Pārmācīt, Pārmācīšana Skat. arī Likstas Rājiens vai sods, kas tiek uzlikts atsevišķiem cilvēkiem vai cilvēku grupām, lai palīdzētu tiem pilnveidoties vai kļūt stiprākiem. Nenonicini Visuvarenā pārmācības roku, Īj. 5:17 (Sal. Pam. 3:11). Svētīgs ir tas cilvēks, ko Tu pārmāci, ak Kungs, Psm. 94:12. Visi šie raksti ir doti vainas pierādīšanai, labošanai, 2. Tim. 3:16. Tas Kungs pārmāca tos, kurus Viņš mīl, Ebr. 12:5–11. Tas Kungs uzskata par vajadzīgu pārmācīt Savu tautu, Mos. 23:21–22. Ja vien Tas Kungs nepārmāca savus ļaudis, tie Viņu neatceras, Hel. 12:3. Tas Kungs runāja ar Jareda brāli un pārmācīja viņu, Et. 2:14. Viņi tika pārmācīti, lai tie varētu nožēlot grēkus, M&D 1:27. Kurus Es mīlu, Es arī pārmācu, lai viņu grēki taptu piedoti, M&D 95:1. Visi tie, kas neizturēs pārmācību, nevar tikt iesvētīti, M&D 101:2–5. Maniem ļaudīm ir jātiek pārmācītiem, līdz viņi iemācīsies paklausību, M&D 105:6. Tas, kas nepanesīs pārmācīšanu, nav Manas valstības cienīgs, M&D 136:31.