Sabata diena

Svēta diena, kas nolikta katru nedēļu atpūtai un pielūgšanai. Pēc tam, kad Dievs visu bija radījis, Viņš atpūtās septītajā dienā un pavēlēja, lai viena diena katru nedēļu būtu atpūtas diena, lai palīdzētu ļaudīm atcerēties Viņu (2. Moz. 20:8–11).

Pirms Kristus Augšāmcelšanās Baznīcas locekļi turēja pēdējo nedēļas dienu kā sabatu, tāpat kā jūdi. Pēc Augšāmcelšanās Baznīcas locekļi, gan jūdi, gan citticībnieki, turēja pirmo nedēļas dienu (Tā Kunga dienu), lai pieminētu Tā Kunga Augšāmcelšanos. Šodien Baznīca turpina turēt vienu nedēļas dienu kā svētu sabata dienu, kurā pielūgt Dievu un atpūsties no pasaules darbiem.

Sabats atgādina cilvēkiem par nepieciešamību pēc garīgas barības un viņu pienākumu paklausīt Dievam. Kad tautā pieaug nevērība pret sabata ievērošanu, tiek ietekmēti visi dzīves aspekti un tās reliģiskā dzīve sairst (Neh. 13:15–18; Jer. 17:21–27).