Tej Kev Pab Kawm
Lukas


Lukas

Tus uas sau Lukas txoj Moo Zoo thiab phau Tes Hauj Lwm nyob hauv Phau Tshiab thiab ib tug tub txib uas yog Povlauj tus khub. Nws niam nws txiv yog neeg Kilis thiab nws yog ib tug kws tshuaj (Klx. 4:14). Lukas twb kawm ntaub kawm ntawv. Nws hais tias nws yog tus Thwj Tim Povlauj ib tug khub thaum nws koom nrog Povlauj nyob hauv Tau-as (Teh. 16:10–11). Lukas kuj nyob nrog Povlauj hauv Filipis thaum Povlauj mus rau Yeluxalees zaum kawg (Teh. 20:6), thiab ob tug ntawd nyob ua ke mus txog thaum nkawd los txog Loos. Lukas kuj nrog Povlauj nyob thaum cov Neeg Loos muab nws kaw (2 Tim. 4:11). Muaj dab neeg qhia tias nws tuag vim nws txoj kev ntseeg.

Lukas txoj Moo Zoo

Ib zaj uas Lukas sau txog Yexus Khetos thiab Nws txoj hauj lwm qhuab qhia hauv lub ntiaj teb. Phau Cov Thwj Tim Tes Hauj Lwm yog phau uas sau txuas ntxiv rau Lukas txoj Moo Zoo. Phau Lukas yog ib zaj uas sau zoo zoo txog Yexus txoj hauj lwm qhuab qhia, uas hais tias Yexus yog tus Cawm Seej ntawm cov Neeg Yudais thiab Lwm Haiv Neeg huv tib si. Nws sau ntau txog Yexus tej lus qhia thiab tej uas Nws ua. Tsuas yog nyob hauv Lukas xwb peb thiaj tau nyeem zaj uas hais txog qhov uas Khali-ees los xyuas Xakhaliyas thiab Maivliag (Luk. 1); cov tswv yug yaj mus saib tus me nyuam mos liab Yexus (Luk. 2:8–18); Yexus mus xyuas lub tuam tsev thaum nws muaj hnub nyoog kaum ob xyoo (Luk. 2:41–52); muab txoj cai rau thiab txib pawg xya caum (Luk. 10:1–24); Yexus tawm hws ntshav (Luk. 22:44); Yexus sib tham nrog tus tub sab saum ntoo khaub lig (Luk. 23:39–43); thiab Yexus noj ntses thiab haus zib ntab tom qab Nws txoj Kev Sawv Rov Los (Luk. 24:42–43).

Yog xav kawm txog tej yam uas muaj los nyob hauv tus Cawm Seej lub neej uas piav txog nyob hauv Lukas txoj Moo Zoo, saib Kev Sib Haum ntawm Plaub phau Txoj Moo Zoo nyob hauv cov ntawv ntxiv tom kawg.