Dusmas ir nevaldīšana pār sevi. Tas Kungs lika Saviem svētajiem kontrolēt savas dusmas (Mat. 5:22 ). Nedz vecāki, nedz bērni drīkst zākāt citus savā ģimenē. Svētajos Rakstos dusmas bieži vien tēlaini parādītas uguns veidā (2. Nef. 15:25 ; M&D 1:13 ).
Un Kains bija ļoti nikns, un viņa vaigs raudzījās bargi, 1. Moz. 4:5 .
Tas Kungs ir lēns uz dusmām un pilns žēlsirdības, Psm. 145:8 .
Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, Sal. Pam. 15:1 .
Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk strīdu, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas, Sal. Pam. 15:18 (Sal. Pam. 14:29 ).
Sava Vārda dēļ Es pavilcināju Savas dusmas, Jes. 48:9 .
Es izstiepju Savas rokas pret tautu, kas nepārtraukti Manī izraisa dusmas, Jes. 65:2–3 .
Kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru, Mat. 5:39 .
Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, Ef. 6:4 .
Tāpēc, ka es esmu stāstījis jums patiesību, jūs esat dusmīgi uz mani, Mos. 13:4 .
Es piemeklēšu šo tautu Savās dusmās, Al. 8:29 .
Ne pret vienu Viņa dusmas nav iedegušās, kā vien pret tiem, kas neatzīst Viņa roku visās lietās, M&D 59:21 .
Es, Tas Kungs, esmu dusmīgs uz ļaunajiem, M&D 63:32 .