Gudrība Skat. arī Patiesība; Saprašana; Zināšanas Spējas vai dāvana no Dieva spriest pareizi. Cilvēks iegūst gudrību caur pieredzi un mācībām, un sekojot Dieva padomam. Bez Dieva palīdzības cilvēkam nevar būt patiesa gudrība (2. Nef. 9:28; 27:26). Dievs deva Salamanam gudrību, 1. Ķēn. 5:9–10. Gudrība ir svarīga, tādēļ centies iegūt gudrību, Sal. Pam. 4:7. Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, Sal. Pam. 19:8. Jēzus pieņēmās gudrībā, Lūk. 2:40, 52. Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, Jēk. v. 1:5 (M&D 42:68; DžS—V 1:11). Es saku jums to visu, lai jūs varētu mācīties gudrību, Mos. 2:17. Mācies gudrību savā jaunībā, Al. 37:35. Svētajiem ir jāatrod gudrība un lieli zināšanu dārgumi, M&D 89:19. Lai tas, kurš ir nezinošs, mācās gudrību pazemojoties un piesaucot To Kungu, M&D 136:32.