Pazemības vai spējas mācīties trūkums vai neesamība. Lepnība nostāda cilvēkus vienu pret otru un pret Dievu. Lepns cilvēks nostāda sevi augstāk par apkārtējiem un drīzāk seko savai paša gribai nekā Dieva gribai. Iedomība, skaudība, cietsirdība un augstprātība arī ir lepna cilvēka tipiskas iezīmes.
Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, lai tava sirds nelepojas, 5. Moz. 8:11–14 .
Manī mīt naids pret lepnību un augstprātību, Sal. Pam. 8:13 (Sal. Pam. 6:16–17 ).
Lepnība nāk pirms bojāejas, Sal. Pam. 16:18 .
Tiesas diena būs pār lepnajiem, Jes. 2:11–12 (2. Nef. 12:11–12 ).
Tava sirds uzpūtība ir tevi pievīlusi, Ob. 1:3 .
Visi pārgalvīgie nievātāji būs kā rugāji, Mal. 3:19 (1. Nef. 22:15 ; 3. Nef. 25:1 ; M&D 29:9 ).
Kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots, Mat. 23:12 (M&D 101:42 ).
Dievs stāv pretim lepniem, 1. Pēt. v. 5:5 .
Lielā un plašā ēka bija pasaules lepnums, 1. Nef. 11:36 (1. Nef. 12:18 ).
Kad viņi ir mācīti, viņi domājas gudri esam, 2. Nef. 9:28–29 .
Jūs uzpūšaties savu siržu lepnībā, Jēk. 2:13, 16 (Al. 4:8–12 ).
Vai jūs esat novilkuši lepnību, Al. 5:28 .
Ārkārtīgi liela lepnība bija ienākusi ļaužu sirdīs, Hel. 3:33–36 .
Cik ātri ir cilvēku bērni uzpūsties lepnībā, Hel. 12:4–5 .
Šīs tautas lepnums ir izrādījies viņu iznīcība, Mor. 8:27 .
Sargieties lepnības, lai jūs nekļūtu kā nefijieši, M&D 38:39 .
Novērsieties no visas jūsu lepnības un vieglprātības, M&D 88:121 .