Jāzeps, Jēkaba dēls

Vecajā Derībā Jēkaba un Rahēles pirmdzimtais dēls (1. Moz. 30:22–24; 37:3).

Jāzeps ieguva pirmdzimtību Israēlā, tāpēc ka Rūbens, Jēkaba pirmās sievas pirmdzimtais, zaudēja šo priekšrocību caur pārkāpumu (1. Laiku 5:1–2). Tāpēc, ka viņš bija cienīgs, Jāzeps, būdams Jēkaba otrās sievas pirmdzimtais, bija nākamais rindā pēc svētības. Jāzeps arī saņēma svētību no sava tēva, neilgi pirms Jēkabs nomira (1. Moz. 49:22–26).

Jāzeps bija vīrs ar stipru raksturu, „uzticams un gudrs” cilvēks (1. Moz. 41:39). Tas, kā viņš atraidīja Potifara sievu, ir piemērs viņa ticībai, šķīstībai un personiskajam godīgumam (1. Moz. 39:7–12). Ēģiptē, kad Jāzeps atklāja savu īsto personību saviem brāļiem, viņš, tā vietā lai vainotu viņus, pateicās par to, kā viņi bija pret to izturējušies. Viņš ticēja, ka viņu rīcība bija palīdzējusi izpildīt Dieva dievišķo gribu (1. Moz. 45:4–15).

Pēdējo dienu atklāsmes atklāj svarīgāku Jāzepa ģimenes misiju pēdējās dienās (DžST, 1. Moz. 50:24–38 [Pielikums]; 2. Nef. 3:3–24; 3. Nef. 20:25–27).