Svētie Raksti
Mācība un Derības 29


29. nodaļa

Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu sešu elderu klātbūtnē Feijetā, Ņujorkas štatā, 1830. gada septembrī. Šī atklāsme tika dota dažas dienas pirms konferences, kas sākās 1830. gada 26. septembrī.

1–8, Kristus sapulcina Savus izraudzītos; 9–11, Viņa atnākšana ieies Tūkstošgadē; 12–13, Divpadsmit tiesās visu Israēlu; 14–21, Zīmes, sērgas un posts ievadīs Otro Atnākšanu; 22–28, Pēdējā augšāmcelšanās un galīgā tiesa būs pēc Tūkstošgades; 29–35, Visas lietas ir garīgas Tam Kungam; 36–39, Velns un viņa pulki tika padzīti no debesīm kārdināt cilvēku; 40–45, Krišana un Izpirkšana atnes glābšanu; 46–50, Mazi bērni ir atpestīti caur Izpirkšanu.

1 Klausieties Jēzus Kristus, jūsu Pestītāja, Diženā aEs Esmu, balsi, kura bžēlastības roka ir cizpirkusi jūsu grēkus;

2 kurš asapulcinās Savus ļaudis tāpat kā vista sapulcina kopā savus cālīšus apakš saviem spārniem, patiesi tik daudzus, cik uzklausīs Manu balsi un bpazemosies Manā priekšā, un piesauks Mani varenā lūgšanā.

3 Lūk, patiesi, patiesi Es saku jums, ka tagad jūsu grēki ir jums apiedoti, tādēļ jūs saņemat šīs lietas, bet atcerieties vairs negrēkot, lai briesmas nenāktu pār jums.

4 Patiesi Es saku jums, ka jūs esat izraudzīti no pasaules sludināt Manu evaņģēliju ar prieka skaņu, kā ar bazūnes abalsi.

5 Priecājieties savā sirdī un līksmojieties, jo Es esmu jūsu avidū un esmu jūsu baizstāvis Tēva priekšā; un tā ir Viņa labā griba dot jums cvalstību.

6 Un, kā ir rakstīts: Visu, ko jūs aticībā blūgsit, būdami cvienoti lūgšanā, saskaņā ar Manu pavēli, jūs saņemsit.

7 Un jūs esat aicināti īstenot Manu aizredzēto bsapulcināšanu; jo Mani izredzētie cklausās Manu balsi un nenocietina savas dsirdis;

8 tādēļ no Tēva ir nācis lēmums, ka viņiem ir jātiek asapulcinātiem vienā vietā uz šīs zemes virsas, lai bsagatavotu viņu sirdis un būtu sagatavoti visās lietās uz to dienu, kad cbēdas un posts tiks sūtīts ļaunajiem.

9 Jo tā stunda ir tuvu un tā diena drīz būs klāt, kad zeme būs nobriedusi; un visi alepnie un tie, kas dara ļaundarības, būs kā brugāji; un Es tos csadedzināšu, saka Pulku Kungs, tā ka ļaundarības vairs nebūs uz zemes;

10 jo tā stunda ir tuvu, un tam, kas tika Manu apustuļu arunāts, ir jātiek piepildītam; jo kā viņi teica, tā tam ir jānotiek;

11 jo Es atklāšu Sevi no debesīm ar spēku un lielu godību, ar visiem debesu apulkiem, un dzīvošu btaisnībā ar cilvēkiem uz zemes ctūkstoš gadus, un ļaunie nepastāvēs.

12 Un vēl, patiesi, patiesi Es saku jums, un tas iznācis kā stingrs lēmums pēc Tēva gribas, ka Mani aapustuļi, tie Divpadsmit, kas bija ar Mani Manā kalpošanā Jeruzālemē, stāvēs pie Manas labās rokas Manas atnākšanas dienā buguns stabā, būdami ietērpti taisnības apmetņos, ar kroņiem uz savām galvām, cgodībā, tāpat kā Es esmu, lai dtiesātu visu Israēla namu, patiesi tos, kas Mani ir mīlējuši un turējuši Manas pavēles, un nevienu citu.

13 Jo abazūne skanēs gan ilgi, gan skaļi, tāpat kā Sinaja kalnā, un visa zeme trīcēs, un viņi biznāks—jā, patiesi—cmirušie, kas nomira Manī, lai saņemtu taisnības dkroni un tiktu ietērpti, etāpat kā Es esmu, lai būtu ar Mani, lai mēs būtu vienoti.

14 Bet, lūk, Es saku jums, ka pirms šī lielā adiena nāks, bsaule aptumšosies un mēness pārvērtīsies asinīs, un zvaigznes kritīs no debesīm, un būs lielākas czīmes debesīs augšā un uz zemes apakšā;

15 un būs raudāšana un agaudošana starp cilvēku pūļiem;

16 un tiks stipra akrusa sūtīta, lai iznīcinātu labību uz zemes.

17 Un notiks, dēļ pasaules ļaundarības, ka Es aatriebšos bbezdievīgajiem, jo tie nenožēlos grēkus; jo Mana sašutuma kauss ir pilns; jo lūk, Manas casinis tos neattīrīs, ja viņi Manī neklausīsies.

18 Tādēļ Es, Dievs Tas Kungs, sūtīšu kukaiņus uz zemes virsas, kas sagrābs tās iedzīvotājus un ēdīs viņu miesu, un liks kāpuriem rasties viņos;

19 un viņu mēles tiks apturētas, lai viņi anerunātu pret Mani; un viņu miesa atkritīs no viņu kauliem, un viņu acis no viņu dobumiem;

20 un notiks, ka meža azvēri un putni gaisā tos aprīs.

21 Un lielā un anešķīstā baznīca, kas ir visas zemes bnetikle, tiks nogāzta ar ciznīcinošu uguni, atbilstoši tam, kā tas tika runāts ar pravieša Ecēhiēla muti, kurš runāja par šīm lietām, kas vēl nav notikušas, bet noteikti dnotiks, kā Es dzīvoju, jo negantībai nebūs valdīt.

22 Un vēl, patiesi, patiesi Es saku jums, ka tad, kad atūkstoš gadi būs beigušies un cilvēki atkal sāks noliegt savu Dievu, Es saudzēšu zemi, bet tikai bneilgu laiku;

23 un nāks agals, un debesis un zeme tiks aprītas un bpazudīs, un būs jaunas debesis un cjauna zeme.

24 Jo visam vecajam ir ajāpaiet, un visam jākļūst jaunam, pat debesīm un zemei, un visam, kas ir uz tām—cilvēkiem un zvēriem, putniem gaisā un zivīm jūrā;

25 un neviens amats, neviens puteklītis nezudīs, jo tas ir Manu roku darbs.

26 Bet, lūk, patiesi Es saku jums, pirms zeme zudīs, aMihaēls, Mans berceņģelis, pūtīs savu cbazūni, un tad visi mirušie dpamodīsies, jo viņu kapi tiks atvērti, un viņi eiznāks laukā—jā, patiesi visi.

27 Un visi ataisnīgie tiks sapulcināti pie Manas blabās rokas mūžīgajai dzīvei; un bezdievīgos pie Manas kreisās rokas Es kaunēšos atzīt par savējiem Tēva priekšā;

28 tādēļ Es teikšu tiem: aEita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgajā bugunī, kas sataisīta cvelnam un viņa eņģeļiem.

29 Un tagad, lūk, Es saku jums, nekad nevienu reizi Es neesmu darījis zināmu ar Savu paša muti, ka viņi atgriezīsies, jo, akur Es esmu, viņi nevar nākt, jo viņiem nav spēka.

30 Bet atcerieties, ka visi Mani sodi nav doti cilvēkiem; un kā vārdi ir nākuši no Manas mutes, patiesi tā tie tiks piepildīti, ka apirmie būs pēdējie un pēdējie būs pirmie visās lietās, ko Es esmu radījis ar Mana spēka vārdu, kas ir Mana Gara spēks.

31 Jo ar Sava Gara spēku Es tās aradīju; jā, visas lietas, gan bgarīgi, gan laicīgi—

32 vispirms agarīgi, pēc tam laicīgi, kas ir Mana darba sākums; un tad, vispirms laicīgi, un pēc tam garīgi, kas ir Mana darba beigas—

33 sacīdams jums, lai jūs varētu dabiski saprast; bet Man pašam Maniem darbiem nav nedz agala, nedz sākuma; bet tas ir dots jums, lai jūs varētu saprast, tāpēc, ka jūs to jautājāt Man un esat saskaņā.

34 Tādēļ patiesi Es saku jums, ka visas lietas Man ir garīgas, un nekad Es neesmu devis jums likumu, kurš būtu bijis laicīgs—nedz kādam cilvēkam, nedz cilvēku bērniem, nedz Ādamam, jūsu tēvam, kuru Es radīju.

35 Lūk, Es devu viņam, lai viņš arīkotos pats, un Es devu viņam pavēles, bet nevienu laicīgu pavēli Es viņam nedevu, jo Manas bpavēles ir garīgas; tās nav nedz dabiskas, nedz laicīgas, nedz miesiskas, nedz jutekliskas.

36 Un notika, ka Ādams, būdams velna kārdināts,—jo lūk, avelns bija pirms Ādama, jo viņš bsacēlās pret Mani, sacīdams: Dod man Savu cgodu,—kas ir Mans dspēks; un arī etrešo daļu no debesu fpulkiem novērsa viņš no Manis dēļ viņu grīcības brīvības;

37 un viņi tika nogāzti lejā, un tā radās avelns un viņa beņģeļi;

38 un lūk, vieta ir sagatavota tiem no sākuma, šī vieta ir aelle.

39 Un ir nepieciešams, lai velns varētu akārdināt cilvēku bērnus, vai arī viņi nevarēs rīkoties paši; jo, ja viņiem nekad nebūs bijis brūgtuma, viņi nevarēs zināt, kas ir salds,—

40 tādēļ notika, ka velns kārdināja Ādamu, un viņš baudīja aizliegto aaugli un pārkāpa pavēli, ar ko viņš tika bpakļauts velna gribai, tāpēc ka viņš ļāvās kārdinājumam.

41 Tādēļ Es, Dievs Tas Kungs, liku, lai viņš tiktu aizdzīts no bĒdenes dārza, no Manas klātbūtnes, dēļ viņa pārkāpuma, ar ko viņš kļuva cgarīgi miris, kas ir pirmā nāve, tieši tā pati nāve, kas ir pēdējā dnāve, kas ir garīga, kas tiks pasludināta bezdievīgajiem, kad Es teikšu: Eita prom, jūs enolādētie.

42 Bet, lūk, Es saku jums, ka Es, Dievs Tas Kungs, devu Ādamam un viņa pēcnācējiem, ka viņi anemirs laicīgajā nāvē, kamēr Es, Dievs Tas Kungs, nebūšu sūtījis beņģeļus sludināt tiem cgrēku nožēlošanu un dpestīšanu caur ticību Mana eVienpiedzimušā Dēla Vārdam.

43 Un tā Es, Dievs Tas Kungs, nozīmēju cilvēkam viņa apārbaudes dienas, lai ar savu dabisko nāvi viņš tiktu buzcelts cnemirstībā dmūžīgajai dzīvei, tieši tik daudzi, cik ticēs;

44 un tie, kas neticēs—mūžīgajai asodībai; jo viņi nevar tikt atpestīti no viņu garīgās krišanas, tāpēc ka viņi nenožēlo grēkus;

45 jo viņi drīzāk mīl tumsību nekā gaismu, un viņu adarbi ir ļauni, un viņi saņems savas balgas no tā, kuru izvēlējušies paklausīt.

46 Bet lūk, Es saku jums, ka mazi abērni ir batpestīti kopš pasaules radīšanas caur Manu Vienpiedzimušo;

47 tādēļ viņi nevar grēkot, jo Sātanam nav dota vara akārdināt mazus bērnus, līdz tie kļūst batbildīgi Manā priekšā;

48 jo tiem tiek dots patiesi tā, kā Es gribu, saskaņā ar Mana paša labpatiku, lai lielas lietas tiktu pieprasītas no viņu atēvu rokas.

49 Un vēl, Es saku jums, kuram, kam ir zināšanas, Es neesmu pavēlējis nožēlot grēkus?

50 Un tas, kam nav asaprašanas, tas paliek Manī, rīkoties atbilstoši tam, kas ir rakstīts. Un tagad Es nesludinu jums vairāk šajā reizē. Āmen.