Lehijs, Nefija tēvs
Mormona Grāmatā ebreju pravietis, kurš aizveda savu ģimeni un sekotājus no Jeruzālemes uz apsolīto zemi rietumu puslodē apmēram 600. g. pr. Kr. Mormona Grāmatā Lehijs bija pirmais pravietis starp saviem ļaudīm.
Lehijs bēga no Jeruzālemes ar savu ģimeni pēc Tā Kunga pavēles (1. Nef. 2:1–4). Viņš bija Jāzepa, kurš tika pārdots uz Ēģipti, pēctecis (1. Nef. 5:14). Tas Kungs deva viņam vīziju par dzīvības koku (1. Nef. 8:2–35). Lehijs un viņa dēli uzbūvēja kuģi un kuģoja uz rietumu puslodi (1. Nef. 17–18). Viņš un viņa pēcteči iekārtojās jaunā zemē (1. Nef. 18:23–25). Pirms viņš nomira, Lehijs svētīja savus dēlus un mācīja tiem par Kristu un Mormona Grāmatas parādīšanos pēdējās dienās (2. Nef. 1:1–4:12).
Lehija grāmata
Kad Džozefs Smits tulkoja Mormona Grāmatu, viņš sāka ar Lehija grāmatu. Tas bija pieraksts, ko Mormons bija saīsinājis no Lehija plāksnēm. Pēc tam, kad viņam bija 116 lappuses manuskripta, ko viņš bija pārtulkojis no šīs grāmatas, Džozefs iedeva manuskriptu Martinam Herisam, kurš neilgu laiku kalpoja kā Džozefa pierakstītājs Mormona Grāmatas tulkošanā. Šīs lapas tad tika pazaudētas. Džozefs nepārtulkoja otrreiz no Lehija grāmatas, lai aizstātu pazudušo manuskriptu, bet tā vietā pārtulkoja citas ar to saistītas atskaites no zelta plāksnēm (skat. M&D 3. un 10. nodaļas ievadu). Šīs citas atskaites tagad ir Mormona Grāmatas pirmās sešas grāmatas.