Svētie Raksti
Mācība un Derības 70
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

70. nodaļa

Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1831. gada 12. novembrī. Pravieša vēsturē ir teikts, ka četras īpašas konferences tika noturētas no 1. līdz 12. novembrim ieskaitot. Pēdējā no šīm sapulcēm tika apspriests tas, cik nozīmīgas ir atklāsmes, kas vēlāk tika izdotas kā Book of Commandments (Pavēļu Grāmata) un tad kā Mācība un Derības. Šī atklāsme tika dota pēc tam, kad konferencē tika nobalsots, ka šīs atklāsmes „Baznīcai ir visu zemes bagātību vērtas”. Džozefa Smita vēsturē par šīm atklāsmēm ir runāts kā par „Baznīcas pamatu šajās pēdējās dienās un labumu pasaulei, kas parāda, ka mūsu Glābēja valstības noslēpumu atslēgas atkal ir uzticētas cilvēkam”.

1–5, Pārvaldniekiem tiek noteikts publicēt atklāsmes; 6–13, Tie, kas dara garīgas lietas, ir savas algas cienīgi; 14–18, Svētajiem ir jābūt vienlīdzīgiem laicīgajās lietās.

1 Skatieties un klausieties, ak jūs, Ciānas iedzīvotāji, un visi jūs, Manas baznīcas ļaudis, kas esat tālu prom, un dzirdiet Tā Kunga vārdu, ko Es dodu Savam kalpam Džozefam Smitam, jaunākajam, un arī Savam kalpam Martinam Herisam, un arī Savam kalpam Oliveram Kauderijam, un arī Savam kalpam Džonam Vitmeram, un arī Savam kalpam Sidnijam Rigdonam, un arī Savam kalpam Viljamam V. Felpsam pavēles veidā tiem.

2 Jo Es dodu tiem pavēli, tādēļ klausieties un dzirdiet, jo tā saka Tas Kungs uz tiem:

3 Es, Tas Kungs, esmu noteicis tiem un ordinējis viņus par apārvaldniekiem pār atklāsmēm un pavēlēm, ko Es esmu tiem devis un ko Es turpmāk došu tiem.

4 Un atskaiti par šo pārvaldījumu Es prasīšu no viņiem tiesas dienā.

5 Tādēļ Es esmu noteicis tiem, un tas ir viņu pienākums Dieva baznīcā, pārzināt tās un visas ar tām saistītās rūpes, jā, labumus no tām.

6 Tādēļ pavēli Es dodu viņiem, ka viņi nedos tos baznīcai, nedz pasaulei;

7 tomēr tik, cik viņi saņems vairāk, nekā ir vajadzīgs viņu nepieciešamībai un viņu vajadzībām, tam ir jātiek dotam Manā akrātuvē;

8 un labumi tiks veltīti Ciānas iedzīvotājiem un viņu pēcnācējiem tādā mērā, kā viņi kļūs par amantiniekiem saskaņā ar valstības likumiem.

9 Lūk, tas ir tas, ko Tas Kungs pieprasa no katra cilvēka viņa apārvaldījumā, patiesi kā Es, Tas Kungs, esmu noteicis jeb turpmāk noteikšu katram cilvēkam.

10 Un lūk, neviens, kurš pieder dzīvā Dieva baznīcai, nav atbrīvots no šī likuma.

11 Jā, nedz bīskaps, nedz apārstāvis, kurš pārvalda Tā Kunga krātuvi, nedz tas, kurš ir nolikts par pārvaldnieku pār laicīgajām lietām.

12 Tas, kurš ir nolikts vadīt garīgās lietas, tas ir savas algas acienīgs, tāpat kā tie, kas ir nolikti par pārvaldniekiem, lai vadītu laicīgās lietas;

13 jā, pat bagātīgāk, un šī pārpilnība tiek vairota viņos ar Gara izpausmēm.

14 Tomēr savās laicīgajās lietās jums ir jābūt avienlīdzīgiem, bet ne nelabprāt, citādi Gara izpausmju pārpilnība netiks dota.

15 Tagad šo apavēli Es dodu Saviem kalpiem viņu labumam, kamēr tie paliek, par Manu svētību izpausmi pār viņu galvām un kā atalgojumu par viņu buzcītību, un viņu drošībai;

16 uzturam un aapģērbam; mantojumam; mājām un zemei, jebkuriem apstākļiem, kuros Es, Tas Kungs, tos nolikšu, un visur, kur vien Es, Tas Kungs, tos sūtīšu.

17 Jo viņi ir bijuši uzticīgi adaudzās lietās un rīkojušies labi, cik viņi nav grēkojuši.

18 Lūk, Es, Tas Kungs, esmu ažēlīgs un svētīšu tos, un viņi ieies priekā par šīm lietām. Patiesi tā. Āmen.