Pāvils uzslavēja Filemonu par viņa ticību un mīlestību pret Glābēju un Baznīcas locekļiem. Pāvils deva padomu Filemonam — pieņemt atpakaļ kā brāli evaņģēlijā savu aizbēgušo vergu Onēzimu.
Pāvils dod padomu Filemonam — pieņemt atpakaļ kā brāli evaņģēlijā savu aizbēgušo vergu Onēzimu.
Lūdziet studentus iztēloties jauniešus savā bīskapijā vai draudzē. Norādiet, ka mums kā Baznīcas locekļiem ir iespēja cieši sadarboties ar cilvēkiem, kuri ir citādāki nekā mēs.
Kā jaunieši jūsu bīskapijā vai draudzē atšķiras cits no cita? (Atgādiniet studentiem runāt ar cieņu citam par citu.)
Norādiet, ka mēs kā Baznīcas locekļi arī bieži sastopam jaunus, mums nepazīstamus cilvēkus. Lūdziet studentus iedomāties, ka viņu bīskapijai vai draudzei ir pievienojies kāds jauns draudzes loceklis.
Kādus sociālos izaicinājumus cilvēks var pieredzēt, kad viņš pievienojas Baznīcai vai pārceļas uz jaunu bīskapiju vai draudzi? (Ja kādi studenti pēdējos gados ir pievienojušies Baznīcai vai pārcēlušies uz jaunu bīskapiju vai draudzi, aiciniet viņus pastāstīt par sociāliem izaicinājumiem, ar kādiem viņi saskārās.)
Lūdziet studentus apdomāt šādus jautājumus:
Kā jūs izturaties pret Baznīcas locekļiem, kuri uzvedas citādāk, kuriem ir citas intereses vai kuri pieder pie citām sociālajām grupām, nekā jūs?
Kā jūs izturaties pret jaunajiem Baznīcas locekļiem savā bīskapijā vai draudzē?
Aiciniet studentus, kad viņi pēta Pāvila vēstuli Filemonam, sameklēt patiesu principu, kas viņus var vadīt, lai sadarbotos ar citiem Baznīcas locekļiem.
Paskaidrojiet, ka Pāvils atradās ieslodzījumā, kad rakstīja Filemonam, kurš laikam bija ticībai pievērsts grieķis. Rezumējiet Filemonam 1:1–3, paskaidrojot, ka Pāvils iesāka savu vēstuli, sveicinot Filemonu un citus, tajā skaitā draudzi, kas tikās Filemona mājās.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filemonam 1:4–7. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāpēc Pāvils uzslavēja Filemonu. Paskaidrojiet, ka šajā kontekstā vārdu sadraudzība attiecina uz piedalīšanos un biedriskumu un frāze „kļūtu darbīga” nozīmē — kļūt aktīvai vai stāties spēkā.
Kāpēc Pāvils uzslavēja Filemonu? (Filemona ticības un mīlestības dēļ, ko viņš izjuta pret Glābēju un viņa Baznīcas locekļiem. Jūs varat paskaidrot, ka, sakot „atspirdzinājis svēto sirdis” [7. pants], Pāvils ar to domāja, ka Filemons ir uzmundrinājis viņu sirdis.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt informāciju par situāciju, ko Pāvils minēja šajā vēstulē:
Filemonam bija kalps vai vergs, vārdā Onēzims, kurš aizbēga un, iespējams, kaut ko nozaga Filemonam (skat. Filemonam 1:18). Verdzība Jaunās Derības jūdaisma un kristietības kultūrā netika uzskatīta par ļaunu un romiešu tiesības to atbalstīja. Aizbēgušus vergus sodīja ar smagu pēršanu, simbola iededzināšanu uz pieres vai pat nogalināšanu. Pēc aizbēgšanas Onēzims sastapa apustuli Pāvilu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filemonam 1:8–12. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mudināja vai lūdza Filemonam darīt. Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka 8. pantā vārdi pavēlēt nozīmē likt darīt un kas klājas nozīmē piemērots vai atbilstošs.
Ko Pāvils lūdza Filemonam darīt?
Ja jūs būtu Filemona vietā, ko jūs būtu domājuši vai jutuši, saņemot Pāvila lūgumu?
Norādiet uz frāzi „ko es esmu dzemdinājis, būdams važās” (10. pants). Paskaidrojiet, ka viena no darbības vārda dzemdināt nozīmēm ir dot kādam dzīvību.
Ko, jūsuprāt, Pāvils domāja ar šo frāzi? (Kamēr Pāvils atradās cietumā, viņš palīdzēja Onēzimam sākt jaunu dzīvi kā Jēzus Kristus sekotājam.)
Rezumējiet Filemonam 1:13–14, paskaidrojot, ka Pāvils vēlējās Onēzimu paturēt pie sevis, lai Onēzims varētu viņam palīdzēt, taču Pāvils to nevēlējās darīt bez Filemona piekrišanas.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filemonam 1:15–16. Lūdziet pārējiem audzēkņiem klasē sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils mudināja Filemonu attiekties pret ticībai nesen pievērsto Onēzimu.
Saskaņā ar 16. pantu, kā Filemonam vajadzēja raudzīties uz Onēzimu?
Kāpēc Filemonam varēja būt grūti raudzīties uz Onēzimu kā uz „mīļotu brāli”? (Iespējamās atbildes varētu būt: viņi piederēja dažādām sociālajām un ekonomiskajām grupām, un Onēzims, iespējams, nodarīja zaudējumus Filemonam, saskaņā ar tā laika paražām.)
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no 16. panta par mūsu attiecībām citam ar citu evaņģēlija dēļ? (Palīdziet studentiem saprast tālāk sniegto, patieso principu: Mēs esam brāļi un māsas evaņģēlijā. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Kas mūs padara par brāļiem un māsām evaņģēlijā?
Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka mēs visi esam mūsu Debesu Tēva gara bērni (skat. Ebrejiem 12:9) un tādējādi visi esam brāļi un māsas. Turklāt, pateicoties kristību un konfirmācijas priekšrakstiem, ar nepārtrauktu ticības izrādīšanu Jēzum Kristum, paklausību un pastāvīgu grēku nožēlošanu mēs garīgi atdzimstam. Šādā veidā mēs kļūstam par Jēzus Kristus dēliem un meitām (skat. Mosijas 5:7) un tādēļ esam brāļi un māsas Viņa derības ģimenē. Neatkarīgi no mūsu dzimuma, vecuma, izcelsmes vai sociālā statusa, Dieva valstībā mēs kļūstam vienlīdzīgi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto prezidenta Spensera V. Kimbala izteikumu. Aiciniet klases audzēkņus pievērst uzmanību tam, kā patiesais princips, kuru viņi tikko noteica, var ietekmēt to, kā mēs izturamies cits pret citu, jo īpaši pret jaunajiem Baznīcas locekļiem.
Attēls
Prezidents Spensers V. Kimbals
„Es vienmēr jūtos pacilāti, lasot īso Pāvila vēstuli Filemonam; tā māca mums par evaņģēlija brālības principiem un garu. …
Tas ir iedvesmojoši un patīkami, ka šis pats gars darbojas visā Baznīcā, ka svētie pieņem un palīdz, un lūdz Dievu par tiem, kuri ik dienas ienāk mūsu Kunga valstībā. Turpiniet palīdzēt cits citam — un tiem daudzajiem, kas vēl ienāks Baznīcā. Uzņemsim viņus, mīlēsim viņus un sadraudzēsimies ar viņiem.
Diemžēl reizēm ir bijuši gadījumi, kad daži no mums to nav darījuši, un ziņas par dažiem, kuri ir noraidījuši tos, kurus Tas Kungs ir pieņēmis ar kristīšanu. Ja Tas Kungs „nekaunas tos saukt par brāļiem” (Ebr. 2:11), tādēļ … ņemiet savus brāļus un māsas pie rokas un ievediet viņus mūsu rūpju un mīlestības ielokā” („Always a Convert Church: Some Lessons to Learn and Apply This Year”, Ensign, 1975. g. sept., 4. lpp.).
Saskaņā ar prezidenta Kimbala teikto, kā brāļiem un māsām evaņģēlijā vajadzētu izturēties citam pret citu?
Atgādiniet studentiem par jautājumiem, kurus viņi tika aicināti apdomāt stundas sākumā attiecībā par to, kā viņiem vajadzētu izturēties pret Baznīcas locekļiem, kuri ir citādāki nekā viņi, vai tiem, kuri ir jauni viņu bīskapijā vai draudzē.
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi saprast, ka mēs esam brāļi un māsas evaņģēlijā?
Kad jūs esat redzējuši kādu izturamies pret citiem kā pret brāļiem un māsām evaņģēlijā?
Lai sagatavotu studentus atpazīt vēl vienu patiesu principu Pāvila vēstulē Filemonam, lūdziet viņus padomāt par to, kad kāds viņus ir aizvainojis vai nodarījis viņiem pāri. Aiciniet kādu studentu nolasīt Filemonam 1:17. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils ieteica Filemonam darīt.
Ko Pāvils ieteica Filemonam darīt?
Paskaidrojiet, ka Pāvils lūdza Filemonam uzņemt Onēzimu tā, kā Filemons uzņemtu Pāvilu. Rīkojoties saskaņā ar šo norādījumu, Filemonam vajadzētu atteikties no barga soda, ko aizbēgušie vergi parasti saņēma.
Kāda atbildība, par kuru rakstīja Pāvils, dodot norādījumu Filemonam, ir visiem Jēzus Kristus mācekļiem pret tiem, kuri aizvaino viņus vai nodara viņiem pāri? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu patiesību: Jēzus Kristus mācekļi izrāda žēlastību pret citiem un piedod viņiem. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Kāpēc dažkārt ir grūti izrādīt citiem žēlastību un piedot viņiem?
Norādiet uz to, ka izrādīt žēlastību un piedot tiem, kuri ir nodarījuši mums pāri, katrā ziņā nenozīmē to, ka viņi varēs izvairīties no savas rīcības sekām, un tas arī nenozīmē to, ka mēs uzreiz atjaunosim savu uzticību viņiem. Tā vietā tas nozīmē to, ka mēs izrādām citiem līdzjūtību un atbrīvojamies no jebkāda aizvainojuma, dusmām vai sāpēm, ko mēs varētu būt turējuši sirdī. Kad ir pienācis piemērots brīdis, mēs varam arī atļaut tiem, kuri mums ir nodarījuši pāri, no jauna atgūt savu uzticību viņiem. Lai arī piedot citiem var būt grūti, mēs varam lūgt Debesu Tēvam pēc palīdzības, un Viņš mums to sniegs.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Filemonam 1:18–21. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils piedāvāja darīt Onēzima labā.
Ko Pāvils piedāvāja darīt Onēzima labā? (Atmaksāt Filemonam jebkādus finansiālos zaudējumus, kas Filemonam bija radušies Onēzima rīcības rezultātā.)
Kā Pāvila pūliņi Onēzima labā ir pielīdzināmi Glābēja rīcībai mūsu labā? (Līdzīgi kā Pāvils iestājās par Onēzimu, Jēzus Kristus iestājas par mums un aizlūdz par mums Debesu Tēva priekšā [skat. M&D 45:3–5]. Jēzus Kristus arī samaksāja garīgo parādu, ko mēs esam parādā par saviem grēkiem.)
Kā tas, ka atceramies to, ko Jēzus Kristus ir darījis mūsu labā, palīdz mums izrādīt citiem žēlastību un piedot viņiem?
Sadaliet studentus grupās pa trīs vai četriem studentiem (vai izpildiet šo aktivitāti ar visiem klases audzēkņiem, ja jums nav pietiekami daudz studentu, lai sadalītu tos grupās). Katrai no grupām iedodiet izdales materiāla eksemplāru ar tālāk dotajiem norādījumiem:
Jaunās Derības semināra skolotāja rokasgrāmata — 134. stunda
Savā grupā kopīgi pārrunājiet šādus jautājumus. Pārliecinieties, ka savās atbildēs nestāstāt neko pārāk personisku vai privātu.
Kad tev, līdzīgi kā Filemonam, vajadzēja izrādīt kādam žēlastību un piedošanu? Kā tev izdevās izrādīt šim cilvēkam žēlastību un piedot viņam? Kā tu tiki svētīts par šādu rīcību?
Kad tu, līdzīgi Onēzimam, esi cerējis saņemt žēlastību un piedošanu no kāda cita cilvēka? Kā tu tiecies saņemt šī cilvēka žēlastību un piedošanu? Kā tu tiki svētīts par šādu rīcību?
Kad tu, līdzīgi Pāvilam, esi bijis kā starpnieks starp kādu, kurš ir meklējis piedošanu, un kādu, kuram vajadzēja izrādīt piedošanu un žēlastību? Kā tu spēji palīdzēt pāridarītājam saņemt piedošanu un ievainotajam cilvēkam — piedot pāridarītājam?
Kad studenti būs pārrunājuši šos jautājumus savās grupās, aiciniet vienu studentu no katras grupas dalīties ar pārējiem klases audzēkņiem savā pieredzē vai kāda cita grupas dalībnieka pieredzē (ar šī grupas dalībnieka piekrišanu) par vienu no šīm situācijām. (Alternatīvs mācīšanas veids ir nodrošināt katram studentam eksemplāru ar jautājumiem vai parādīt jautājumus uz tāfeles, un aicināt studentus atbildēt uz vienu no jautājumiem savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet vairākus studentus, kuri to vēlas, dalīties ar pārējiem klases audzēkņiem tajā, ko viņi ir pierakstījuši.)
Aiciniet studentus ierakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās to, ko viņi var darīt, lai izrādītu citiem žēlastību un piedošanu. Mudiniet studentus pielietot to, ko viņi pierakstījuši.
Pāvils, rakstot Filemonam, lai viņš pieņemtu atpakaļ aizbēgušo vergu Onēzimu, tieši neizteicās par verdzības iekārtu, kas bija plaši izplatīta sabiedrībā, kurā viņi dzīvoja. Tomēr Tas Kungs mūsdienu atklāsmē paziņoja, ka „tas nav pareizi, ka kāds cilvēks būtu kāda cita jūgā” (M&D 101:79).
Tas, ka Pāvils pieprasīja Filemonam pieņemt Onēzimu „ne vairs kā vergu” (Filemonam 1:16), varēja nozīmēt to, ka Pāvils vēlējās, lai Filemons atbrīvotu Onēzimu un tad sūtītu viņu atpakaļ palīdzēt Pāvilam kalpošanā (skat. 13.–14. pantu).
Grieķu valodā šajos pantos ir lietots vārds, kas norāda uz cilvēka iekšējiem orgāniem. Tas tēlaini apzīmē vietu, kur mīt cilvēka sajūtas, mīlestība un līdzjūtība. Līdzīgā veidā tiek lietots vārds sirds.
Vārds Onēzims nozīmē lietderīgs vai „derīgs” (11. pants) (skat. Arthur A. Rupprecht, „Philemon”, citēts no The Expositor’s Bible Commentary, red. Frank E. Gaebelein, 12 sēj. [1976.–1992. g.], 11:461). Onēzims varbūt bija „nederīgs” (11. pants) Filemonam, tāpēc ka Onēzims aizbēga un nepildīja savus pienākumus, vai arī tāpēc, ka viņš varbūt bija kaut ko nozadzis Filemonam, pirms aizbēga (skat. 18. pantu). Tomēr Pāvils teica, ka Onēzims bija kļuvis „derīgs” gan Filemonam, gan Pāvilam (11. pants). Pāvila gadījumā Onēzims varēja būt derīgs, tāpēc ka varēja palīdzēt Pāvilam, kamēr viņš atradās ieslodzījumā (skat. 13. pantu).