Jeruzāleme

Pilsēta mūsdienu Izraēlā. Tā ir visnozīmīgākā pilsēta Bībeles vēsturē. Šajā pilsētā ir vairākas kristiešu, jūdu un musulmaņu svētvietas, un tās regulāri apmeklē daudzi uzticīgi ticīgie. Tā bieži tiek saukta par svēto pilsētu.

Kādreiz bijusi pazīstama kā Salema (1. Moz. 14:18; Psm. 76:3), Jeruzāleme bija jebusiešu pilsēta, līdz to sagrāba Dāvids (Joz. 10:1; 15:8; 2. Sam. 5:6–7), kurš to padarīja par galvaspilsētu. Līdz tam tā kalpoja galvenokārt kā kalnu cietoksnis, apmēram 800 metrus virs jūras līmeņa. Tai apkārt ir dziļas ielejas no visām pusēm, izņemot ziemeļus.

Ķēniņš Dāvids savas valdīšanas laikā dzīvoja Jeruzālemē koka pilī. Tomēr Salamana valdīšanas laikā ļaudis daudz darīja, lai izdaiļotu pilsētu, ieskaitot ķēniņa pils un tempļa celtniecību.

Pēc tam, kad Israēla un Jūdas ķēniņvalstis tika sadalītas, Jeruzāleme palika Jūdas galvaspilsēta. Tai bieži uzbruka okupantu karapulki (1. Ķēn. 14:25; 2. Ķēn. 14:13; 16:5; 18–19; 24:10; 25). Hiskijas laikā Jeruzāleme kļuva par reliģiskās pielūgšanas centru, bet tā tika daļēji nopostīta 320. g. pr. Kr., 168. g. pr. Kr. un 65. g. pr. Kr. Hērods atjaunoja pilsētas sienas un templi, bet 70. g. pēc Kr. romieši pilnīgi to nopostīja.