Mormons, nefijiešu pravietis
Nefijiešu pravietis, karavadonis un pierakstu vedējs Mormona Grāmatā. Mormons dzīvoja apmēram 311.–385. g. pēc Kr. (Morm. 1:2, 6; 6:5–6; 8:2–3). Sākot jau no piecpadsmit gadu vecuma, lielāko savas dzīves daļu viņš bija karavadonis (Morm. 2:1–2; 3:8–12; 5:1; 8:2–3). Amorons deva norādījumus Mormonam sagatavoties uzņemties atbildību par pierakstiem un pierakstu vešanu (Morm. 1:2–5; 2:17–18). Pierakstījis notikumus savas dzīves laikā, Mormons saīsināja lielās Nefija plāksnes uz Mormona plāksnēm. Vēlāk viņš nodeva šo svēto pierakstu savam dēlam Moronijam. Šīs plāksnes bija daļa no pieraksta, no kura Džozefs Smits pārtulkoja Mormona Grāmatu.
Mormona vārdi
Maza grāmata Mormona Grāmatā. Starp pēdējiem Amalekijas vārdiem Omnija grāmatā un pirmajiem vārdiem Mosijas grāmatā, Mormons, visu pierakstu redaktors, ielika šo mazo iestarpinājumu. (Skat. „Īss paskaidrojums par Mormona Grāmatu” Mormona Grāmatas sākumā.)
Mormona grāmata
Atsevišķa grāmata Svēto Rakstu krājumā, kas pazīstams kā Mormona Grāmata. No 1. līdz 2. nodaļai stāstīts par nefijiešu pravieti Amoronu, kas dod norādījumus Mormonam, kad un kur dabūt plāksnes. Tāpat arī sākās lielie kari, un trīs nefijieši tika paņemti prom ļaužu ļaundarības dēļ. 3. un 4. nodaļā stāstīts par to, kā Mormons piesauca ļaudis grēku nožēlošanai, taču viņi bija nejūtīgi, un tautā valdīja lielāka ļaundarība nekā jebkad agrāk Israēlā. 5. un 6. nodaļā rakstīts par pēdējām kaujām starp nefijiešiem un lamaniešiem. Mormons tika nogalināts kopā ar lielāko daļu no nefijiešu tautas. 7. nodaļā, pirms savas nāves, Mormons aicināja ļaudis—gan tad, gan nākotnē—nožēlot grēkus. 8. un 9. nodaļā rakstīts, ka galu galā palika tikai Moronijs, Mormona dēls. Viņš aprakstīja pēdējās nāves un slepkavību ainas, ieskaitot nefijiešu tautas galu, un rakstīja vēstījumu nākamajām paaudzēm un tiem, kas lasīs šo pierakstu.