Svētie Raksti
Mācība un Derības 36
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

36. nodaļa

Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Edvardam Pārtridžam, netālu no Feijetas Ņujorkas štatā 1830. gada 9. decembrī (skat. 35. nodaļas ievadu). Džozefa Smita vēsturē ir teikts, ka Edvards Pārtridžs „bija godbijības paraugs un viens no Tā Kunga dižajiem vīriem”.

1–3, Tas Kungs uzliek Savu roku uz Edvardu Pārtridžu ar Sidnija Rigdona roku; 4–8, Katram vīrietim, kas pieņem evaņģēliju un priesterību, ir jātiek aicinātam iet un sludināt.

1 Tā saka Dievs Tas Kungs, aIsraēla varenais: Lūk, Es saku tev, mans kalp bEdvard, ka tu esi svētīts, un tavi grēki ir tev piedoti, un tu esi aicināts sludināt Manu evaņģēliju kā ar bazūnes balsi;

2 un Es uzlikšu Savu aroku tev ar Mana kalpa Sidnija Rigdona roku, un tu saņemsi Manu Garu, Svēto Garu, patiesi bMierinātāju, kurš tev mācīs valstības cmiermīlīgās lietas;

3 un tu vēstīsi tās skaļā balsī, sacīdams: Ozianna, svētīts lai ir Visuaugstā Dieva Vārds.

4 Un tagad šo aicinājumu un pavēli dodu Es tev attiecībā uz visiem cilvēkiem—

5 ka visiem, kas nāks Manu kalpu Sidnija Rigdona un Džozefa Smita, jaunākā, priekšā, pieņemot šo aicinājumu un pavēli, jātop aordinētiem un sūtītiem bsludināt mūžīgo evaņģēliju starp visām tautām,—

6 piesaucot grēku nožēlošanu, sakot: aGlābieties no šīs samaitātās paaudzes un izraujieties no uguns, ienīzdami pat miesas apgānītās bdrēbes.

7 Un šī pavēle tiks dota Manas baznīcas elderiem, lai katrs cilvēks, kurš pieņems to ar atklātu sirdi, var tikt ordinēts un sūtīts, patiesi kā Es esmu runājis.

8 Es esmu Jēzus Kristus, Dieva Dēls; tādēļ apjoziet savus gurnus un Es pēkšņi nākšu Savā atemplī. Patiesi tā. Āmen.