Jūda, Jēzus brālis

Šī grāmata sastāv no Jūdas vēstules, ko viņš rakstīja dažiem svētajiem, kas bija kļuvuši vājāki ticībā. Viņi bija tikuši vājināti no tiem viņu vidū, kuri uzdevās par kristiešiem, bet nodarbojās ar amorālu pagānu pielūgšanu un pretendēja uz tiesībām tikt atbrīvotiem no morālā likuma ievērošanas. Jūda gribēja atmodināt svētajos garīgo briesmu sajūtu un mudināt tos palikt uzticīgiem.

Ievērojamākās vietas Jūdas vēstulē ir 6. pants, kurā pieminēts karš debesīs un Lucifera un viņa eņģeļu padzīšana no pirmsmirstīgā stāvokļa (Ābr. 3:26–28), un 14. un 15. pants, kur citēts Ēnoha pravietojums.