Mācība un Derības 133
    Footnotes

    133. nodaļa

    Atklāsme, dota caur Pravieti Džozefu Smitu Hiramā, Ohaio štatā, 1831. gada 3. novembrī (History of the Church, 1. sēj. 229–234. lpp.). Ievadot šo atklāsmi, Pravietis rakstīja: „Šajā laikā tur bija daudzas lietas, kuras elderi vēlējās zināt attiecībā uz evaņģēlija sludināšanu zemes iedzīvotājiem un attiecībā uz sapulcināšanu; un lai staigātu patiesajā gaismā, un saņemtu norādījumus no augšas, 1831. gada 3. novembrī es vaicāju Tam Kungam un saņēmu sekojošo svarīgo atklāsmi” (History of the Church, 1. sēj. 229. lpp.). No sākuma šī nodaļa tika pievienota grāmatai „Mācība un Derības” kā pielikums un pēc tam tika piešķirts nodaļas numurs.

    1–6, Svētajiem tiek pavēlēts sagatavoties Otrajai Atnākšanai; 7–16, Visiem cilvēkiem tiek pavēlēts bēgt no Bābeles, nākt uz Ciānu un sagatavoties Tā Kunga lielajai dienai; 17–35, Viņš stāvēs Ciānas kalnā, kontinenti kļūs par vienu zemi un Israēla pazudušās ciltis atgriezīsies; 36–40, Evaņģēlijs tika atjaunots caur Džozefu Smitu, lai tiktu sludināts visā pasaulē; 41–51, Tas Kungs nāks lejā atriebībā ļaunajiem; 52–56, Tas būs Viņa pestīto gads; 57–74, Evaņģēlijs tiks izplatīts, lai glābtu svētos un iznīcinātu ļaunos.

    1 Klausieties, ak jūs, Manas baznīcas ļaudis—saka Tas Kungs jūsu Dievs—un dzirdiet Tā Kunga vārdu attiecībā uz jums—

    2 Tā Kunga, kurš pēkšņi anāks Savā Templī; Tā Kunga, kurš nāks lejā uz pasauli ar lāstu, lai btiesātu; jā pār visām tautām, kas aizmirst Dievu, un pār visiem bezdievīgajiem starp jums.

    3 Jo Viņš aatsegs Savu svēto roku visu tautu acu priekšā, un visi zemes gali redzēs bglābšanu, kas nāk no viņu Dieva.

    4 Tādēļ, sagatavojieties jūs, sagatavojieties jūs, ak Mani ļaudis; iesvētiet sevi; sapulcējieties jūs kopā, ak jūs, Manas baznīcas ļaudis, uz Ciānas zemes, visi jūs, kam nav ticis pavēlēts aizkavēties.

    5 Ejiet prom no aBābeles. Esiet bšķīsti jūs, kas nesat Tā Kunga traukus.

    6 Sasauciet savas svētās sapulces un arunājiet bieži cits ar citu. Un lai katrs cilvēks piesauc Tā Kunga Vārdu.

    7 Jā, patiesi Es saku jums atkal, tas laiks ir pienācis, kad Tā Kunga balss ir uz jums: Ejiet prom no Bābeles; asapulcējieties jūs kopā no visām tautām, no bčetriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.

    8 aSūtiet Manas baznīcas elderus pie visām tautām, kas ir tālu prom, uz bjūras salām; sūtiet uz svešām zemēm; piesauciet visas tautas, vispirms ccitticībniekus un tad djūdus.

    9 Un skatieties, un raugiet, šis būs viņu sauciens un Tā Kunga balss uz visiem ļaudīm: Ejiet jūs uz Ciānas zemi, lai Manu ļaužu robežas varētu tikt paplašinātas un lai viņas astabi varētu tikt nostiprināti, un lai bCiāna varētu izplesties apgabalos visapkārt.

    10 Jā, lai sauciens iet starp visiem ļaudīm: Mostieties un celieties, un izejiet sagaidīt aLīgavaini; skatieties un raugiet, Līgavainis nāk; izejiet Viņu sagaidīt! Sagatavojieties Tā Kunga blielajai dienai.

    11 Tāpēc aesiet modri, jo jūs bnezināt nedz dienu, nedz stundu.

    12 Lai tādēļ tie, kuri ir astarp citticībniekiem, bēg uz bCiānu.

    13 Un lai tie, kuri ir no aJūdas, bēg uz bJeruzālemi, uz Tā Kunga cnama dkalniem.

    14 Ejiet prom no visām tautām, patiesi no Bābeles, no ļauno vidus, kas ir garīgā Bābele.

    15 Bet patiesi, tā saka Tas Kungs: Lai jūsu bēgšana nenotiek asteigā, bet lai viss ir sagatavots jūsu priekšā; un lai tas, kas iet, lai viņš bneraugās atpakaļ, lai pēkšņa iznīcība nenāktu pār viņu.

    16 Klausieties un dzirdiet, ak jūs, zemes iedzīvotāji. aKlausieties kopā jūs, Manas baznīcas elderi, un dzirdiet Tā Kunga balsi; jo Viņš sauc visus cilvēkus un pavēl visiem cilvēkiem visur bnožēlot grēkus.

    17 Jo lūk, Dievs Tas Kungs ir asūtījis eņģeļus, kuri sauc debesu vidū, sakot: Sagatavojiet Tam Kungam ceļu un taisiet btaisnas Viņa takas, jo Viņa catnākšanas stunda ir tuvu,—

    18 kad aJērs stāvēs uz bCiānas kalna un līdz ar Viņu csimts četrdesmit un četri tūkstoši to, kam Viņa Tēva Vārds rakstīts uz viņu pierēm.

    19 Tādēļ sagatavojieties aLīgavaiņa batnākšanai; izejiet jūs, izejiet jūs ārā Viņu sagaidīt.

    20 Jo lūk, Viņš astāvēs uz Eļļas kalna un uz varenā okeāna, patiesi lielās dzelmes, un uz jūras salām, un uz Ciānas zemes.

    21 Un Viņš arunās ar Savu balsi no bCiānas, un Viņš runās no Jeruzālemes, un Viņa balss būs dzirdama starp visiem ļaudīm;

    22 un tā būs balss, kā alielu ūdeņu balss un kā skaļa bpērkona balss, kas cnolīdzinās kalnus, un ielejas vairs nebūs atrodamas.

    23 Viņš pavēlēs lielajai dzelmei, un tā tiks atstumta uz ziemeļu valstīm, un asalas kļūs par vienu zemi;

    24 un aJeruzālemes zeme un Ciānas zeme tiks atgrieztas savā vietā, un zeme būs tāda pati, kāda tā bija tanīs dienās, pirms tā tika bsadalīta.

    25 Un Tas Kungs, patiesi Glābējs, stāvēs Savu ļaužu vidū un avaldīs pār visu miesu.

    26 Un tie, kas ir aziemeļu valstīs, tiks pieminēti Tā Kunga priekšā; un viņu pravieši dzirdēs Viņa balsi un vairs ilgāk nepaliks mierā; un viņi satrieks klintis, un ledus izplūdīs viņu klātbūtnē.

    27 Un alielceļš tiks izveidots lielās dzelmes vidū.

    28 Viņu ienaidnieki kļūs par upuri tiem,

    29 un aneauglīgos tuksnešos radīsies dzīva ūdens dīķi; un izdegusī grunts vairs nebūs izkaltusi zeme.

    30 Un viņi nesīs savus bagātos dārgumus aEfraima bērniem, Maniem kalpiem.

    31 Un nebeidzamo apakalnu robežas trīcēs no viņu klātbūtnes.

    32 Un tur viņi nometīsies zemē un tiks kronēti ar godību, tieši Ciānā, ar Tā Kunga kalpu, patiesi Efraima bērnu, rokām.

    33 Un viņi tiks piepildīti ar amūžīgā prieka dziesmām.

    34 Lūk, šī ir mūžīgā Dieva svētība aIsraēla ciltīm, un bagātāka svētība uz bEfraima un viņa sekotāju galvām.

    35 Un arī tie, kas ir no aJūdas cilts, pēc viņu sāpēm tiks iesvētīti bsvētumā Tā Kunga priekšā, lai dzīvotu Viņa klātbūtnē dienu un nakti, mūžīgi mūžos.

    36 Un tagad, patiesi saka Tas Kungs, ka šīs lietas var būt zināmas starp jums, ak jūs, zemes iedzīvotāji, Es esmu sūtījis Savu aeņģeli laižamies debesu vidū ar mūžīgo bevaņģēliju, kas ir parādījies dažiem un nodevis to cilvēkam, kas ir parādījies daudziem, kas dzīvo uz zemes.

    37 Un šis aevaņģēlijs tiks bsludināts ckatrai tautai, ciltij, valodai un tautībai.

    38 Un Dieva kalpi dosies uz priekšu, saucot skaļā balsī: Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda;

    39 un apielūdziet To, kas radījis zemi un jūru, un ūdens avotus—

    40 piesaukdami Tā Kunga Vārdu dienu un nakti, sakot: Ak, kaut Tu apāršķeltu debesis, kaut Tu nonāktu lejā, ka kalni varētu izplūst Tavā klātbūtnē.

    41 Un tas tiks atbildēts uz viņu galvām; jo Tā Kunga klātbūtne būs kā kausējoša uguns, kas deg, un kā uguns, kas liek ūdeņiem avārīties.

    42 Ak Kungs, Tu nāksi lejā, lai darītu Savu Vārdu zināmu Saviem pretiniekiem, un visas tautas drebēs Tavā klātbūtnē—

    43 kad Tu darīsi briesmīgas lietas, lietas, ko viņi negaida;

    44 jā, kad Tu nāksi lejā un kalni izplūdīs Tavā klātbūtnē, Tu asastapsi to, kurš priecājas un rīkojas taisnībā, kurš piemin Tevi Tavos ceļos.

    45 Jo kopš pasaules sākuma cilvēki nav nedz dzirdējuši, nedz saklausījuši ar ausīm, nedz kāda acs ir redzējusi, ak Dievs, bez Tevis, cik lielas lietas Tu esi asagatavojis tam, kas bgaida uz Tevi;

    46 un tiks teikts: aKas tas tāds, kas bnāk lejā no Dieva debesīs spilgti sarkanās drēbēs; jā, no apgabaliem, kas nav zināmi, tērpts Savās spožajās drānās, nākdams Sava spēka diženumā?

    47 Un Viņš sacīs: Es esmu Tas, kurš runā taisnībā un kam ir vara izglābt.

    48 Un Tas Kungs būs asarkans Savās drānās, un viņa drēbes būs kā vīna spaida minējam.

    49 Un tik liela būs Viņa klātbūtnes godība, ka asaule paslēps savu seju kaunā un mēness atteiks dot savu gaismu, un zvaigznes tiks aizsviestas no savām vietām.

    50 Un būs dzirdama Viņa balss: Es aminu vīna spaidu viens pats, un spriedu tiesu pār visiem ļaudīm; un neviens nebija ar Mani;

    51 un Es mīdīju tos Savā niknumā, un Es bradāju tos Savās dusmās, un viņu asinis Es esmu auzšļakstījis uz Savām drēbēm un notraipījis visu Savu tērpu; jo tā bija atriebības, kas bija Manā sirdī, diena.

    52 Un tagad ir atnācis Manu pestīto gads; un viņi pieminēs sava Kunga mīļo laipnību un visu, ko Viņš ir piešķīris tiem atbilstoši Savai labestībai un atbilstoši Savai mīļajai laipnībai, mūžīgi mūžos.

    53 Un Viņš izcieta visas viņu aciešanas. Un Viņa klātbūtnes eņģelis tos izglāba; un Savā bmīlestībā, un Savā līdzcietībā Viņš tos catpestīja, un nesa viņus, un atbalstīja viņus visās senajās dienās;

    54 jā, un aĒnohs arī, un tie, kas bija ar viņu; pravieši, kuri bija pirms viņa; un bNoa arī, un tie, kas bija pirms viņa; un cMozus arī, un tie, kas bija pirms viņa;

    55 un no Mozus līdz Elijam, un no Elijas līdz Jānim, kurš bija ar Kristu pie Viņa aaugšāmcelšanās, un svētie apustuļi ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu būs kopā ar Jēru.

    56 Un asvēto bkapi taps catvērti; un viņi iznāks un stāvēs pie dJēra labās rokas, kad Viņš stāvēs uz eCiānas kalna, un svētajā pilsētā fJaunajā Jeruzālemē; un viņi dziedās gJēra hdziesmu, dienu un nakti mūžīgi mūžos.

    57 Un šī iemesla dēļ, lai cilvēki varētu kļūt par to agodību dalībniekiem, kurām bija jātop atklātām, Tas Kungs sūtīja Sava bevaņģēlija pilnību, Savu mūžīgo derību, pārspriežot skaidrībā un vienkāršībā,—

    58 lai sagatavotu vājos tām lietām, kuras nāks uz zemi, un Tā Kunga nodomam tai dienā, kad avājais liks kaunā gudro, un bmazais kļūs par stipru tautu, un cdivi liks desmitiem tūkstošu bēgt.

    59 Un ar zemes vājajiem Tas Kungs akuls tautas ar Sava gara spēku.

    60 Un šī iemesla dēļ šīs pavēles tika dotas; viņiem tika pavēlēts sargāt tās no pasaules tai dienā, kad tās tika dotas, bet tagad tām ir ajāiet pie bvisiem miesīgajiem—

    61 un tas ir saskaņā ar Tā Kunga prātu un gribu, kurš valda pār visu miesu.

    62 Un tam, kas anožēlo grēkus un biesvēta sevi Tā Kunga priekšā, tiks dota cmūžīgā dzīve.

    63 Un pār tiem, kas aneklausa Tā Kunga balsij, tiks piepildīts tas, ko rakstīja pravietis Mozus, ka viņi tiks bizdeldēti no tautas vidus.

    64 Un arī tas, ko rakstīja pravietis aMaleahija: Jo lūk, tā bdiena nāk, kas cdegs kā karsta krāsns, un visi lepnie, jā, un visi tie, kas dara bezdievības, būs kā rugāji; un tā diena, kas nāk, tos sadedzinās—saka Pulku Kungs—ka tā neatstās ne saknes, ne zara.

    65 Tādēļ šī būs Tā Kunga atbilde tiem:

    66 Tai dienā, kad Es nācu pie savējiem, neviens cilvēks no jums anepieņēma Mani, un jūs tikāt padzīti.

    67 Kad Es atkal saucu, nebija neviena no jums, kas atbildētu; tomēr Mana aroka vispār nebija kļuvusi īsāka, ka Es nevarētu atpestīt, nedz Mans bspēks atbrīvot.

    68 Lūk, ar Savu rājienu Es anosusinu jūru. Es padaru upes par tuksnesi; viņu zivis smird un mirst aiz slāpēm.

    69 Es tērpju debesis tumsā un maisaudeklu daru par tās apsegu.

    70 Un atas jums būs no Manas rokas—jūs gulēsit zemē bēdās.

    71 Skatieties un raugiet—nav neviena, kas jūs paglābtu; jo jūs neklausījāt Manai balsij, kad Es saucu jūs no debesīm; jūs neticējāt Maniem kalpiem, un kad viņi tika asūtīti pie jums, jūs tos nepieņēmāt.

    72 Tādēļ tie aaizzīmogoja liecību un aizsēja bauslību, un jūs tikāt nodoti tumsībai.

    73 Šie aizies ārējā tumsībā, kur ir araudāšana un gaudošana, un zobu griešana.

    74 Lūk, Tas Kungs jūsu Dievs to ir sacījis. Āmen.