Ievads Pētera otrajā vēstulē
Kādēļ studēt šo vēstuli?
Pravietis Džozefs Smits teica: „No visiem apustuļiem Pēteris izmantoja viscēlāko valodu savos rakstos” (History of the Church, 5:392). Būt cēlam nozīmē — tikt pagodinātam domās, būt izcili novērtētam un spēt iedvest apbrīnu.
Būdams aculiecinieks Jēzus Kristus apskaidrošanai (skat. 2. Pētera 1:16–18), Pēteris mudināja savus lasītājus augt savās zināšanās par Jēzu Kristu un tiekties iegūt dievišķās īpašības, lai viņi varētu saņemt daļu „dievišķās dabas” (skat. 2. Pētera 1:4–8). Viņš apliecināja saviem lasītājiem, ka šī garīgā izaugsme palīdzēs padarīt viņu „aicināšanu un izredzēšanu stipru” (2. Pētera 1:10). „Pēteris no jauna apliecināja, ka Tas Kungs ieradīsies no debesīm lielā godībā un tiesās pasauli” (Bible Dictionary, „Peter, Epistles of”). Studējot Pētera 2. vēstuli, studenti var pieaugt ticībā Jēzum Kristum un saņemt norādījumus un iedvesmu, kas var palīdzēt viņiem kļūt līdzīgākiem Viņam.
Kas sarakstīja šo vēstuli?
Pētera otrās vēstules autors ir Sīmanis Pēteris, galvenais Jēzus Kristus apustulis (skat. 2. Pētera 1:1).
Kur un kad tā tika sarakstīta?
Mēs precīzi nezinām, kad un kur šī vēstule tika sarakstīta. Vispārīgi ir pieņemts uzskatīt, ka Pēteris rakstīja šo vēstuli Romā pēc vēstules, kura ir zināma kā Pētera 1. vēstule, kura, visticamāk, tika uzrakstīta aptuveni m. ē. 64. gadā (skat. Bible Dictionary, „Peter, Epistles of”).
Kam un kādēļ šī vēstule tika rakstīta?
Pēteris paziņoja, ka viņš rakstīja „tiem, kas mūsu Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus taisnībā dabūjuši to pašu dārgo ticību, kā mēs” (2. Pētera 1:1). Tas varētu norādīt uz to, ka auditorija, kurai Pēteris rakstīja, bija tie paši citticībnieku kristieši, kuri saņēma Pētera pirmo vēstuli (skat. 2. Pētera 1:1). 2. Pētera 1:12–15 saturs parāda, ka Pēteris rakstīja šo vēstuli kā atvadu vēsti tās lasītājiem.
Atšķirībā no Pētera pirmās vēstules, kura palīdzēja svētajiem stāties pretī vajāšanām no ārpuses, Pētera otrā vēstule runā par iekšējo atkrišanu, kas apdraudēja Baznīcas nākotni. Viltus pravieši un mācītāji izplatīja „aplamas [viltus] posta mācības, noliegdami pat To Kungu, kas viņus atpircis” (2. Pētera 2:1). Pēteris rakstīja vēstuli, lai iedrošinātu svētos augt savās zināšanās par To Kungu un padarīt savu „aicināšanu un izredzēšanu stipru” (2. Pētera 1:10).
Kādas ir šīs vēstules īpatnējās iezīmes?
„Otrā vēstule acīmredzot bija rakstīta tām pašām draudzēm, kurām bija rakstīta pirmā vēstule ([2. Pētera] 3:1). Tā tika rakstīta ar iespējamību, ka drīzumā autoru gaida nāve ([2. Pētera] 1:14)” (Bible Dictionary, „Peter, Epistles of”). Šinī vēstulē ir arī ietverti daži no Pētera visspēcīgākajiem vārdiem un dažas no viņa pēdējām liecībām.
Dominējošā tēma Pētera 2. vēstulē ir tā, ka svarīgi ir iegūt zināšanas par Jēzu Kristu. Pēteris apsolīja saviem lasītājiem: ja viņi tieksies pēc dievišķām īpašībām un attīstīs dievišķo dabu, viņi „netaps kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā” (2. Pētera 1:8) un padarīs savu „aicināšanu un izredzēšanu stipru” (2. Pētera 1:10).
Pēteris pretnostata patiesās zināšanas par Jēzu Kristu un viltus zināšanas un mācības, kuras izplatīja atkritēji (skat. 2. Pētera 2. nod.). Šīs vēstules beigās Pēteris izsaka pēdējo uzaicinājumu svētajiem augt „mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā” (2. Pētera 3:18).
Satura izklāsts
2. Pētera 1. nodaļā Pēteris paskaidro, ka Jēzus Kristus apsolījumi ļauj svētajiem saņemt „daļu pie dievišķās dabas” (2. Pētera 1:4). Viņš iedrošināja viņus padarīt savu „aicināšanu un izredzēšanu stipru” (2. Pētera 1:10). Pēteris atgādina savu pieredzi apskaidrošanas kalnā, kad viņš kļuva par liecinieku Jēzus pagodināšanai un dzirdēja Tēva balsi. Pēteris pavēsta, ka viņam ir „stiprāks pravietojuma vārds” (2. Pētera 1:19).
2. Pētera 2. nodaļā Pēteris brīdina Baznīcas locekļus par viltus praviešiem un viltus mācītājiem, kuri nāks starp viņiem un centīsies novest svētos no ceļa. Šie ļaunie mācītāji noliegs To Kungu un runās ļaunu par „patiesības ceļu” (2. Pētera 2:2). Pēteris mācīja, ka labāk ir nepieņemt evaņģēliju, nekā noslēgt derības un nedzīvot saskaņā ar tām.
2. Pētera 3. nodaļā Pēteris apliecināja patiesību, ka Kristus nāks Savā paša laikā, attīrīs zemi ar uguni, iznīcinās ļaunos un izglābs uzcītīgos un uzticīgos. Pēteris iedrošināja svētos augt „Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā” (2. Pētera 3:18).