Cieņa Skat. Godbijība; Gods Uzskatīt kādu vai kaut ko kā cienīgu un vērtīgu, it īpaši evaņģēlija kontekstā. Viņš bija nicināts, un mēs viņu ne par ko neturējām, Jes. 53:3–4. Tas, kas tiek augstu vērtēts starp cilvēkiem, ir negantība Dieva acīs, Lūk. 16:15. Lai katrs otru uzskata augstāku par sevi, Fil. 2:3. Tas Kungs visu radību vērtē vienādi, 1. Nef. 17:35. Katram cilvēkam ir jāciena savu tuvāko kā sevi pašu, Mos. 27:4 (M&D 38:24–25). Savā miera dienā viņi nevērīgi izturējās pret Manu padomu, M&D 101:8.