.
2 Yauhas zoo ib yam li 1 Yauhas. Nyob hauv phau no Yauhas xyiv fab vim “tus poj niam uas Vajtswv xaiv tseg” cov me nyuam rau siab ntseeg.
3 Yauhas qhuas tus neeg hu ua Nkayus rau nws txoj kev rau siab ntseeg thiab txoj kev pab cov uas hlub qhov tseeb.
Yauhas Txoj Moo Zoo
Nyob hauv phau no hauv Phau Tshiab, Yauhas uas yog tus Thwj Tim ua tim khawv hais tias (1) Yexus yog tus Khetos los yog tus Mexiyas thiab (2) Yexus yog Vajtswv Leej Tub (Yhs. 20:31). Nws ua tib zoo xaiv thiab muab tej zaj uas qhia txog Yexus lub neej coj los tso ua ke kom ua tau raws li lub hom phiaj no. Qhov pib ntawm phau no yog ib sob lus uas qhia tias Khetos zoo li cas thaum nws nyob hauv lub neej ua ntej yug los: Nws nyob nrog Vajtswv, Nws yog Vajtswv, thiab Nws yog tus tsim tag nrho ib puas tsav yam. Nws yug los ntawm cev nqaij daim tawv los ua Leej Txiv Tib Leeg Tub. Yauhas piav txog Yexus txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia, hais ntau ntau txog qhov uas Nws los ntawm Vajtswv los thiab Nws txoj kev sawv hauv qhov tuag rov los. Nws hais meej tias tej txuj ci tseem ceeb, cov neeg tim khawv, cov yaj saub, thiab Khetos tus kheej lub suab ua tim khawv tias Yexus yog Vajtswv Leej Tub. Yauhas qhia los ntawm qhov uas nws qhia tias tej yam no txawv li cas, qhov kaj thiab qhov tsaus ntuj, qhov tseeb thiab qhov tsis tseeb, qhov zoo thiab qhov phem, Vajtswv thiab tus dab phem. Tej zaum yuav tsis muaj lwm cov ceev xwm txheej uas hais meej tshaj cov no txog Yexus txoj kev dawb huv thiab qhov uas cov thawj coj Yudais tsis rau siab ntseeg.
Feem ntau Yauhas sau txog Khetos txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia nyob hauv Yudais, qhov tseem ceeb yog lub lim tiam kawg ntawm Nws txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia hauv ntiaj teb, tab sis Mathais, Malakaus, thiab Lukas feem ntau sau txog Nws txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia nyob hauv Kalilais. Kev tshwm sim nyob hauv hnub nyoog kawg tau qhia meej txog ntau yam nyob hauv phau no (Q&K 7 thiab Q&K 88:138–141).
Yog xav paub tej uas tshwm sim nyob hauv tus Cawm Seej lub neej uas piav txog nyob hauv phau Yauhas txoj Moo Zoo, saib Kev Sib Haum ntawm Plaub phau Txoj Moo Zoo nyob hauv cov ntawv ntxiv tom kawg.