Salamans Skat. arī Batseba; Dāvids Vecajā Derībā Dāvida un Batsebas dēls (2. Sam. 12:24). Kādu laiku Salamans bija Israēla ķēniņš. Dāvids bija noteicis, ka Salamans būs ķēniņš, 1. Ķēn. 1:11–53. Dāvids uzdeva Salamanam staigāt Tā Kunga ceļus, 1. Ķēn. 2:1–9. Tas Kungs apsolīja viņam gudru sirdi, 1. Ķēn. 3:5–15. Izsprieda tiesu starp divām mātēm un noteica bērna īsto māti, 1. Ķēn. 3:16–28. Sacerēja sakāmvārdus un dziesmas, 1. Ķēn. 5:12. Uzcēla templi, 1. Ķēn. 6; 7:13–51. Iesvētīja templi, 1. Ķēn. 8. Viņu apciemoja Sābas ķēniņiene, 1. Ķēn. 10:1–13. Salamans apprecēja svešzemju sievas, un viņa sievas pievērsa viņa sirdi svešu dievu pielūgšanai, 1. Ķēn. 11:1–8. Tas Kungs bija dusmīgs uz Salamanu, 1. Ķēn. 11:9–13. Nomira, 1. Ķēn. 11:43. Dāvids pravietoja par Salamana valdīšanas godību, Psm. 72. Salamans saņēma daudzas sievas un blakussievas, bet dažas nebija saņemtas no Tā Kunga, M&D 132:38 (Jēk. 2:24).