Svētie Raksti
Mācība un Derības 74
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

74. nodaļa

Atklāsme, dota pravietim Džozefam Smitam Veinas apgabalā, Ņujorkas štatā, 1830. gadā. Pat pirms Baznīcas organizēšanas bija radušies jautājumi par pareizo kristīšanas veidu, kas lika Pravietim meklēt atbildes uz šo jautājumu. Džozefa Smita vēsturē ir teikts, ka šī atklāsme ir 1. vēstules korintiešiem 7:14 skaidrojums; šis pants bieži tika lietots, lai attaisnotu zīdaiņu kristīšanu.

1–5, Pāvils iesaka savu dienu Baznīcai neturēt Mozus likumu; 6–7, Mazi bērni ir svēti un ir svētīti caur Izpirkšanu.

1 Jo aneticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru; citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.

2 Tad, apustuļu dienās, apgraizīšanas likums tika turēts starp visiem jūdiem, kas neticēja Jēzus Kristus evaņģēlijam.

3 Un notika, ka izcēlās liels astrīds starp ļaudīm par bapgraizīšanas likumu, jo neticīgais vīrs vēlējās, lai viņa bērni tiktu apgraizīti un taptu pakļauti Mozus clikumam, kurš bija izpildīts.

4 Un notika, ka bērni, būdami audzināti pakļauties Mozus likumam, sekoja savu tēvu atradīcijām un neticēja Kristus evaņģēlijam, ar ko tie vairs nebija svēti.

5 Tādēļ šī iemesla dēļ apustulis rakstīja baznīcai, dodams tiem pavēli nevis no Tā Kunga, bet no sevis, ka ticīgajam nevajag aapvienoties ar neticīgo; ja vien Mozus blikums netiek izbeigts to starpā,

6 lai viņu bērni varētu palikt bez apgraizīšanas; un lai tradīcijas varētu tik izbeigtas, kuras saka, ka mazi bērni nav svēti, jo tā tas bija starp jūdiem;

7 bet mazi abērni ir bsvēti, būdami csvētīti caur Jēzus Kristus dIzpirkšanu; un tas ir tas, ko Svētie Raksti nozīmē.