Nosodīt, Nosodīšana Skat. arī Tiesa, Pēdējā; Tiesāt, Tiesa Tikt tiesātam un atrastam par vainīgu Dieva priekšā. Dievs nosodīs sirdī ļaunu vīru, Sal. Pam. 12:2. Tas Kungs mūs pārmāca, lai mēs ar pasauli netopam pazudināti, 1. kor. 11:32. Mūsu vārdi, darbi un domas mūs nosodīs, Al. 12:14. Zinādami lietas un tās nedarīdami, cilvēki nonāk zem nosodījuma, Hel. 14:19. Ja mēs pārtrauksim censties, mēs paši tiksim sodīti, Mor. 9:6. Tas, kas nepiedod savam brālim, paliek nosodīts Tā Kunga priekšā, M&D 64:9. Tas, kurš grēko pret lielāku gaismu, saņems lielāku nosodījumu, M&D 82:3. Visa Baznīca ir zem nosodījuma, kamēr tie nenožēlos grēkus un neatcerēsies Mormona Grāmatu, M&D 84:54–57.