Ievads evaņģēlijā saskaņā ar svēto Mateju
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Dažas no visiemīļotākajām Bībeles rakstvietām ir atrodamas Mateja evaņģēlijā, tai skaitā Kalna sprediķis, vairākas līdzības, mācības un Jēzus Kristus veiktie brīnumi. Studējot šo grāmatu, studenti vairāk uzzinās par Jēzus Kristus kalpošanu un vēstījumu, kā arī stiprinās savas liecības par Jēzu Kristu kā pasaules Glābēju un apsolīto Mesiju, par kuru runāja visi svētie pravieši.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Šīs grāmatas autors ir Matejs, kurš ir pazīstams arī kā Levijs, Alfeja dēls. Viņš bija muitnieks jeb nodokļu vācējs, pirms viņa dzīve uz visiem laikiem mainījās, kad viņš atsaucās uz Jēzus Kristus aicinājumu Viņam sekot. (Skat. Mateja 9:9; Marka 2:14; Lūkas 5:27–28; Svēto Rakstu ceļvedis, „Matejs”.) Pēc pievēršanās evaņģēlijam Matejs kļuva par vienu no Glābēja divpadsmit apustuļiem (skat. Mateja 10:2–4). Apustulis Matejs kļuva par aculiecinieku daudziem savā pierakstā minētajiem notikumiem. To apliecina viņa evaņģēlijam dotais nosaukums Džozefa Smita Tulkojumā: „Svētā Mateja liecība.”
Kur un kad tas tika sarakstīts?
Mēs precīzi nezinām, kad Mateja evaņģēlijs tika sarakstīts, bet, visticamāk, tas tika sarakstīts pirmā gadsimta otrajā pusē pēc Kristus. Mēs nezinām, kur Matejs to sarakstīja.
Kam un kāpēc šis evaņģēlijs tika sarakstīts?
Šķiet, ka Matejs to rakstīja jūdiem, lai parādītu, ka Jēzus Kristus piepildīja Vecās Derības pravietojumus attiecībā uz Mesiju (skat. Svēto Rakstu ceļvedī, „Matejs”). Kad Matejs pierakstīja Jēzus Kristus dzīvi, vēstījumu un darbus, viņš bieži vien atsaucās uz Vecās Derības pravietojumiem, izmantojot frāzi „ka piepildītos” (piemēram, skat. Mateja 4:14; 8:17; 13:35; 21:4).
Šajā evaņģēlijā Matejs 12 reizes izmantoja terminu „Dāvida Dēls”, liecinot, ka Jēzus Kristus bija likumīgais ķēniņa Dāvida troņmantinieks un pravietojumu par Mesiju piepildītājs. Matejs, rakstot Jēzus Kristus ģenealoģiju, atklāja, ka Viņš ir cēlies no Dāvida, Jūdas un Ābrahāma (skat. Mateja 1:1–3), un parādīja, ka Jēzum bija tiesības valdīt un ka Viņam vajadzēja piepildīt apsolījumus, ko Dievs bija devis Israēla tautai.
Kādas ir šīs grāmatas īpatnējās iezīmes?
Lai gan liela daļa no Mateja evaņģēlija ir atrodama arī Marka un Lūkas evaņģēlijos — apmēram 42 procenti —, Mateja evaņģēlijs ir unikāls. Galvenā tēma Mateja evaņģēlija ir tā, ka Jēzus Kristus ieradās, lai nodibinātu Savu valstību uz Zemes. Matejs vairākas reizes pieminēja „Debesu valstību”, un viņš ir vienīgais evaņģēlija autors, kurš ir ietvēris Jēzus mācības, kurās pieminēta „draudze” (skat. Mateja 16:18; 18:17).
Mateja evaņģēlijs mums palīdz arī saskatīt paralēles starp Mozus un Jēzus Kristus kalpošanu. Piemēram, abi zīdaiņa vecumā tika izglābti no ķēniņa mēģinājuma viņus nogalināt (skat. 2. Mozus 2:1–10; Mateja 2:13–18), abi izgāja no Ēģiptes, abi nodeva cilvēkiem Dieva likumu kalnā (skat. 2. Mozus 19.–20. nodaļa; Mateja 5.–7. nodaļa) un abi nāca atbrīvot savus ļaudis.
Satura izklāsts
Mateja 1.–4. nodaļā Matejs izklāsta Jēzus Kristus ģenealoģiju un dzimšanu. Gudrie vīri meklē jūdu Ķēniņu. Saņemot sapnī norādījumus, Jāzeps aizved Mariju un bērniņu Jēzu uz Ēģipti un vēlāk — uz Nācareti. Jānis Kristītājs sludina grēku nožēlošanas evaņģēliju un krista Jēzu Kristu. Glābējs tiek kārdināts tuksnesī. Viņš uzsāk Savu laicīgo kalpošanu, mācot un dziedinot.
Mateja 5.–7. nodaļā Jēzus Kristus sniedz Kalna sprediķi.
Mateja 8.–12. nodaļā Glābējs dziedina spitālīgo, nomierina vētru, izdzen ļaunos garus, uzceļ Jaira meitu no mirušajiem un atdod redzi aklajam. Jēzus Kristus pilnvaro Divpadsmit apustuļus darīt to, ko Viņš pats ir darījis, un sūta viņus sludināt evaņģēliju. Jēzus paziņo, ka Jānis Kristītājs ir kas vairāk, nekā tikai pravietis. Glābējs dziedina sabatā.
Mateja 13.–15. nodaļā Jēzus māca, izmantojot līdzības. Jānis Kristītājs tiek nogalināts. Pēc piecu tūkstošu cilvēku paēdināšanas Jēzus ar Pēteri staigā pa Galilejas jūru. Rakstu mācītāji un farizeji iztaujā Jēzu.
Mateja 16.–18. nodaļa. Pēc tam, kad Pēteris ir liecinājis, ka Jēzus ir Mesija, Glābējs norāda, ka Viņš nodos Dieva valstības atslēgas Pēterim un Divpadsmit apustuļiem. Jēzus Kristus tiek apskaidrots kalnā, kur Pēteris, Jēkabs un Jānis saņem priesterības atslēgas. Jēzus dod norādījumus Saviem mācekļiem, kā vadīt Baznīcu un māca, ka Dievs mums nepiedos, ja mēs nepiedosim citiem.
Mateja 19.–23. nodaļa. Glābējs māca par laulības mūžīgo dabu. Viņš ieiet Jeruzālemē un iztīra templi. Izmantojot līdzības, Jēzus atklāj jūdu vadītāju ļaunos nolūkus, kuri Viņam izrādīja pretestību. Viņš sēro par Jeruzālemes gaidāmo iznīcību.
Mateja 24.–25. nodaļa; Džozefs Smits — Mateja evaņģēlijs. Jēzus Kristus pravieto par Jeruzālemes iznīcināšanu. Viņš māca, kā Viņa sekotāji var sagatavoties Viņa atgriešanās laikam.
Mateja 26.–27. nodaļa. Jēzus bauda Pashā mielastu ar Saviem mācekļiem un ievieš Svēto Vakarēdienu. Viņš cieš Ģetzemanes dārzā un tiek nodots, arestēts un tiesāts jūdu un romiešu amatpersonu priekšā, un tiek sists krustā. Viņš mirst un tiek apglabāts.
Mateja 28. nodaļa. Augšāmceltais Glābējs parādās Saviem mācekļiem. Jēzus pilnvaro apustuļus izplatīt Viņa evaņģēliju visām tautām.