Elders (vecajs, vecajais, vecākais)

Jēdziens vecajs tiek izmantots vairākos veidos Bībelē. Vecajā Derībā tas bieži attiecas uz vecākajiem vīriešiem ciltī, kuriem parasti bija uzticētas valdīšanas funkcijas (1. Moz. 50:7; Joz. 20:4; Rut. 4:2; Mat. 15:2). Viņu padoms bija vērtīgs dēļ viņu vecuma un pieredzes. Viņu amats ne vienmēr bija saistīts ar priesterības aicinājumu.

Vecās Derības laikos bija arī vecaji, kas ordinēti Melhisedeka priesterībā (2. Moz. 24:9–11). Jaunajā derībā vecaji (elderi) tiek minēti kā priesterības amats Baznīcā (Jēk. v. 5:14–15). Starp nefijiešiem arī bija elderi, kas ordinēti priesterībā (Al. 4:7, 16; Mor. 3:1). Šajā atklāšanā Džozefs Smits un Olivers Kauderijs bija pirmie elderi, kas tika ordinēti (M&D 20:2–3).

Elders tagad ir nosaukums, kas tiek dots visiem Melhisedeka priesterības nesējiem. Piemēram, vīriešu kārtas misionāri tiek uzrunāti kā elderi. Arī apustulis ir elders un ir pareizi, runājot par Divpadsmitu kvoruma vai par Septiņdesmito kvoruma locekļiem, lietot šo nosaukumu (M&D 20:38; 1. Pēt. v. 5:1). Baznīcā ordinēto elderu pienākumi mūsdienās ir doti pēdējo dienu atklāsmē (M&D 20:38–45; 42:44; 46:2; 107:12).