Jēzus Kristus

Kristus (grieķu vārds) un Mesija (ebreju vārds) nozīmē „iesvaidītais”. Jēzus Kristus ir Tēva Pirmdzimtais garā (Ebr. 1:6; M&D 93:21). Viņš ir Tēva vienpiedzimušais miesā (Jāņa 1:14; 3:16). Viņš ir Jehova (M&D 110:3–4) un tika iepriekš ordinēts Savam dižajam aicinājumam pirms pasaules radīšanas. Tēva vadībā Jēzus radīja Zemi un visu, kas ir uz tās (Jāņa 1:3, 14; Moz. 1:31–33). Viņš piedzima Marijai Bētlemē, dzīvoja dzīvi bez grēka un paveica pilnīgu Izpirkšanu par visas cilvēces grēkiem, izlejot Savas asinis un atdodot Savu dzīvību uz krusta (Mat. 2:1; 1. Nef. 11:13–33; 3. Nef. 27:13–16; M&D 76:40–42). Viņš uzcēlās no mirušajiem, tādējādi nodrošinot, ka ir iespējama visas cilvēces Augšāmcelšanās. Caur Jēzus veikto Izpirkšanu un Augšāmcelšanos tie, kas nožēlo savus grēkus un paklausa Dieva pavēlēm, var dzīvot mūžīgi ar Jēzu un Tēvu (2. Nef. 9:10–12; 21–22; M&D 76:50–53, 62).

Jēzus Kristus ir dižākā būtne, kas ir dzimusi uz Zemes. Viņa dzīve ir pilnīgs piemērs, kā visai cilvēcei vajadzētu dzīvot. Visas lūgšanas, svētības un priesterības priekšraksti ir jāizpilda Viņa Vārdā. Viņš ir kungu Kungs, ķēniņu Ķēniņš, Radītājs, Glābējs un visas Zemes Dievs.

Jēzus Kristus nāks atkal spēkā un godībā, lai valdītu uz Zemes Tūkstošgades laikā. Pēdējā dienā Viņš tiesās visu cilvēci (Al. 11:40–41; DžS—M 1).

Viņa dzīves īss izklāsts (notikumu secībā)

Jēzus piedzimšana un misija tika pareģota, Lūk. 1:26–38 (Jes. 7:14; 9:5–6; 1. Nef. 11).
Piedzima, Lūk. 2:1–7 (Mat. 1:18–25).
Tika apgraizīts, Lūk. 2:21.
Tika stādīts priekšā templī, Lūk. 2:22–38.
Viņu apmeklēja gudri vīri, Mat. 2:1–12.
Jāzeps un Marija bēga ar Viņu uz Ēģipti, Mat. 2:13–18.
Tika aizvests uz Nacareti, Mat. 2:19–23.
Apmeklēja templi divpadsmit gadu vecumā, Lūk. 2:41–50.
Viņam bija māsas un brāļi, Mat. 13:55–56 (Marka 6:3).
Tapa kristīts, Mat. 3:13–17 (Marka 1:9–11; Lūk. 3:21–22).
Tika velna kārdināts, Mat. 4:1–11 (Marka 1:12–13; Lūk. 4:1–13).
Aicināja Savus mācekļus, Mat. 4:18–22 (Mat. 9:9; Marka 1:16–20; 2:13–14; Lūk. 5:1–11, 27–28; 6:12–16; Jāņa 1:35–51).
Deva varu divpadsmitajiem, Mat. 10:1–4 (Marka 3:13–19; Lūk. 6:12–16).
Teica Kalna sprediķi, Mat. 5–7.
Paredzēja Savu nāvi un augšāmcelšanos, Mat. 16:21 (Mat. 17:22–23; 20:17–19; Marka 8:31; 9:30–32; 10:32–34; Lūk. 9:22; 18:31–34).
Tika apskaidrots, Mat. 17:1–9 (Marka 9:2–8; Lūk. 9:28–36).
Izsūtīja septiņdesmitos, Lūk. 10:1–20.
Veica Savu triumfālo gājienu uz Jeruzālemi, Mat. 21:1–11 (Marka 11:1–11; Lūk. 19:29–40; Jāņa 12:12–15).
Iedibināja Svēto Vakarēdienu, Mat. 26:26–29 (Marka 14:22–25; Lūk. 22:19–20).
Cieta un lūdza Ģetzemanē, Mat. 26:36–46 (Marka 14:32–42; Lūk. 22:39–46).
Tika nodots, apcietināts un pamests, Mat. 26:47–56 (Marka 14:43–53; Lūk. 22:47–54; Jāņa 18:2–13).
Tika sists krustā, Mat. 27:31–54 (Marka 15:20–41; Lūk. 23:26–28, 32–49; Jāņa 19:16–30).
Tika augšāmcelts, Mat. 28:1–8 (Marka 16:1–8; Lūk. 24:1–12; Jāņa 20:1–10).
Parādījās pēc Savas augšāmcelšanās, Mat. 28:9–20 (Marka 16:9–18; Lūk. 24:13–48; Jāņa 20:11–31; Ap. d. 1:3–8; 1. kor. 15:5–8).
Uzkāpa debesīs, Marka 16:19–20 (Lūk. 24:51–53; Ap. d. 1:9–12).

Baznīcas galva

Jēzus Kristus godība

Jēzus Kristus piemērs

Kristus pēcnāves parādīšanās

Kad Jēzus bija uzcēlies, Viņš papriekš parādījās Marijai, Marka 16:9 (Jāņa 20:11–18).
Jēzus gāja un runāja ar diviem no mācekļiem pa ceļam uz Emavu, Lūk. 24:13–34.
Jēzus parādījās apustuļiem, kuri aptaustīja Viņa rokas un kājas, Lūk. 24:36–43 (Jāņa 20:19–20).
Jēzus parādījās Tomam, Jāņa 20:24–29.
Jēzus parādījās mācekļiem pie Tiberijas jūras, Jāņa 21:1–14.
Jēzus kalpoja četrdesmit dienas pēc Savas augšāmcelšanās, Ap. d. 1:2–3.
Stefans redzēja Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas, Ap. d. 7:55–56.
Jēzus parādījās Saulam, Ap. d. 9:1–8 (DžST, Ap. d. 9:7; Ap. d. 26:9–17).
Kristu redzēja vairāk nekā 500 cilvēku, 1. kor. 15:3–8.

Kristus pirmsmirstīgā eksistence

Kristus valdīšana Tūkstošgadē

Kristus zīmes jeb simboli

Ābels nesa upuri no avju pirmdzimušiem, 1. Moz. 4:4 (Moz. 5:20).
Ņem savu vienīgo dēlu Īzāku un upurē to par upuri, 1. Moz. 22:1–13 (Jēk. 4:5).
Tas Kungs pavēlēja Israēla bērniem upurēt nevainojamus jērus, 2. Moz. 12:5, 21, 46 (4. Moz. 9:12; Jāņa 1:29; 19:33; 1. Pēt. v. 1:19; Jāņa atkl. 5:6).
Šī ir tā maize, ko Tas Kungs jums ir devis par barību, 2. Moz. 16:2–15 (Jāņa 6:51).
Sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens ļaudīm ko dzert, 2. Moz. 17:6 (Jāņa 4:6–14; 1. kor. 10:1–4).
Āzis uz sevis nesīs visas viņu nekrietnības, 3. Moz. 16:20–22 (Jes. 53:11; Mos. 14:11; 15:6–9).
Mozus pacēla vara čūsku, lai izglābtu tos, kas to uzlūkos, 4. Moz. 21:8–9 (Jāņa 3:14–15; Al. 33:19; Hel. 8:14–15).
Jona sabija zivs vēderā trīs dienas, Jon. 2:1 (Mat. 12:40).

Liecība par Jēzu Kristu

Pilnvaras

Jēzus mācīja kā tāds, kam vara, Mat. 7:28–29 (Marka 1:22).
Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes piedot grēkus, Mat. 9:6.
Jēzus ar pilnvarām pavēlēja nešķīstiem gariem, un tie paklausīja Viņam, Marka 1:27 (Lūk. 4:33–36).
Jēzus ordinēja divpadsmit, lai tiem būtu vara, Marka 3:14–15.
Jēzus vārdi bija vareni, Lūk. 4:32.
Tēvs ir nodevis visu tiesu Dēlam, Jāņa 5:22, 27.
Dievs svaidīja Jēzu ar Svēto Garu un ar spēku, Ap. d. 10:38.
Kristus bija iepriekš izredzēts pirms pasaules radīšanas, 1. Pēt. v. 1:20 (Et. 3:14).
Kristum ir elles un nāves atslēgas, Jāņa atkl. 1:18.

Pravietojumi par Jēzus Kristus dzimšanu un nāvi

Soģis

Uzņemties Jēzus Kristus Vārdu

Lieciniet, ka jūs gribat uzņemties Kristus Vārdu ar kristīšanos, 2. Nef. 31:13.
Es gribētu, lai jūs uzņemtos Kristus Vārdu, Mos. 5:6–12 (Mos. 1:11).
Katrs, kas vēlējās uzņemties Kristus Vārdu, pievienojās Dieva baznīcai, Mos. 25:23.
Visi tie, kas bija patiesi ticīgi Kristū, uzņēmās Kristus Vārdu, Al. 46:15.
Debesu vārti ir atvērti visiem tiem, kas tic Jēzus Kristus Vārdam, Hel. 3:28.
Svētīts ir tas, kas top atrasts uzticīgs Manam Vārdam pēdējā dienā, Et. 4:19.
Viņi ir ar mieru pieņemt Dēla Vārdu, Mor. 4:3 (M&D 20:77).