Zaimot, Zaimošana

Runāt necienīgi vai negodbijīgi par Dievu vai svētām lietām.

Jūdi vairākas reizes apsūdzēja Jēzu zaimošanā, jo Viņš paziņoja, ka Viņam ir tiesības piedot grēkus (Mat. 9:2–3; Lūk. 5:20–21), tāpēc, ka Viņš Sevi sauca par Dieva Dēlu (Jāņa 10:22–36; 19:7), un tāpēc, ka Viņš teica, ka tie redzēs Viņu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem (Mat. 26:64–65). Šīs apsūdzības būtu patiesas, ja Viņš patiešām nebūtu tas, par ko Viņš uzdevās. Apsūdzība, ko viltus liecinieki izvirzīja sinedrija priekšā (Mat. 26:59–61), bija Dieva tempļa zaimošana. Svētā Gara zaimošana, ko izdara kāds, kurš apzināti noliedz Kristu pēc tam, kad ir ieguvis pilnīgas zināšanas par Viņu, ir nepiedodams grēks (Mat. 12:31–32; Marka 3:28–29; M&D 132:27).