Kaut kas tāds, kas nav garīgs; īpaši šis vārds var tikt izmantots ar nozīmi mirstīgs vai laicīgs (M&D 67:10 ) vai pasaulīgs, miesisks vai juteklisks (Mos. 16:10–12 ).
Miesas tieksme ir nāve, 2. Nef. 9:39 .
Velns iemidzina cilvēkus miesīgajā drošībā, 2. Nef. 28:21 .
Viņi bija ieraudzījuši sevi savā miesīgajā stāvoklī, Mos. 4:2 .
Tas, kas pastāv savā paša miesīgajā dabā, paliek savā kritušajā stāvoklī, Mos. 16:5 .
Visiem ir jāpiedzimst no Dieva, izmainoties no viņu miesīgā un kritušā stāvokļa, Mos. 27:25 .
Cilvēce bija kļuvusi miesīga, jutekliska un velnišķīga, Al. 42:10 .
Tiem, kas seko paši savas gribas un miesīgo vēlmju pavēlēm, jākrīt, M&D 3:4 .
Cilvēks nevar redzēt Dievu ar miesīgo prātu, M&D 67:10–12 .