Raws li siv hauv cov vaj lug kub, tej thaum yog ib co lus yus hnov uas tus Tswv los sis Nws cov tub xa xov hais. Tej thaum yus tsis hnov tus Ntsuj Plig lub suab hais lus vim Nws hais rau yus lub siab los sis lub cim xeeb xwb.
Adas thiab Evas tau hnov tus Tswv uas yog Vajtswv lub suab, Chk. 3:8 (Mauxes 4:14 ).
Tus Tswv hais lus rau Eliyas nrog ib lub suab yau yau, 1 Vnt. 19:11–13 .
Cov neeg ncaj ncees raws tus Tswv Yug Yaj Zoo lub suab, Yhs. 10:1–16 .
Txhua tus uas nyiam qhov tseeb yeej mloog kuv lub suab, Yhs. 18:37 .
Kuv tau ua raws li tus Ntsuj Plig lub suab hais, 1 Nf. 4:6–18 .
Muaj ib lub suab los rau kuv, hais tias: Enos, twb zam txim rau koj tej kev txhaum lawm, Enos 1:5 .
Yog ib lub suab uas meej mos muag kawg nkaus li thiab lub suab no chob txog ntua nruab siab, Hlm. 5:29–33 (3 Nf. 11:3–7 ).
Txawm yog los ntawm kuv lub suab los sis los ntawm kuv cov tub qhe lub suab, yeej zoo ib yam, Q&K 1:38 .
Lawv hais dab tsi thaum tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tshoov lawv lub siab ces yeej yog tus Tswv lub suab, Q&K 68:2–4 .
Txhua tus neeg uas ua raws li kuv lub suab hais yuav pom kuv lub ntsej muag thiab paub hais tias muaj kuv, Q&K 93:1 .