Svētie Raksti
Mācība un Derības 117


117. nodaļa

Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Fārvestā, Misūri štatā, 1838. gada 8. jūlijā, attiecībā par Viljama Mārka, Ņūela K. Vitnija un Olivera Greindžera tiešajiem pienākumiem.

1–9, Tā Kunga kalpiem nav jāiekāro laicīgās lietas, jo „kas ir manta Tam Kungam?”; 10–16, Viņiem ir jāatmet dvēseles sīkumainība, un viņu upuri būs svēti Tam Kungam.

1 Patiesi tā saka Tas Kungs Savam kalpam Viljamam Mārkam un arī Savam kalpam Ņūelam K. Vitnijam, lai viņi nokārto ātri savus darbus un dodas prom no Kērtlandes zemes vēl pirms Es, Tas Kungs, atkal sūtīšu sniegu uz zemi.

2 Lai viņi mostas un ceļas, un dodas uz priekšu, un nekavējas, jo Es, Tas Kungs, to pavēlu.

3 Tādēļ, ja viņi kavēsies, ar tiem nebūs viss labi.

4 Lai viņi nožēlo visus savus grēkus un visas savas iekāres pilnās vēlmes Manā priekšā—saka Tas Kungs—jo kas ir amanta priekš Manis?—saka Tas Kungs.

5 Lai Kērtlandes īpašumi tiek atdoti par aparādiem—saka Tas Kungs. Lai tie aiziet—saka Tas Kungs—un kas paliek, tas lai paliek jūsu rokās—saka Tas Kungs.

6 Jo vai Man nav putni debesīs un arī zivis jūrā, un zvēri kalnos? Vai Es neesmu radījis zemi? Vai Es nevaldu pār visu zemes tautu karapulku alikteņiem?

7 Tādēļ vai Es nelikšu avientuļām vietām plaukt un ziedēt, un nest pārpilnībā?—saka Tas Kungs.

8 Vai nav pietiekami vietas aĀdam-ondi-Āmana kalnos un Olaha bŠinehās līdzenumos jeb czemē, kur Ādams dzīvoja, ka jums ir jāiekāro tas, kas ir tikai piliens, un jāatstāj bez ievērības svarīgākas lietas?

9 Tādēļ nāciet šurp uz Manu ļaužu zemi, patiesi Ciānu.

10 Lai Mans kalps Viljams Mārkss ir auzticīgs pār mazumu, un viņš būs valdnieks pār daudzumu. Lai viņš prezidē starp Maniem ļaudīm Fārvestas pilsētā, un lai viņš tiek svētīts ar Manu ļaužu svētībām.

11 Lai Mans kalps Ņūels K. Vitnijs kaunas par aNikolaītu bandu un visām viņu bslepenajām negantībām, un par visu savas dvēseles sīkumainību Manā priekšā—saka Tas Kungs—un nāk uz Ādam-ondi-Āmanu un ir cbīskaps Maniem ļaudīm—saka Tas Kungs—nevis vārdos, bet darbos—saka Tas Kungs.

12 Un vēl Es saku jums, Es atceros Savu kalpu aOliveru Greindžeru; lūk, patiesi Es saku viņam, ka viņa vārds būs svētā piemiņā no paaudzes uz paaudzi mūžīgi mūžos—saka Tas Kungs.

13 Tādēļ lai viņš cīnās nopietni par Manas baznīcas Augstākā prezidija atpestīšanu—saka Tas Kungs—un kad viņš krīt, viņam būs atkal celties, jo viņa aupuris būs svētāks Man nekā viņa izaugšana—saka Tas Kungs.

14 Tādēļ lai viņš nāk steidzīgi šurp uz Ciānas zemi; un noliktajā laikā viņš tiks darīts par tirgotāju Manam Vārdam—saka Tas Kungs—Manu ļaužu labumam.

15 Tādēļ lai neviens cilvēks nenicina Manu kalpu Oliveru Greindžeru, bet lai Manu ļaužu svētības ir pār viņu mūžīgi mūžos.

16 Un vēl patiesi Es saku jums, lai visi Mani kalpi Kērtlandes zemē atceras To Kungu, viņu Dievu, un Manu namu arī, lai uzturētu un saglabātu to svētu, un gāztu naudas mijējus Manis noliktajā laikā, saka Tas Kungs. Patiesi tā. Āmen.