Augšāmcelšanās

Garīgā ķermeņa apvienošana ar ķermeni no miesas un kauliem pēc nāves. Pēc augšāmcelšanās gars un ķermenis nekad vairs netiks atdalīti, un cilvēks kļūs nemirstīgs. Ikviens cilvēks, kas dzimis uz Zemes, tiks augšāmcelts, tāpēc ka Jēzus Kristus pārvarēja nāvi (1. kor. 15:20–22).

Jēzus Kristus bija pirmais cilvēks, kas tika augšāmcelts uz šīs Zemes (Ap. d. 26:23; Kol. 1:18; Jāņa atkl. 1:5). Jaunā Derība dod pietiekami pierādījumu, ka Jēzus uzcēlās ar Savu fizisko ķermeni—Viņa kapene bija tukša, Viņš ēda zivi un medu, Viņam bija ķermenis no miesas un kauliem, ļaudis Viņam pieskārās un eņģeļi teica, ka Viņš ir augšāmcēlies (Marka 16:1–6; Lūk. 24:1–12, 36–43; Jāņa 20:1–18). Pēdējo dienu atklāsmes apstiprina Kristus un visas cilvēces Augšāmcelšanās realitāti (Al. 11:40–45; 40; 3. Nef. 11:1–17; M&D 76; Moz. 7:62).

Visi ļaudis netiks augšāmcelti vienā un tajā pašā godībā (1. kor. 15:39–42; M&D 76:89–98), nedz arī visi tiks augšāmcelti vienā un tajā pašā laikā (1. kor. 15:22–23; Al. 40:8; M&D 76:64–65, 85; 88:96–102). Daudzi svētie tika augšāmcelti pēc Kristus Augšāmcelšanās (Mat. 27:52). Taisnīgie tiks augšāmcelti pirms ļaunajiem un iznāks pie Pirmās Augšāmcelšanās (1. tes. 4:16); grēcinieki, kas nebūs nožēlojuši grēkus, iznāks pie pēdējās augšāmcelšanās (Jāņa atkl. 20:5–13; M&D 76:85).