Persona, kam ir tiesības uz materiālām vai garīgām dāvanām. Svētajos Rakstos taisnīgajiem tiek apsolīts, ka viņi kļūs par mantiniekiem visam, kas ir Dievam.
Ābrahāms iemantoja pasauli caur ticības taisnīgumu, Rom. 4:13 .
Mēs esam Dieva bērni, un ja bērni, tad mantinieki—Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki, Rom. 8:16–17 (M&D 84:38 ).
Tu esi dēls, Dieva mantinieks caur Kristu, Gal. 4:7 .
Dievs ir iecēlis Savu Dēlu par visu lietu mantinieku, Ebr. 1:2 .
Tie, kas ir raudzījušies pēc savu grēku piedošanas, ir Dieva valstības mantinieki, Mos. 15:11 .
Ļaudis kļuva par Kristus bērniem un Dieva valstības mantiniekiem, 4. Nef. 1:17 .
Tie, kas ir miruši bez zināšanām par evaņģēliju, var kļūt par celestiālās valstības mantiniekiem, M&D 137:7–8 .
Mirušie, kas nožēlo grēkus, ir glābšanas mantinieki, M&D 138:58–59 .