Studēšanas ieteikumi
Ticība, Ticēt


Ticība, Ticēt

Ticēt kādam vai pieņemt kaut ko kā patiesu, pārliecība par kaut ko. Cilvēkam ir jānožēlo grēki un jātic Jēzum Kristum, lai tiktu izglābts Dieva valstībā (M&D 20:29). Visbiežāk Svētajos Rakstos lietotā nozīmē ticība ir pārliecība un uzticēšanās Jēzum Kristum, kas ved šo cilvēku pie paklausības Viņam. Ticībai ir jābūt centrētai uz Jēzu Kristu, lai tā vestu cilvēku uz glābšanu. Pēdējo dienu svētajiem ir arī ticība Dievam Tēvam, Svētajam Garam, priesterības spēkam un citiem svarīgiem atjaunotā evaņģēlija aspektiem.

Ticība ietver cerību uz to, kas nav redzams, bet kas ir patiess (Ebr. 11:1; Al. 32:21; Et. 12:6). Ticība aug, klausoties evaņģēliju, kad to māca Dieva sūtītie pilnvarotie (Rom. 10:14–17). Brīnumi nerada ticību, bet stiprina ticību, kas veidojas caur paklausību Jēzus Kristus evaņģēlijam. Citiem vārdiem, ticība nāk no taisnīguma (Al. 32:40–43; Et. 12:4, 6, 12; M&D 63:9–12).

Patiesa ticība nes brīnumus, vīzijas, sapņus, dziedināšanu un visas Dieva dāvanas, ko Viņš dod Saviem svētajiem. Ar ticību cilvēks saņem grēku piedošanu un galu galā var dzīvot Dieva klātbūtnē. Ticības trūkums ved izmisumā, kas nāk nekrietnības dēļ (Mor. 10:22).