Svētie Raksti
    Mācība un Derības 138
    Footnotes
    Theme

    138. nodaļa

    Vīzija, dota prezidentam Džozefam F. Smitam Soltleiksitijā, Jūtas štatā, 1918. gada 3. oktobrī. Savā ievadrunā Baznīcas Vispārējā 89. pusgada konferencē, Prezidents Smits paziņoja, ka viņš iepriekšējos mēnešos ir saņēmis vairākus dievišķīgus paziņojumus. Vienu no tiem, kas attiecas uz mūsu Kunga veikto mirušo garu apmeklēšanu, kamēr Viņa ķermenis bija kapā, prezidents Smits bija saņēmis iepriekšējā dienā. Tas tika pierakstīts nekavējoties pēc konferences noslēguma. 1918. gada 31. oktobrī tas tika nodots Augstākā Prezidija padomniekiem, Divpadsmito padomei un patriarham, un tika viņu vienbalsīgi pieņemts.

    1–10, Prezidents Džozefs F. Smits pārdomā Pētera rakstus un mūsu Kunga veikto garu pasaules apmeklējumu; 11-24, Prezidents Smits redz taisnīgos mirušos sapulcinātus paradīzē un Kristus kalpošanu starp tiem; 25–37, Viņš redz kā evaņģēlija sludināšana tika organizēta starp gariem; 38–52, Viņš redz Ādamu, Ievu un daudzus no svētajiem praviešiem garu pasaulē, kuri uzskatīja savu esamību garā pirms savas augšāmcelšanās par jūgu; 53–60, Šo dienu taisnīgie mirušie turpina savus darbus garu pasaulē.

    1 Trešajā oktobrī, tūkstoš deviņi simti un astoņpadsmitajā gadā, Es sēdēju savā istabā, apārdomādams Svētos Rakstus;

    2 un domāju par lielo aIzpirkšanas upuri, ko nesa Dieva Dēls pasaules bpestīšanai;

    3 un lielo un brīnišķīgo amīlestību, ko pasludināja Tēvs un Dēls ar bPestītāja nākšanu pasaulē;

    4 ka caur Viņa veikto aIzpirkšanu un ar bpaklausību evaņģēlija principiem, cilvēce var tikt izglābta.

    5 Kamēr es biju tā aizņemts, mans prāts atgriezās pie apustuļa Pētera rakstītā apirmatnējiem svētajiem bPontā, Galatijā, Kapadoķijā un citās Āzijas daļās, kur tika sludināts evaņģēlijs pēc Tā Kunga sišanas krustā.

    6 Es atvēru Bībeli un lasīju trešo un ceturto nodaļu no Pētera 1. vēstules, un kā es lasīju, es dziļi iespaidojos, vairāk kā jebkad agrāk, no sekojošajiem fragmentiem:

    7 „Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ cietis, taisnais par netaisnajiem, lai Viņš varētu vest mūs pie Dieva, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā.

    8 Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem acietumā;

    9 kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas dvēseles cauri ūdenim.” (1. Pētera 3:18–20.)

    10 „Jo tādēļ arī mirušiem tika sludināts evaņģēlijs, lai tie varētu tapt tiesāti kā cilvēki miesā, bet dzīvotu saskaņā ar Dievu garā.” (1. Pētera 4:6.)

    11 Man pārdomājot šīs lietas, kas ir arakstītas, bmanas sapratnes acis tika atvērtas, un Tā Kunga Gars cnoklājās pār mani, un Es redzēju dmirušo pulkus, gan mazus, gan lielus.

    12 Un viņi tika sapulcināti kopā vienā vietā kā neskaitāmu ataisno garu grupa, kuri bija bticējuši Jēzus liecībai, kamēr tie dzīvoja mirstībā;

    13 un kuri ir nesuši aupuri, līdzīgi Dieva Dēla lielajam upurim, un bcietuši bēdas sava Pestītāja Vārdā.

    14 Visi viņi bija pametuši mirstīgo dzīvi stiprā acerībā uz brīnišķīgu baugšāmcelšanos, caur Dieva cTēva un Viņa dVienpiedzimušā Dēla Jēzus Kristus elabvēlību.

    15 Es redzēju, ka viņi bija piepildīti ar aprieku un līksmību, un priecājās kopā, tāpēc ka viņu atbrīvošanas diena bija klāt.

    16 Viņi bija sapulcināti gaidīt Dieva Dēla ierašanos agaru pasaulē, lai pasludinātu viņu pestīšanu no bnāves saitēm.

    17 Viņu dusošajiem pīšļiem bija jātiek aatjaunotiem to pilnīgā veidolā, bkauls pie sava kaula, un cīpslas un miesa uz tiem, cgaram un ķermenim jātiek savienotiem, lai nekad vairs netiktu atdalīti, lai viņi varētu saņemt dprieka pilnību.

    18 Kamēr šis milzīgais pūlis gaidīja un runājās, priecājoties par savas atbrīvošanas stundu no nāves važām, parādījās Dieva Dēls, pasludinādams abrīvību gūstekņiem, kas ir bijuši uzticīgi;

    19 un tur Viņš asludināja tiem mūžīgo bevaņģēliju, mācību par cilvēces augšāmcelšanos un atpestīšanu no ckrišanas un no personīgajiem grēkiem, uz dgrēku nožēlošanas noteikumiem.

    20 Bet pie aļaunajiem Viņš negāja, un starp bezdievīgajiem un grēkus nenožēlojušajiem, kuri bija bapgānījušies miesā, Viņa balss neizskanēja;

    21 nedz dumpīgie, kas noraidīja seno praviešu liecības un brīdinājumus, redzēja Viņa klātbūtni, nedz skatīja Viņa vaigu.

    22 Kur tie bija, valdīja atumsība, bet starp taisnīgajiem tur bija bmiers;

    23 un svētie priecājās par savu apestīšanu, un liecās bceļos un atzina Dieva Dēlu kā savu Pestītāju un Atbrīvotāju no nāves un no celles važām.

    24 Viņu vaigi spīdēja un amirdzums no Tā Kunga klātbūtnes bija pār tiem, un viņi bdziedāja par godu Viņa svētajam Vārdam.

    25 Es brīnījos, jo es sapratu, ka Glābējs pavadīja apmēram trīs gadus, kalpojot starp jūdiem un tiem, kas no Israēla nama, cenšoties mācīt tiem mūžīgo evaņģēliju un aicināt tos uz grēku nožēlošanu;

    26 un tomēr, neskatoties uz Viņa varenajiem darbiem un brīnumiem, un patiesības pasludināšanu lielā aspēkā un varā, tur bija tikai daži, kas uzklausīja Viņa balsi un priecājās Viņa klātbūtnē, un saņēma glābšanu no Viņa rokām.

    27 Bet Viņa kalpošana starp tiem, kas bija miruši, bija ierobežota ar to aīso laika posmu starp krustā sišanu un Viņa augšāmcelšanos;

    28 un es brīnījos par Pētera vārdiem—kur viņš sacīja, ka Dieva Dēls sludināja gariem cietumā, kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās—un kā Viņam bija iespējams sludināt tiem gariem un izpildīt visu nepieciešamo darbu starp tiem tik īsā laikā.

    29 Un kamēr es brīnījos, manas acis tika atvērtas un mana sapratne tika apaātrināta, un es uztvēru, ka Tas Kungs negāja personīgi starp ļaunajiem un nepaklausīgajiem, kuri bija noraidījuši patiesību, lai mācītu viņus;

    30 bet lūk, no taisnīgajiem Viņš izveidoja Savus spēkus un nozīmēja vēstnešus, tērptus aspēkā un varā, un uzdeva tiem doties uz priekšu un nest evaņģēlija gaismu tiem, kas bija btumsā, patiesi cvisiem cilvēku gariem; un tā evaņģēlijs tika sludināts mirušajiem.

    31 Un izraudzītie vēstneši devās pieteikt Tā Kunga ažēlastības dienu un pasludināt bbrīvību visiem gūstekņiem, kas bija saistīti, patiesi visiem tiem, kuri nožēlotu grēkus un pieņemtu evaņģēliju.

    32 Tā evaņģēlijs tika sludināts tiem, kuri bija anomiruši savos grēkos bez bpatiesības zināšanas, jeb pārkāpumos, noraidījuši praviešus.

    33 Tiem tika mācīta aticība Dievam, grēku nožēlošana, baizstājošā kristīšana cgrēku piedošanai, dSvētā Gara dāvināšana ar roku uzlikšanu,

    34 un visi citi evaņģēlija principi, kurus tiem bija nepieciešams zināt, lai tie sagatavotos un varētu tapt atiesāti kā cilvēki miesā, bet dzīvotu saskaņā ar Dievu garā.

    35 Un tā tas tika darīts zināms starp mirušajiem, gan maziem, gan lieliem, netaisnīgajiem tāpat kā ticīgajiem, ka pestīšana ir tikusi veikta caur aDieva Dēla upuri bkrustā.

    36 Tā tika darīts zināms, ka mūsu Pestītājs pavadīja savu laiku, uzturoties garu pasaulē, apmācīdams un sagatavodams uzticīgo apraviešu garus, kuri miesā bija liecinājuši par Viņu;

    37 lai viņi varētu nest pestīšanas vēstījumu visiem mirušajiem, pie kuriem Viņš nevarēja iet personiski viņu adumpības un pārkāpumu dēļ, lai viņi caur Viņa kalpu kalpošanu arī varētu izdzirdēt Viņa vārdus.

    38 Starp dižajiem un varenajiem, kas bija sapulcināti šajā milzīgajā taisnīgo pulkā, bija tēvs aĀdams, senākais pēc dienām un visu tēvs,

    39 un mūsu brīnišķīgā māte aIeva ar daudzām savām uzticīgajām meitām, kuras bija dzīvojušas cauri paaudzēm un pielūgušas patieso un dzīvo Dievu.

    40 aĀbels, pirmais bmoceklis, bija tur, un viņa brālis cSets, viens no varenajiem, kurš izskatījās ļoti dlīdzīgs savam tēvam, Ādamam.

    41 aNoa, kurš brīdināja par plūdiem; bŠems, dižais caugstais priesteris; dĀbrahāms, uzticīgo tēvs; eĪzāks, fJēkabs un Mozus, dižais gbaušļu devējs Israēlam;

    42 un aJesaja, kurš atklāsmē pasludināja, ka Pestītājs tika iesvaidīts saistīt tos, kam salauztas sirdis, pasludināt brīvību bgūstekņiem un ccietuma atvēršanu tiem, kas bija saistīti, arī bija tur.

    43 Bez tam aEcēhiēls, kuram vīzijā tika parādīta milzīga ieleja ar bizkaltušiem kauliem, kuri tapa ietērpti miesā, lai nāktu ārā pie mirušo caugšāmcelšanās kā dzīvas dvēseles;

    44 aDaniēls, kurš paredzēja un pareģoja bDieva valstības nodibināšanu pēdējās dienās, lai tā nekad vairs netiktu iznīcināta, nedz atdota citiem ļaudīm;

    45 aĒlija, kurš bija ar Mozu bApskaidrošanas kalnā;

    46 un aMaleahijs, pravietis, kurš liecināja par bElijas atnākšanu—par kuru arī Moronijs runāja uz Pravieti Džozefu Smitu, paziņodams, ka tam ir jānāk pirms c Kunga lielās un briesmīgās dienas pieteikšanas—arī bija tur.

    47 Pravietim Elijam bija jādēsta abērnu sirdīs solījumi, kas bija doti viņu tēviem,

    48 vēstot par to lielo adarbu, kam jātiek darītam Tā Kunga btempļos laiku pilnības catklāšanā mirušo pestīšanai un dbērnu saistīšanai ar viņu vecākiem, lai visa zeme netiktu sista ar lāstu un pilnīgi iznīcināta Viņa atnākšanā.

    49 Visi šie un daudzi citi, pat apravieši, kuri dzīvoja starp nefijiešiem un liecināja par Dieva Dēla atnākšanu, bija iejukuši tai milzīgajā sanāksmē un gaidīja savu atbrīvošanu,

    50 jo mirušie raudzījās uz savu agaru ilgo prombūtni no saviem ķermeņiem kā bjūgu.

    51 Šos Tas Kungs mācīja un deva tiem aspēku iet uz priekšu, pēc Viņa augšāmcelšanās no mirušajiem, lai tie ieietu Viņa Tēva valstībā, kur tiktu kronēti ar bnemirstību un cmūžīgo dzīvi,

    52 un turpinātu no tā brīža savu darbu, kā bija solīts no Tā Kunga, un būtu līdzdalībnieki visās asvētībās, kas bija taupītas tiem, kas mīl Viņu.

    53 Pravietis Džozefs Smits un mans tēvs, Hairams Smits, Brigams Jangs, Džons Teilors, Vilfords Vudrafs un citi izraudzītie gari, kuri tika ataupīti, lai nāktu laiku pilnībā piedalīties blielā pēdējo dienu darba pamatu likšanā,

    54 ieskaitot tempļu celšanu un priekšrakstu izpildīšanu tajos amirušo pestīšanai, arī bija garu pasaulē.

    55 Es ievēroju, ka viņi bija arī starp acēlajiem un dižajiem, kuri tika sākumā bizraudzīti, lai būtu valdnieki Dieva baznīcā.

    56 Pat pirms viņi bija dzimuši, tie, ar daudziem citiem, saņēma savas pirmās nodarbības garu pasaulē un tika asagatavoti nākt b Kunga noteiktajā laikā, lai strādātu Viņa cvīna dārzā cilvēku dvēseļu glābšanai.

    57 Es redzēju, ka šīs atklāšanas uzticīgie aelderi, kad tie pameta laicīgo dzīvi, turpināja savu darbu, sludinot grēku nožēlošanas un piedošanas caur Dieva Vienpiedzimušā Dēla upuri evaņģēliju starp tiem, kuri ir btumsā un grēka jūgā lielajā mirušo garu pasaulē.

    58 Mirušie, kas nožēlo grēkus, tiks apestīti, caur paklausību Dieva nama bpriekšrakstiem,

    59 un pēc tam, kad viņi ir samaksājuši sodu par saviem pārkāpumiem un amazgāti tīri, saņems algu atbilstoši saviem bdarbiem, jo viņi ir glābšanas mantinieki.

    60 Tā bija man atklātā vīzija par mirušo pestīšanu, un es liecinu, un es zinu, ka šis pieraksts ir apatiess, caur mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus svētību, patiesi tā. Āmen.