Kalilais
Thaum ub thiab niaj hnub nim no, yog koog chaw nyob sab qaum teb ntawm teb chaws Ixayees thiab sab hnub poob ntawm tus Dej Yauladees thiab tus dej hiav txwv Kalilais. Kalilais ntev kwv yees li rau caum mais (cuaj caum xya kilaumev) thiab dav li peb caug mais (plaub caug yim kilaumev). Yav thaum ub, ces thaj av no muaj tej liaj ia teb chaws zoo tshaj thiab tej lub zos uas ua lag ua luam ntau tshaj plaws hauv Ixayees teb chaws. Tej kev loj tseem ceeb uas mus rau tej teb chaws Damaxes, Iyiv, thiab Ixayees sab hnub tuaj mus dhau lub xeev Kalilais mus. Rau qhov huab cua thiab tej av luaj hauv Kalilais zoo heev, muaj txiv roj, txhuv nplej, pias, thiab tej txiv hmab ntau heev. Tej chaw nuv ntses ze rau ntawm Hiav Txwv Kalilais yog ib txoj kev ua lag ua luam xa ntses tawm mus rau lwm lub teb chaws zoo heev thiab ua rau lub teb chaws no tau nyiaj txiag ntau heev. Tus Cawm Seej siv sij hawm ntau hauv lub xeev Kalilais.
Hiav Txwv Kalilais
Hiav Txwv Kalilais nyob teb chaws Ixayees sab qaum teb. Kuj hu ua Hiav Txwv Khineles hauv Phau Qub thiab lub Pas Dej Nkenexales los sis Tinpelias hauv Phau Tshiab thiab. Yexus qhia ob peb zaj lus nyob ntawd (Mat. 13:2). Lub pas dej hiav txwv no zoo nkaus li ib lub txiv moj coos, ntev li 12.5 mais (20 kilaumev) thiab dav li 7.5 mais (12 kilaumev) nyob ntawm qhov chaw dav tshaj plaws. Nyob li 680 fiv (207 mev) hauv qab qhov chaw txij dej hiav txwv, uas feem ntau ua rau tej cua ib ncig ntawm qhov chaw ntawd kub heev. Feeb ntau tej cua txias uas los ntawm qhov chaw ib nta toj thiab nrog cov cua kub sib tov saum nplaim dej tsim tej cua daj cua dub uas los ib vuag dua ntais. (Luk. 8:22–24).