Bībele

Ebreju un kristiešu rakstu, kuri satur dievišķas atklāsmes, sakopojums. Vārds bībele nozīmē „grāmatas”. Bībele ir daudzu praviešu un iedvesmotu rakstītāju, kuri rīkojās Svētā Gara ietekmē, darbs (2. Pēt. v. 1:21).

Kristiešu Bībelei ir divas daļas, kas parasti pazīstamas kā Vecā un Jaunā Derība. Vecā Derība sastāv no Svēto Rakstu grāmatām, ko jūdi Palestīnā izmantoja Tā Kunga mirstīgās kalpošanas laikā. Jaunā Derība satur rakstus, kas sarakstīti apustuļu laikā, un tiek uzskatīts, ka tie ir tikpat svēti un autoritatīvi kā jūdu Svētie Raksti. Vecās Derības grāmatas ir ņemtas no nacionālās literatūras, kas tika rakstīta daudzu gadsimtu garumā, un tika rakstītas gandrīz tikai ebreju valodā, kamēr Jaunās Derības grāmatas ir vienas paaudzes darbs un tika sarakstītas galvenokārt grieķu valodā.

Vecajā Derībā vārds derība nozīmē to pašu, ko ebreju valodā vārds „līgums”. Vecā Derība ir likums, kas tika dots Mozum, kad Israēls noraidīja evaņģēlija pilnību, kas Dieva ļaudīm bija bijusi kopš mirstības iesākuma. Jaunā Derība ir evaņģēlijs, kā to mācīja Jēzus Kristus.

Ebreju Bībelē (Vecajā Derībā) grāmatas tika sadalītas trīs grupās: bauslība, pravieši un raksti. Bībele, ko izmanto kristiešu pasaule, klasificē grāmatas atbilstoši to tematiem, tādiem kā vēsturiskās, poētiskās un pravietojumu grāmatas.

Jaunās Derības grāmatas parasti ir šādā kārtībā: četri evaņģēliji un Apustuļu darbi; Pāvila vēstules; vispārējās Jēkaba, Pētera, Jāņa un Jūdas vēstules; un Jāņa atklāsmes grāmata.

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca godā un ciena Bībeli, un arī apgalvo, ka Tas Kungs turpina dot papildus atklāsmes caur Saviem praviešiem pēdējās dienās, kas apstiprina un apliecina Bībeles atskaiti par Dieva darbiem ar cilvēci.