Mācība un Derības 135
    Footnotes

    135. nodaļa

    Pravieša Džozefa Smita un viņa brāļa patriarha Hairama Smita mocekļu nāve Kārtidžā, Ilinoisas štatā, 1844. gada 27. jūnijā (History of the Church, 6. sēj. 629–631. lpp.). Šo dokumentu sarakstīja elders Džons Teilors no Divpadsmitu Padomes, kurš bija notikumu liecinieks.

    1–2, Džozefs un Hairams mirst mocekļu nāvē Kārtidžas cietumā; 3, Tiek pasludināta Pravieša svarīgā nozīme; 4–7, Viņu nevainīgās asinis liecina par darba patiesumu un dievišķību.

    1 Lai aizzīmogotu šīs grāmatas un Mormona Grāmatas liecību, mēs paziņojam par Pravieša aDžozefa Smita un patriarha Hairama Smita bmocekļu nāvi. Viņus nošāva cKārtidžas cietumā 1844. gada 27. jūnijā, apmēram piecos pēcpusdienā bruņots pūlis—izkrāsoti melnā—no 150 līdz 200 cilvēkiem. dHairams tika nošauts pirmais un klusi nokrita, iesaucoties: „Es mirstu!” Džozefs tika nošauts, mēģinot izlēkt pa logu un iesaucoties: „Ak Kungs, mans Dievs!” Uz viņiem abiem vēl šāva brutālā veidā, kad viņi jau bija miruši, un katrs saņēma četras lodes.

    2 aDžons Teilors un Villards Ričards, divi no Divpadsmit, bija vienīgās personas telpā tajā brīdī; pirmais bija ievainots mežonīgā veidā ar četrām lodēm, bet ir atveseļojies; otrais, ar Dieva gādību, izglābās, bez neviena cauruma viņa apmetnī.

    3 Tā Kunga aPravietis un bGaišreģis Džozefs Smits ir izdarījis vairāk cilvēku glābšanai šai pasaulē, kā jebkurš cits cilvēks, kas jebkad tanī ir dzīvojis, izņemot tikai Jēzu. Īsā divdesmit gadu laika posmā viņš ir atnesis Mormona Grāmatu, ko viņš pārtulkoja ar Dieva dāvanu un spēku, un kas tika izdota divos kontinentos; ir sūtījis cmūžīgā evaņģēlija pilnību, ko tā satur, uz četrām zemes pusēm; ir atnesis atklāsmes un pavēles, kas veido šo Mācības un Derību grāmatu, un daudzus citus gudrus dokumentus un norādījumus cilvēku bērnu labumam; sapulcinājis daudzus tūkstošus Pēdējo dienu svētos, nodibinājis lielu dpilsētu un atstājis slavu un vārdu, kas nevar tikt iznīcināti. Viņš dzīvoja dižs un nomira dižs Dieva un savu ļaužu acīs; un kā vairākums no Tā Kunga iesvaidītajiem senajos laikos, ir aizzīmogojis savu misiju un savus darbus ar savām paša easinīm; un tāpat arī viņa brālis Hairams. Dzīvē viņi nebija šķirti un nāvē viņi netika atdalīti!

    4 Kad Džozefs devās uz Kārtidžu, lai nodotu sevi šķietamajām likuma prasībām, divas vai trīs dienas pirms viņa noslepkavošanas viņš teica: „Es eju kā ajērs uz nokaušanu, bet es esmu kluss kā vasaras rīts; mana sirdsapziņa ir tīra Dieva un visu cilvēku priekšā. ES miršu nevainīgs un par mani tiks teikts: viņš tika aukstasinīgi noslepkavots.” Tajā pašā rītā, kad Hairams bija sagatavojies iet—vai mēs teiksim uz nokaušanu? Jā, jo tā tas bija—viņš izlasīja sekojošo pantu Mormona Grāmatā, Etera divpadsmitās nodaļas gandrīz pašā nobeigumā, un ielocīja pie tā lapu:

    5 Un notika, ka es lūdzu To Kungu, lai Viņš dotu citticībniekiem labvēlību, lai tiem varētu būt žēlsirdība. Un notika, ka Tas Kungs sacīja uz mani: Ja tiem nav žēlsirdības, tas nav svarīgi tev, jo tu esi bijis uzticīgs; tādēļ tavas drānas tiks darītas atīras. Un tāpēc, ka tu esi redzējis savu vājību, tu tiksi darīts stiprs, patiesi pat līdz tam, ka sēdēsi tai vietā, ko Es esmu sagatavojis Sava Tēva mājokļos. Un tagad es … saku ardievas citticībniekiem, jā, un arī saviem brāļiem, kurus es mīlu, līdz mēs satiksimies bKristus soģa krēsla priekšā, kur visi cilvēki zinās, ka manas drānas nav notraipītas ar jūsu asinīm. cMantojuma atstājēji tagad ir miruši, un viņu testaments ir spēkā.

    6 Hairams Smits kļuva četrdesmit četrus gadus vecs 1844. gada februārī, un Džozefs Smits kļuva trīsdesmit astoņus gadus vecs 1843. gada decembrī; un kopš šī brīža viņu vārdi būs ierindoti starp mocekļiem, kas miruši par ticību, un lasītājam katrā tautā tiks atgādināts, ka Mormona Grāmata un šī baznīcas Mācības un Derību grāmata maksāja labākās deviņpadsmitā gadsimta asinis, lai nestu šīs grāmatas pazudinātās pasaules glābšanai; un, ja uguns var nodarīt ļaunumu Dieva godības azaļajam kokam, cik viegli gan tas sadedzinās nokaltušos kokus, lai attīrītu vīna dārzu no samaitātības. Viņi dzīvoja godībai; viņi nomira godībai; un godība ir viņu mūžīgais atalgojums. No paaudzes paaudzē viņu vārdi tiks nodoti pēcnācējiem kā dārgakmens iesvētītajiem.

    7 Viņi nebija vainīgi nevienā noziegumā, kā viņi to bieži bija pierādījuši iepriekš, un bija ieslodzīti cietumā tikai ar nodevēju un ļaunu cilvēku sazvērestību; un viņu nevainīgās asinis uz Kārtidžas cietuma grīdas ir „mormonismam” uzspiests liels zīmogs, ko nevar noraidīt neviena tiesa uz zemes, un viņu nevainīgās asinis uz Ilinoisas štata ģērboņa ar lauzto ticību štatam—gubernatora solījumam—ir liecība par mūžīgā evaņģēlija patiesību, ko visa pasaule nevar apšaubīt; un viņu nevainīgās asinis uz brīvības karoga un uz Savienoto Valstu Lielās brīvības hartas, ir Jēzus Kristus ticības vēstnesis, kas aizskars godīgo cilvēku sirdis visās tautās, un viņu nevainīgās asinis kopā ar visu mocekļu nevainīgajām asinīm zem aaltāra, ko Jānis redzēja, sauks uz Pulku Kungu, līdz Viņš atriebs šīs asinis uz zemes. Āmen.