101. nodaļa
Atklāsme, dota pravietim Džozefam Smitam Kērtlandē, Ohaio štatā, 1833. gada 16. un 17. decembrī. Šajā laikā svētie, kuri bija sapulcējušies Misūri, cieta lielas vajāšanas. Pūlis bija padzinis tos no viņu mājām Džeksonas apgabalā; un daži no svētajiem centās iekārtoties Van Burenas, Lafejetas un Rejas apgabalā, taču vajāšana turpinājās. Lielākā daļa svēto tajā laikā bija Kleijas apgabalā, Misūri štatā. Atsevišķi Baznīcas locekļi daudzkārt saņēma nāves draudus. Svētie Džeksonas apgabalā bija zaudējuši mājas iedzīvi, apģērbu, mājdzīvniekus un citu personīgo īpašumu, un liela daļa no viņu labības bija iznīcināta.
1–8, Svētie tiek pārmācīti un mocīti savu pārkāpumu dēļ; 9–15, Tā Kunga sašutums kritīs pār tautām, bet Viņa ļaudis tiks sapulcināti un mierināti; 16–21, Ciāna un tās stabi tiks nostiprināti; 22–31, Tiek izklāstīta dzīves būtība Tūkstošgades laikā; 32–42, Tad svētie tiks svētīti un atalgoti; 43–62, Līdzība par augstmani un eļļas kokiem vēsta par grūtībām un galīgo Ciānas pestīšanu; 63–75, Svētajiem ir jāturpina pulcēties kopā; 76–80, Tas Kungs izveidoja Savienoto Valstu konstitūciju; 81–101, Svētajiem ir neatlaidīgi jāprasa pēc atlīdzības par pārestībām, atbilstoši līdzībai par sievieti un netaisnīgo tiesnesi.
1 Patiesi Es saku jums attiecībā par jūsu brāļiem, kuri ir tikuši mocīti un vajāti, un padzīti no sava mantojuma zemes:
2 Es, Tas Kungs, esmu pieļāvis, lai pār tiem nāktu ciešanas, kuras viņi ir cietuši, kā sekas viņu pārkāpumiem;
3 tomēr Es viņus atzīšu, un viņi būs Mani tanī dienā, kad Es nākšu savākt Savus dārgakmeņus.
4 Tādēļ viņiem ir jātiek pārmācītiem un pārbaudītiem tāpat kā Ābrahāmam, kuram tika pavēlēts upurēt savu vienīgo dēlu.
5 Jo visi tie, kas neizturēs pārmācību, bet noliegs Mani, nevar tikt iesvētīti.
6 Lūk, Es saku jums, bija nesaskaņas un strīdi, un skaudība, un ķildas, un miesaskārīgas un iekāres pilnas vēlmes viņu starpā; tādēļ ar to viņi apgānīja savu mantojumu.
7 Viņi bija lēni uzklausīt Tā Kunga, viņu Dieva, balsi; tādēļ Tas Kungs, viņu Dievs, ir lēns uzklausīt viņu lūgšanas, lai atbildētu tiem viņu grūtību dienā.
8 Sava miera dienā viņi nevērīgi izturējās pret Manu padomu; bet savu grūtību, trūkuma dienā viņi jūt vēlēšanos pēc Manis.
9 Patiesi Es saku jums, neskatoties uz viņu grēkiem, Mana sirds ir pilna žēluma pret tiem. Es neļaušu tos pilnīgi padzīt, un dusmu dienā Es atcerēšos žēlastību.
10 Es esmu zvērējis, un lēmums ir nācis ar iepriekšējo pavēli, ko Es esmu jums devis, ka Es likšu krist Mana sašutuma zobenam Manu ļaužu aizstāvībai; un kā Es esmu teicis, tā tas notiks.
11 Mans sašutums drīz tiks izliets bez mēra pār visām tautām; un to Es darīšu, kad viņu nekrietnības kauss būs pilns.
12 Un tanī dienā visi, kas tiks atrasti sargtornī jeb, citiem vārdiem, viss Mans Israēls, tiks izglābti.
13 Un tie, kas ir tikuši izklīdināti, tiks sapulcināti.
14 Un visi tie, kas ir sērojuši, taps mierināti.
15 Un visi tie, kas ir atdevuši savas dzīvības Mana Vārda dēļ, tiks kronēti.
16 Tādēļ lai jūsu sirdis top mierinātas attiecībā uz Ciānu; jo visa miesa ir Manās rokās; esiet mierīgi un ziniet, ka Es esmu Dievs.
17 Ciāna netiks izkustināta no savas vietas, neskatoties uz to, ka viņas bērni ir izklīdināti.
18 Tie, kas paliks un ir šķīsti sirdī, atgriezīsies un nāks pie sava mantojuma, viņi un viņu bērni, ar mūžīgā prieka dziesmām, lai atjaunotu Ciānas posta vietas—
19 un viss tas, lai praviešu teiktais tiktu piepildīts.
20 Un, lūk, nav nevienas citas vietas nozīmētas kā tā, ko Es esmu nozīmējis; nedz būs kāda cita vieta nozīmēta kā tā, ko Es esmu nozīmējis Manu svēto sapulcināšanas darbam—
21 līdz diena nāks, kad tiem vairs nebūs vietas; un tad Man ir citas vietas, ko Es tiem nozīmēšu, un tās tiks sauktas par stabiem Ciānas priekškariem jeb spēkam.
22 Lūk, tā ir Mana griba, lai visi tie, kas piesauc Manu Vārdu un pielūdz Mani saskaņā ar Manu mūžīgo evaņģēliju, sapulcētos kopā un stāvētu svētajās vietās;
23 un sagatavotos atklāsmei, kas nāks, kad priekškars, kurš sedz Manu templi Manā mājoklī un kurš slēpj zemi, tiks noņemts, un visa miesa kopā redzēs Mani.
24 Un visi, kas ir samaitāti—vai nu cilvēks, vai lauka zvēri, vai nu putni gaisā, vai nu zivis jūrā—visi, kas mīt uz visas zemes virsas, tiks aprīti;
25 un arī tas, kas ir no vielas, izkusīs kvēlā karstumā; un viss taps jauns, lai Mana atziņa un godība būtu uz visas zemes.
26 Un tanī dienā cilvēka naidīgums un zvēru naidīgums, jā, visas miesas naidīgums beigsies Mana vaiga priekšā.
27 Un tanī dienā viss, ko jebkurš cilvēks lūgs, taps viņam dots.
28 Un tanī dienā Sātanam nebūs varas kārdināt nevienu cilvēku.
29 Un nebūs bēdu, tāpēc ka nebūs nāves.
30 Tanī dienā zīdainis nemirs, līdz viņš nekļūs vecs; un viņa dzīve būs kā koka mūžs;
31 un kad viņš mirs, viņš negulēs, tā sakot, zemē, bet tiks izmainīts acumirklī un tiks aizrauts, un viņa atdusa būs godības pilna.
32 Jā, patiesi Es saku jums, tanī dienā, kad Tas Kungs nāks, Viņš atklās visas lietas—
33 lietas, kas ir pagājušas, un apslēptās lietas, ko neviens cilvēks nezina; zemes lietas, no kā tā tika radīta, un tās nolūku un mērķi—
34 visvērtīgākās lietas, lietas, kas ir augšā, un lietas, kas ir apakšā, lietas, kas ir zemē un uz zemes, un debesīs.
35 Un visi tie, kas cieš vajāšanas Mana Vārda dēļ un iztur ticībā, kaut arī viņi ir aicināti nolikt savas dzīvības Manis dēļ, tomēr viņi baudīs no visas šīs godības.
36 Tādēļ nebīstieties pat no nāves; jo šinī pasaulē jūsu prieks nav pilnīgs, bet Manī jūsu prieks ir pilnīgs.
37 Tādēļ neuztraucieties par ķermeni, nedz par ķermeņa dzīvību, bet uztraucieties par dvēseli un par dvēseles dzīvību.
38 Un meklējiet Tā Kunga vaigu vienmēr, lai pacietībā jūs varētu iemantot savas dvēseles, un jums būs mūžīgā dzīve.
39 Kad cilvēki tiek aicināti Manam mūžīgajam evaņģēlijam un noslēdz derību mūžīgajā derībā, viņi tiek uzskatīti par zemes sāli un svētīgiem cilvēkiem;
40 viņi tiek aicināti būt par svētīgiem cilvēkiem; tādēļ, ja sāls zaudē savu garšu, lūk, no tā laika tā kļūst nekam nederīga, kā vien ārā izmetama un saminama zem cilvēku kājām.
41 Lūk, šeit ir gudrība attiecībā uz Ciānas bērniem, patiesi daudziem, bet ne visiem; viņi tika atrasti kā pārkāpēji, tādēļ viņiem ir jātiek pārmācītiem—
42 tas, kas pats paaugstinās, taps pazemots, un tas, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.
43 Un tagad es parādīšu jums līdzību, lai jūs varētu zināt Manu gribu attiecībā uz Ciānas pestīšanu.
44 Kādam augstmanim bija zemes gabals, ļoti labs; un viņš sacīja saviem kalpiem: Ejiet manā vīna dārzā, patiesi uz šo ļoti labo zemes gabalu, un iestādiet divpadsmit eļļas kokus;
45 un nolieciet sargus visapkārt tiem un uzceliet torni, lai viens pārraudzītu zemi visapkārt, lai būtu par sargu tornī, lai mani eļļas koki netiktu nolauzti, kad ienaidnieks nāks laupīt un ņemt mana vīna dārza augļus.
46 Tad augstmaņa kalpi gāja un darīja, kā viņu kungs tiem pavēlēja, un iestādīja eļļas kokus, un uzcēla sētu visapkārt, un nolika sargu, un sāka būvēt torni.
47 Un kad viņi lika tā pamatus, viņi sāka runāt savā starpā: Un kam manam kungam vajadzīgs šis tornis?
48 Un apspriedās ilgu laiku, runājot savā starpā: Kam manam kungam vajadzīgs šis tornis, ja redzams, ka šis ir miera laiks?
49 Vai šī nauda nevarētu tikt dota naudas mainītājiem? Jo nav vajadzības pēc šīm lietām.
50 Un kamēr viņi nebija saskaņā cits ar citu, viņi kļuva ļoti kūtri, un viņi neuzklausīja sava kunga pavēles.
51 Un ienaidnieks nāca naktī un salauza sētu; un augstmaņa kalpi pamodās un nobijās, un bēga; un ienaidnieks iznīcināja viņu darbu un nolauza eļļas kokus.
52 Tad, lūk, augstmanis, vīna dārza kungs, sasauca savus kalpus un teica tiem: Kāpēc?! Kas ir šī lielā ļaunuma iemesls?
53 Vai jums nevajadzēja darīt, kā es jums pavēlēju, un—pēc tam, kad jūs bijāt iestādījuši vīna dārzu un uzcēluši sētu visapkārt, un nolikuši sargu uz tās sienām—uzbūvēt arī torni, un nolikt sargu tornī, un sargāt manu vīna dārzu, un nekrist miegā, lai ienaidnieks nevarētu nākt uz jums?
54 Un lūk, sargs tornī būtu redzējis ienaidnieku, kamēr tas vēl bija tālu; un tad jūs varētu sagatavoties un atturēt ienaidnieku no sētas nojaukšanas, un izglābt manu vīna dārzu no postītāja rokām.
55 Un vīna dārza kungs sacīja uz vienu no saviem kalpiem: Ej un sapulcini kopā manus atlikušos kalpus, un ņem visu mana nama spēku, kas ir mani karavīri, mani jaunie vīri un tie, kas ir pusmūžā starp visiem maniem kalpiem, kas ir mana nama spēks, izņemot tikai tos, kuriem es noteikšu palikt;
56 un ejiet taisnā ceļā uz mana vīna dārza zemi un atpestiet manu vīna dārzu, jo tas ir mans; es to esmu pircis par naudu.
57 Tādēļ ejiet taisnā ceļā uz manu zemi; nojauciet manu ienaidnieku sienas; nogāziet viņu torni un izklīdiniet viņu sargus.
58 Un ciktāl viņi pulcēsies kopā pret jums, atriebiet par mani maniem ienaidniekiem, lai ar laiku es varētu nākt ar sava nama atlikumu un pārņemt savu zemi.
59 Un tas kalps sacīja savam kungam: Kad tas notiks?
60 Un viņš sacīja savam kalpam: Kad es gribēšu; ej taisnā ceļā un dari visu, ko es tev esmu pavēlējis;
61 un šis būs mans zīmogs un mana svētība pār tevi—uzticīgais un gudrais pārvaldnieks manā namā, valdnieks manā valstībā.
62 Un viņa kalps devās taisnā ceļā un darīja visu, ko viņa kungs bija tam pavēlējis; un pēc daudzām dienām viss bija izpildīts.
63 Vēl, patiesi Es saku jums, Es parādīšu jums gudrību Manī attiecībā uz visām draudzēm, ciktāl viņi vēlas tapt vadīti pareizā un atbilstošā veidā uz savu glābšanu;
64 lai manu svēto sapulcināšanas darbs varētu turpināties, lai es varētu uzcelt tos Manam Vārdam svētajās vietās; jo pļaujas laiks ir pienācis, un Manam vārdam ir jātiek piepildītam.
65 Tādēļ Man ir jāsapulcina kopā Mani ļaudis, atbilstoši līdzībai par kviešiem un nezālēm, lai kvieši tiktu saglabāti klētīs, lai iemantotu mūžīgo dzīvi un tiktu kronēti ar celestiālo godību, kad Es nākšu Sava Tēva valstībā atmaksāt ikkatram cilvēkam pēc viņa darbiem;
66 kamēr nezāles tiks sasietas kūlīšos, un viņu saites darītas stipras, lai tās tiktu sadedzinātas ar neizdzēšamu uguni.
67 Tādēļ pavēli Es dodu visām draudzēm, lai viņi turpinātu sapulcēties kopā tajās vietās, ko Es esmu nozīmējis.
68 Tomēr, kā Es jums esmu teicis iepriekšējā pavēlē, lai jūsu sapulcēšanās nenotiek nedz steigā, nedz bēgot; bet lai viss ir sagatavots jums iepriekš.
69 Un lai viss būtu sagatavots jums iepriekš, ievērojiet to pavēli, ko Es esmu devis attiecībā uz šīm lietām,
70 kura saka jeb māca pirkt visas zemes par naudu, kuras var tikt nopirktas par naudu, apgabalos visapkārt tai zemei, ko Es esmu nolicis būt par Ciānas zemi, par Manu svēto sapulcināšanas sākumu—
71 visu zemi, ko var nopirkt Džeksonas apgabalā un apkārtējos apgabalos, un atlikušo atstājiet Manā rokā.
72 Tagad patiesi Es saku jums, lai visas draudzes savāc kopā visu savu naudu; lai šīs lietas tiek darītas savā laikā, bet ne steigā; un ievērojiet, lai visas lietas jums būtu sagatavotas iepriekš.
73 Un lai godājami vīri tiek nozīmēti, patiesi gudri vīri, un sūtiet tos pirkt šīs zemes.
74 Un austrumu valstīs draudzes, kad tās ir izveidotas, ja viņi paklausīs šim padomam, viņi var pirkt zemes un pulcēties kopā uz tām; un šādā veidā viņi var izveidot Ciānu.
75 Tur pat tagad jau krātuvē ir pietiekami, jā, pat pārpilnam, lai pestītu Ciānu un atjaunotu tās posta vietas, lai vairs nekad netiktu nopostītas, kur draudzes, kas saucas Manā Vārdā, vēlas uzklausīt Manu balsi.
76 Un vēl Es saku jums, tie, kurus ir izklīdinājuši viņu ienaidnieki, tā ir Mana griba, lai viņi turpinātu neatlaidīgi prasīt pēc atlīdzības un izpirkuma no to rokām, kuri ir iecelti kā valdnieki un kuriem ir vara pār jums—
77 atbilstoši ļaužu likumiem un konstitūcijai, ko Es esmu ļāvis izveidot, un kas ir jāsaglabā visas miesas tiesībām un aizsardzībai, atbilstoši taisnīgiem un svētiem principiem;
78 lai katrs cilvēks rīkotos attiecībā uz nākamību mācībā un principos, atbilstoši tai tikumiskajai rīcības brīvībai, ko Es tam esmu devis, lai katrs cilvēks būtu atbildīgs par saviem paša grēkiem tiesas dienā.
79 Tādēļ tas nav pareizi, ka kāds cilvēks būtu kāda cita jūgā.
80 Un ar šo nolūku Es esmu izveidojis šīs zemes konstitūciju, ar gudru vīru rokām, kurus Es esmu cēlis šim īpašajam nolūkam, un izpircis šo zemi ar asinsizliešanu.
81 Tad kam Es pielīdzināšu Ciānas bērnus? Es pielīdzināšu tos līdzībai par sievieti un netaisnīgo tiesnesi—jo cilvēkiem aizvien būs lūgt un nebūs pagurt—kas saka:
82 Kādā pilsētā bija tiesnesis, kas Dieva nebijās un cilvēkus neņēma vērā.
83 Un tajā pilsētā bija atraitne, un tā nāca pie viņa, sakot: Atrieb par mani manam pretiniekam.
84 Un kādu laiku viņš to negribēja, bet pēc tam viņš teica pats sev: Kaut arī es Dieva nebīstos un cilvēkus neņemu vērā, tomēr tāpēc, ka šī atraitne man neliek mieru, es atriebšu par viņu, lai ar savu nepārtraukto nākšanu viņa mani nenogurdinātu.
85 Tā Es pielīdzināšu Ciānas bērnus.
86 Lai viņi neatlaidīgi prasa pie tiesneša kājām;
87 un ja viņš tiem nepievērš uzmanību, tad lai tie neatlaidīgi prasa pie gubernatora kājām;
88 un ja gubernators tiem nepievērš uzmanību, lai tie neatlaidīgi prasa pie prezidenta kājām;
89 un ja prezidents tiem nepievērš uzmanību, tad Tas Kungs celsies un iznāks no Savas slēptās vietas, un Savā niknumā satrauks tautu;
90 un Savā karstajā nepatikā un Savās kvēlajās dusmās Savā laikā padzīs šos bezdievīgos, neuzticīgos un netaisnīgos pārvaldniekus un noliks tiem viņu daļu pie liekuļiem un neticīgajiem;
91 patiesi ārējā tumsībā, kur ir raudāšana un gaudošana, un zobu griešana.
92 Lūdziet jūs tādēļ, lai viņu ausis taptu atvērtas jūsu saucieniem, lai Es būtu žēlīgs pret tiem, lai šīs lietas nenāktu pār viņiem.
93 Tam, ko Es jums esmu sacījis, ir jānotiek, lai visi cilvēki tiktu atstāti bez attaisnojuma;
94 lai gudri vīri un valdnieki varētu izdzirdēt un zināt to, par ko tie nekad nebija domājuši;
95 lai Es varētu uzsākt īstenot Savu rīcību, savu neparasto rīcību, un izpildīt Savu darbu, savu neparasto darbu, lai cilvēki varētu atšķirt starp taisnīgo un bezdievīgo—saka jūsu Dievs.
96 Un vēl, Es saku jums, tas ir pret Manu pavēli un Manu gribu, ka Mans kalps Sidnijs Gilberts pārdotu Manu krātuvi, ko Es esmu nolicis Saviem ļaudīm, Manu ienaidnieku rokās.
97 Lai tas, ko Es esmu noteicis, netiek Manu ienaidnieku apgānīts, ar to piekrišanu, kuri saucas Manā Vārdā;
98 jo šis ir ļoti liels un smags grēks pret Mani un pret Maniem ļaudīm, kā sekas tam, ko Es esmu nolēmis un kas drīz notiks ar tautām.
99 Tādēļ tā ir Mana griba, lai Mani ļaudis pieprasītu un turētu tiesības uz to, ko Es tiem esmu nolicis, lai arī viņiem nav ļauts tur dzīvot.
100 Tomēr Es nesaku, ka viņiem nevajag uz tās dzīvot; jo ciktāl viņi nesīs Manai valstībai pienācīgu augli un darbus, viņi uz tās dzīvos.
101 Viņi cels, un neviens cits to neiemantos; viņi dēstīs vīna dārzus, un viņi ēdīs tā augļus. Patiesi tā. Āmen.