Ismaēls, Ābrahāma dēls Skat. arī Ābrahāms; Hagara Vecajā Derībā Ābrahāma un Hagaras, Sāras ēģiptiešu kalpones, dēls (1. Moz. 16:11–16). Tas Kungs apsolīja gan Ābrahāmam, gan Hagarai, ka Ismaēls kļūs par tēvu lielai tautai (1. Moz. 21:8–21). Derība nāca drīzāk caur Īzāku nekā Ismaēlu, 1. Moz. 17:19–21 (Gal. 4:22–5:1). Dievs svētīja Ismaēlu, lai viņš būtu auglīgs, 1. Moz. 17:20. Ismaēls palīdzēja apglabāt Ābrahāmu, 1. Moz. 25:8–9. Tika nosaukti Ismaēla divpadsmit dēlu vārdi, 1. Moz. 25:12–16. Ismaēls nomira, 1. Moz. 25:17–18. Ēsavs ņēma Ismaēla meitu Mahalatu sev par sievu, 1. Moz. 28:9.