Liecinieks Skat. arī Liecība Kāds, kas sniedz vēstījumu vai pierādījumu, kas balstās uz personiskām zināšanām; tas ir—kāds, kas sniedz liecību. Jūs būsit Mani liecinieki, Ap. d. 1:8. Jūs esat gatavi stāvēt kā Dieva liecinieki visos laikos, Mos. 18:8–9. Liecinieku likums: no divu vai trīs liecinieku mutes katrs vārds tiks apstiprināts, M&D 6:28 (5. Moz. 17:6; Mat. 18:16; 2. kor. 13:1; Et. 5:4; M&D 128:3). Es esmu iecēlis jūs par apustuļiem un Mana Vārda īpašiem lieciniekiem, M&D 27:12 (M&D 107:23). Septiņdesmitie ir aicināti, lai būtu par īpašiem lieciniekiem citticībniekiem un visai pasaulei, M&D 107:25. Lai ir reģistrētājs, un lai viņš ir jūsu kristīšanu aculiecinieks, M&D 127:6 (M&D 128:2–4).