121. nodaļa
Lūgšana un pravietojumi, ko pravietis Džozefs Smits uzrakstīja Baznīcai adresētā vēstulē, kamēr viņš bija ieslodzīts cietumā Libertī, Misūri štatā, kas datēta ar 1839. gada 20. martu. Pravietis un daži viņa pavadoņi vairākus mēnešus bija pavadījuši cietumā. Viņu lūgumi un pārsūdzības, sūtītas izpildinstitūcijām un tiesai, nebija spējušas tos atbrīvot.
1–6, Pravietis aizlūdz Tam Kungam par svēto ciešanām; 7–10, Tas Kungs iedveš viņam mieru; 11–17, Nolādēti ir visi tie, kas pret Tā Kunga ļaudīm saceļ viltus brēku par pārkāpumiem; 18–25, Viņiem nebūs tiesību uz priesterību un viņi tiks nosodīti; 26–32, Brīnišķīgas atklāsmes apsolītas tiem, kas varonīgi izturēs; 33–40, Kāpēc daudzi ir aicināti un maz ir izredzēti; 41–46, Priesterība ir jāizmanto tikai taisnībā.
1 Ak dievs, kur Tu esi? Un kur ir tā telts, kas sedz Tavu apslēpto vietu?
2 Cik ilgi Tava roka būs apturēta un Tava acs, jā, Tava tīrā acs, noraudzīsies no mūžīgajām debesīm uz pārestībām Taviem ļaudīm un Taviem kalpiem, un Tava auss tiks pārņemta ar viņu kliedzieniem?
3 Jā, ak Kungs, cik ilgi viņi cietīs šīs pārestības un nelikumīgās apspiešanas, pirms Tava sirds tiks mīkstināta pret tiem un Tu ietrīcēsies žēlastībā pret tiem?
4 Ak Kungs, Dievs Visuvarenais, debesu, zemes un jūras, un visu lietu, kas ir uz tām, Radītājs, un kas vadi un pakļauj velnu un drūmo, un tumšo Šeola valdījumu—izstiep Savu roku; lai Tava acs izurbjas cauri; lai Tava telts tiek noņemta; lai Tava apslēptā vieta vairs nav apklāta; lai Tava auss uzklausa; lai Tava sirds tiek mīkstināta un Tu ietrīcies žēlastībā pret mums.
5 Lai Tavas dusmas iedegas pret mūsu ienaidniekiem; un Savas sirds niknumā ar Savu zobenu atrieb par mums nodarītām pārestībām.
6 Atceries Savus svētos, kas cieš, ak mūsu Dievs; un Tavi kalpi priecāsies Tavā Vārdā mūžīgi.
7 Mans dēls, miers tavai dvēselei; tavas likstas un tavas ciešanas būs, bet tikai mazu brītiņu;
8 un tad, ja tu tās labi izturēsi, Dievs tevi paaugstinās augstumos; tu triumfēsi pār visiem saviem nelabvēļiem.
9 Tavi draugi stāv tev blakus, un viņi apņems tevi ar siltām sirdīm un draudzīgām rokām.
10 Tev tomēr nav kā Ījabam; tavi draugi nestrīdas ar tevi, nedz apsūdz tevi pārkāpumā, kā tie darīja ar Ījabu.
11 Un tie, kas tevi apsūdz pārkāpumā, to cerība tiks sagrauta, un to izredzes izkusīs kā sarma izkūst uzlecošās saules karstajos staros;
12 un arī, ka Dievs ir izstiepis Savu roku un zīmogu, lai izmainītu laikus un gadalaikus un padarītu aklus to prātus, lai tie nevarētu saprast Viņa brīnumainos darbus; lai Viņš varētu tos arī pārbaudīt un noķert tos viņu pašu viltībā;
13 arī tāpēc, ka to sirdis ir samaitātas, un tas, ko tie grib izdarīt citiem, un mīl, ka citi cieš, varētu nākt pār viņiem pašiem visaugstākajā pakāpē;
14 lai viņi arī būtu vīlušies, un to cerības tiktu izdeldētas;
15 un tikai pēc dažiem gadiem lai viņi un viņu pēcteči būtu aizslaucīti prom un nebūtu zem debesīm—saka Dievs—lai neviens no tiem netiktu atstāts stāvam pie sienas.
16 Nolādēti ir visi tie, kas pacēluši kāju pret Maniem iesvaidītajiem—saka Tas Kungs—un kliedz, ka viņi ir grēkojuši, kad tie nav grēkojuši Manā priekšā—saka Tas Kungs—bet ir darījuši to, kas ir pareizi Manās acīs un ko Es esmu tiem pavēlējis.
17 Bet tie, kuri apsūdz pārkāpumā, dara to tādēļ, ka tie ir grēka kalpi un paši ir nepaklausības bērni.
18 Un tie, kas nepatiesi zvēr pret Maniem kalpiem, lai viņi varētu tos novest jūgā un nāvē—
19 ak vai tiem, tāpēc ka viņi ir aizskāruši Manus mazos, viņi tiks atšķirti no Mana nama priekšrakstiem.
20 Viņu grozs nebūs pilns, viņu nami un viņu šķūņi ies bojā, un viņi paši tiks nicināti no tiem, kas viņiem glaimoja.
21 Viņiem nebūs tiesību uz priesterību, nedz viņu pēctečiem pēc tiem no paaudzes paaudzē.
22 Tiem būtu labāk, ka tiem piesietu dzirnakmeni pie kakla un tos noslīcinātu jūras dziļumā.
23 Ak vai visiem tiem, kas rada neērtības Maniem ļaudīm un izdzen, un slepkavo, un liecina pret tiem, saka Pulku Kungs; odžu dzimumam neizbēgt no elles sodības.
24 Lūk, Manas acis redz un zina visus viņu darbus, un Man ir pietaupīts ātrs sods savā laikā tiem visiem;
25 jo laiks ir nolikts katram cilvēkam, atbilstoši tam, kādi būs viņa darbi.
26 Dievs ar Savu Svēto Garu, jā, ar neizsakāmo Svētā Gara dāvanu, dos jums zināšanas, kuras nav tikušas atklātas kopš pasaules sākuma līdz šim brīdim;
27 kuras mūsu tēvu tēvi gaidīja ar nepacietīgām gaidām, ka tās tiks atklātas pēdējās dienās, uz kurām viņu prātus vērsa eņģeļi, ka tās taupītas viņu godības pilnībai;
28 laiks nāk, kurā nekas netiks aizturēts, vai ir viens Dievs vai daudz dievu—viņi tiks pasludināti.
29 Visi troņi un valdīšanas, valdības un varas tiks atklātas un dāvātas visiem tiem, kuri varonīgi izturēs Jēzus Kristus evaņģēlija dēļ.
30 Un arī, ja tiks uzlikti ierobežojumi debesīm vai jūrām, vai sauszemei, vai saulei, mēnesim vai zvaigznēm—
31 visi viņu griešanās laiki, visas nozīmētās dienas, mēneši un gadi un visas viņu dienu, mēnešu un gadu dienas, un visas viņu godības, likumi un noteiktie laiki tiks atklāti laiku pilnības atklāšanas dienās—
32 saskaņā ar to, kas tika noteikts visu pārējo dievu Mūžīgā Dieva Padomē, pirms šī pasaule tika radīta, kas bija jāpataupa līdz tās pabeigšanai un galam, kad katrs cilvēks ieies Viņa mūžīgajā klātbūtnē un Viņa neiznīcīgajā atdusā.
33 Cik ilgi viļņojošies ūdeņi var palikt netīri? Kāds spēks apturēs debesis? Tikpat labi cilvēks var izstiept savu vārgo roku, lai apturētu Misūri upi tās noteiktajā kursā vai pagrieztu straumi atpakaļ, kā traucēt Visuvareno izliet zināšanas no debesīm uz pēdējo dienu svēto galvām.
34 Lūk, daudzi ir aicināti, bet maz ir izredzēti. Un kāpēc tie nav izredzēti?
35 Tāpēc, ka viņu sirdis pārāk daudz ir pievērstas šīs pasaules lietām un tiecas pēc cilvēku goda, ka viņi nav mācījušies šo vienu mācību—
36 ka priesterības tiesības ir nesaraujami saistītas ar debesu spēkiem un ka debesu spēki nevar tikt pārvaldīti vai vadīti savādāk kā tikai uz taisnīguma principiem.
37 Ka tās mums var tikt piešķirtas, tā ir tiesa; bet, kad mēs cenšamies apslēpt savus grēkus vai apmierināt savu lepnību, savu tukšo godkāri, vai kontrolēt, pārvaldīt vai piespiest cilvēku bērnu dvēseles jebkurā netaisnīguma pakāpē, lūk, debesis attālinās; Tā Kunga Gars tiek apbēdināts; un kad tas ir prom, āmen tā cilvēka priesterībai vai pilnvarām.
38 Lūk, pirms vēl viņš to aptver, viņš tiek atstāts savā ziņā, spārdīt pret dzenuli, vajāt svētos un cīnīties pret Dievu.
39 Mēs esam mācījušies no bēdīgas pieredzes, ka tā ir gandrīz visu cilvēku daba un raksturs, tikko kā viņi iegūst nedaudz pilnvaras, kā viņi domā, tie nekavējoties sāk īstenot netaisnīgu valdīšanu.
40 Tādēļ daudzi ir aicināti, bet maz ir izredzēti.
41 Nekāds spēks vai ietekme nevar jeb nedrīkst tikt izmantota ar priesterības iedarbību, kā vien ar pārliecināšanu, pacietību, ar maigumu un lēnprātību, un ar neviltotu mīlestību;
42 ar laipnību un tīrām zināšanām, kas ļoti paplašinās dvēseli bez liekulības un bez viltus—
43 laikus asi pārmetot, kad iedvesmo Svētais Gars; un tad pēc tam izrādot vēl lielāku mīlestību pret to, kam tu esi pārmetis, lai viņš tevi neuzskatītu par savu ienaidnieku;
44 lai viņš varētu zināt, ka tava uzticība ir stiprāka par nāves saitēm.
45 Lai arī tava sirds ir pilna žēlsirdības pret visiem cilvēkiem un pret ticības saimi, un lai tikumība rotā tavas domas nepārtraukti; un tad tava paļāvība kļūs stipra Dieva klātbūtnē; un priesterības mācība pilēs tavā dvēselē kā rasa no debesīm.
46 Svētais Gars būs tavs pastāvīgais pavadonis, un tavs zizlis nemainīgs taisnīguma un patiesības zizlis; un tava valdīšana būs mūžīga valdīšana, un bez piespiedu līdzekļiem tā plūdīs pie tevis mūžīgi mūžos.