Dievs, Dievība

Parasti tas ir Tēvs jeb Elohims, uz kuru attiecina vārdu Dievs. Viņš tiek saukts par Tēvu tāpēc, ka Viņš ir mūsu garu tēvs (4. Moz. 16:22; 27:16; Mal. 2:10; Mat. 6:9; Ef. 4:6; Ebr. 12:9). Dievs Tēvs ir visuma augstākais valdnieks. Viņš ir visvarens (1. Moz. 18:14; Al. 26:35; M&D 19:1–3), viszinošs (Mat. 6:8; 2. Nef. 2:24) un visur esošs caur Savu Garu (Psm. 139:7–12; M&D 88:7–13, 41). Cilvēcei ir īpašas attiecības ar Dievu, kas atšķir cilvēku no visām pārējām radībām: vīrieši un sievietes ir Dieva garīgie bērni (Psm. 82:6; 1. Jāņa v. 3:1–3; M&D 20:17–18).

Ir tikai daži pierakstīti gadījumi, kad Dievs Tēvs parādās vai runā ar cilvēku. Svētie Raksti saka, ka Viņš runāja ar Ādamu un Ievu (Moz. 4:14–31) un vairākos gadījumos stādīja priekšā Jēzu Kristu (Mat. 3:17; 17:5; Jāņa 12:28–29; 3. Nef. 11:3–7). Viņš parādījās Stefanam (Ap. d. 7:55–56) un Džozefam Smitam (DžS—V 1:17). Vēlāk Viņš parādījās Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam abiem kopā (M&D 76:20, 23). Tiem, kas mīl Dievu un šķīstās Viņa priekšā, Dievs dažreiz dod privilēģiju redzēt un zināt pašiem, ka Viņš ir Dievs (Mat. 5:8; 3. Nef. 12:8; M&D 76:116–118; 93:1).

Dievs, kas pazīstams kā Jehova, ir Dēls, Jēzus Kristus (Jes. 12:2; 43:11; 49:26; 1. kor. 10:1–4; 1. Tim. 1:1; Jāņa atkl. 1:8; 2. Nef. 22:2). Jēzus darbojas Tēva vadībā un ir pilnīgā harmonijā ar Viņu. Visa cilvēce ir Viņa brāļi un māsas, jo Viņš ir vecākais no Elohima garīgajiem bērniem. Daži Svētie Raksti attiecina uz Viņu vārdu Dievs. Piemēram, Svētie Raksti saka, ka „Dievs radīja debesis un zemi” (1. Moz. 1:1), bet patiesībā tas bija Jēzus, kurš bija Radītājs Dieva Tēva vadībā (Jāņa 1:1–3, 10, 14; Ebr. 1:1–2).

Svētais Gars arī ir Dievs un tiek saukts par Svēto Garu, Garu un par Dieva Garu līdzās ar citiem līdzīgiem vārdiem un nosaukumiem. Ar Svētā Gara palīdzību cilvēks var zināt Dieva Tēva gribu un zināt, ka Jēzus ir Kristus (1. kor. 12:3).