Šajā stundā studenti iepazīs Jaunās Derības vēsturisko kontekstu un tā laika kultūru, ieskaitot faktorus, kas veicināja to, ka daudzi ebreji noraidīja Jēzu kā Mesiju un Glābēju. Studenti iepazīs arī Jaunās Derības uzbūvi.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Jaunās Derības konteksts
Attēls
fragments no gleznas, Stefans
Attēls
Stefans redz Jēzu pie Dieva labās rokas
Parādiet daļu no attēla Stefans redz Jēzu pie Dieva labās rokas (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata (2009. g.), nr. 63; skat. arī LDS.org), izmantojot papīru vai kādu citu materiālu, lai aizsegtu visu, izņemot Stefanu (vīrieti ar zilu galvassegu).
Aiciniet, lai studenti apraksta, kas notiek šajā attēlā. Pajautājiet, kādēļ, viņuprāt, šis vīrs ir nometies zemē un izstiepis roku. Kad studenti ir atbildējuši, atklājiet visu attēlu.
Kā tas, ka varat redzēt visu attēlu, palīdz jums saprast, kas tajā notiek?
Aiciniet studentus izlasīt Apustuļu darbu 7. nodaļas kopsavilkumu, lai tie saprastu, ka šajā attēlā ir parādīts Stefans, Jēzus Kristus māceklis, kurš, tiekot nomētāts ar akmeņiem, pirms nāves redz Jēzu, stāvam pie Dieva labās rokas.
Kā mēs varētu salīdzināt visu šī attēla atklāšanu ar Svēto Rakstu izprašanu?
Paskaidrojiet, ka šis uzdevums parāda, cik svarīgi ir izprast Svēto Rakstu kontekstu. Konteksts sniedz informāciju par apstākļiem, kas saistās ar konkrēto Svēto Rakstu fragmentu, notikumu vai stāstu. Norādiet, ka, iepazīstot Jaunās Derības vēsturisko kontekstu un tā laika kultūru, studenti var daudz labāk izprast un piemērot tajā rodamās mācības.
Ebreju reliģiskie vadītāji Glābēja kalpošanas laikā
Palūdziet kādam studentam nolasīt 2. Nefija 10:3–5. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību vārdiem un frāzēm, ko Jēkabs izmantoja, lai aprakstītu to, kāds bija dažu ebreju garīgais stāvoklis Glābēja kalpošanas laikā.
Kādus vārdus vai frāzes Jēkabs izmantoja, lai raksturotu dažu ebreju garīgo stāvokli? (Paskaidrojiet, ka vārds viltus priesterība5. pantā apzīmē sludināšanu ar mērķi „gūt peļņu un pasaules slavu”, nevis tiekties pēc Dieva ļaužu labuma (2. Nefija 26:29). Viltus priesterībā, pirmkārt, bija vainojami ebreju ļaunie reliģiskie vadītāji, kuri vedināja ļaudis maldu ceļos.)
Lūdziet kādu studentu nolasīt Mateja 23:16, 24. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Glābējs raksturoja šos ebreju reliģiskos vadītājus Savas kalpošanas laikā.
Kā Glābējs raksturoja šos ebreju reliģiskos vadītājus?
Ko Glābējs mācīja par šiem vadītājiem, saucot tos par „aklajiem ceļa rādītājiem”?
Mozus likuma pielikumi un citas nepatiesas filosofijas
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā tieši reliģiskie vadītāji vedināja ļaudis maldu ceļos, uzvelciet uz tāfeles apli un ierakstiet tā centrā Mozus likums. Apvelciet lielāku apli ap pirmo apli un nosauciet to mutiskais likums.
Paskaidrojiet, ka laikā, kad nebija praviešu, ebreju mācītāji un vadītāji pievienoja Mozus likumam paši savus likumus un likuma interpretācijas. Šie papildus likumi un interpretācijas, kas tiek dēvētas gan par mutisko likumu, gan mutisko tradīciju un vecaju tradīciju, tika radīti nolūkā — novērst Dieva likuma pārkāpumus. Lai uzskatāmi parādītu vienu no šiem likumiem, aiciniet divus studentus iznākt klases priekšā. Iedodiet katram virvi, kas ir sasieta mezglā. Palūdziet, lai viens no studentiem atsien mezglu, izmantojot tikai vienu roku, bet otrs — izmantojot abas rokas. Pēc tam, kad viņi būs to izmēģinājuši, aiciniet abus atgriezties savās vietās.
Paskaidrojiet, ka, saskaņā ar mutisko likumu, sabata dienā bija aizliegts atsiet mezglu ar abām rokām. Tas tika uzskatīts par darbu un līdz ar to par sabata dienas neievērošanu. Taču mezgla atsiešana ar vienu roku bija atļauta.
Kādu kaitējumu varētu nest likumi, ko ļaudis pievienojuši Dieva baušļiem?
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko, runājot par konkrētiem ebreju reliģiskajiem vadītājiem, teicis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Viņi pievienoja skaidrajiem un vienkāršajiem tīrās reliģijas principiem pulka savu interpretāciju; viņi piepušķoja tam papildus rituālus un ceremonijas, pārvēršot priekpilno un līksmo pielūgsmes veidu apspiedošā, ierobežojošā, depresīvā rituālu un ceremoniju sistēmā. Viņu rokās Tā Kunga likuma dzīvais gars kļuva par nedzīvo ebreju rituālisma burtu.” (The Mortal Messiah, 4 sēj. (1979–1981), 1:238.)
Saskaņā ar eldera Makonkija teikto, kā ebreju reliģiskie vadītāji bija mainījuši Dieva likumu, pievienojot tam savas interpretācijas?
Norādiet, ka Jēzus dienās ebreji bija atkrituši no ticības. Kaut arī viņiem vēl aizvien bija Ārona priesterības pilnvaras un priekšraksti, daudzi ebreji bija atkrituši no patiesās ticības īstenošanas, kā Dievs to bija atklājis Mozum (skat. M&D 84:25–28). Vecaju tradīcijas bija kļuvušas prioritāras, pastumjot malā tīro reliģiju un rakstīto Dieva vārdu.
Lūdziet kādu studentu nolasīt Mateja 12:14. Aiciniet klasi sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko farizeji vēlējās nodarīt Jēzum tāpēc, ka Viņš neatzina viņu pilnvaras un neievēroja dažas no viņu mutiskajām tradīcijām.
Ko šie reliģiskie vadītāji sazvērējās nodarīt Jēzum?
Paskaidrojiet, ka papildus ebreju maldu tradīcijām, daudzas citas maldu filosofijas veicināja to, ka cilvēki noliedza Jēzu Kristu pat pēc Viņa Augšāmcelšanās. Piemēram, grieķu kultūras izplatīšanās vedināja daudzus noliegt fiziskas augšāmcelšanās faktu (skat. 1. korintiešiem 15:12). Līdz ar to, kad apustuļi liecināja par Glābēja Augšāmcelšanos pēc Viņa sišanas krustā, daudzi noliedza viņu liecības.
Pakļautība un gaidas pēc Mesijas, kas atbrīvos Israēlu
Uzrakstiet uz tāfeles šādus vārdus: Babilonija, Persija, Maķedonija (Grieķija) un Roma.
Kas šīm senajām impērijām ir kopīgs, domājot par ebrejiem? (Tās bija sakāvušas un pakļāvušas ebrejus.)
Sadaliet studentus divās grupās un iedodiet katrai no tām šo izdales materiālu.
Izņemot īsu neatkarības periodu, Jaunās Derības laikos ebreji jau vairāk nekā 500 gadu bija dzīvojuši pakļautībā. 160 gadus pirms Kristus piedzimšanas notika Makabeju (patriotiski noskaņotas ebreju dzimtas) vadīta sacelšanās, kas ļāva atgūt neatkarību. Taču līdz Kristus piedzimšanai Roma jau atkal bija pakļāvusi Israēlu. Romieši par Israēla pārvaldītāju iecēla ķēniņu Hērodu (pazīstamu arī kā vareno Hērodu), kurš bija ieprecējies Makabeju dzimtā. Ebrejiem nepatika būt romiešu pārvaldībā un viņi dedzīgi gaidīja apsolīto Mesiju, kurš, kā viņi uzskatīja, atbrīvos tos no romiešiem. Tā kā daudzi ebreji gaidīja Mesiju, kurš atbrīvos tos no pakļautības, viņi noraidīja Jēzu Kristu kā savu Glābēju.
Lūdziet, lai studenti izlasa izdales materiālu un grupas ietvaros pārrunā šādus jautājumus (jūs varētu uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles):
Ko daudzi ebreji sagaidīja no Mesijas?
Kādēļ, jūsuprāt, šīs maldīgās gaidas vedināja daudzus ebrejus noraidīt Jēzu kā Mesiju?
Paskaidrojiet: lai gan daži ebreji noraidīja Jēzu Kristu, citi, kuri bija pazemīgi un sajuta Svēto Garu, atzina Jēzu kā Mesiju un Glābēju.
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt Lūkas 2:25–33. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko darīja un sacīja taisnīgais vīrs, vārdā Sīmeans, kad Jāzeps un Marija atnesa jaundzimušo Jēzu uz templi.
Saskaņā ar 30.–32. pantu, kādēļ Jēzus tika sūtīts pasaulē? (Studenti var izmantot dažādus vārdus, taču viņiem būtu jāatpazīst šāda patiesība: Jēzus Kristus tika sūtīts, lai nestu pestīšanu visiem cilvēkiem.)
Ko Jēzus Kristus darīja, lai visi cilvēki varētu tikt pestīti?
Parādiet Stefana attēlu, kas tika rādīts stundas sākumā. Mudiniet studentus paturēt prātā vēsturisko kontekstu un tā laika kultūru, kuru pārspriedāt, studējot Jauno Derību. Tādējādi viņi daudz labāk sapratīs Glābēja un Viņa apustuļu mācības. (Papildus informācijai par Jaunās Derības vēsturisko kontekstu un tā laika kultūru skat. nodaļas „Evaņģēliju starpperiods” un „Jaunās Derības vide” Jaunās Derības studentu rokasgrāmatā (Baznīcas Izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g., 1.–3. lpp.). Šajā materiālā ir ietverti īsi apraksti par dažādām cilvēku grupām: samariešiem, farizejiem, saduķejiem, Sinedriju un rakstvežiem.)
Īss Jaunās Derības pārskats
Attēls
Kristus dziedina slimos pie Betzatas
Pasakiet studentiem, ka jūs uz 10 sekundēm tiem parādīsiet kādu attēlu un pēc tam aicināsiet tos uzrakstīt detalizētu aprakstu par redzēto. Parādiet studentiem attēlu Kristus dziedina slimos pie Betzatas (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 42; skat. arī LDS.org). Pēc 10 sekundēm nolieciet attēlu un aiciniet studentus uzrakstīt tā aprakstu. Dodiet studentiem pietiekami daudz laika un pēc tam aiciniet, lai daži no viņiem nolasa savu aprakstu pārējiem.
Kādēļ jūsu apraksti bija atšķirīgi, kaut arī jūs visi redzējāt vienu un to pašu attēlu?
Kāpēc ir noderīgi, lai būtu vairāki notikuma aculiecinieki?
Uzrakstiet uz tāfeles visu četru evaņģēliju autoru vārdus: Matejs, Marks, Lūka un Jānis. Paskaidrojiet, ka ikviens no šiem Jēzus Kristus mācekļiem pierakstīja Glābēja dzīves notikumus un Viņa mācības. Viņu pieraksti tiek dēvēti par evaņģēlijiem. Vārds evaņģēlijs nozīmē „labā vēsts”. Norādiet, ka Džozefa Smita tulkojumā evaņģēlija nosaukumos tiek lietots vārds liecība, piemēram, „Svētā Mateja liecība”.
Kādēļ ir lietderīgi, ka mums ir vairāk par vienu evaņģēliju jeb liecību par Jēzus Kristus dzīvi un mācībām?
Paskaidrojiet: lai gan starp četriem evaņģēlijiem ir dažas atšķirības un to autoriem ir atšķirīgs skatījums, tajos visos tiek stāstīts par Glābēja dzīvi un agrīno kalpošanu starp ebrejiem. Visi četri evaņģēliji liecina, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un pasaules Glābējs (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Evaņģēliji”).
Jūs varētu izsniegt studentiem tabulas „Īss ieskats Jēzus Kristus laicīgajā dzīvē” saīsinātās versijas kopiju, kas atrodama šīs nodarbības beigās. Pilna tabulas versija ir atrodama šīs rokasgrāmatas pielikumā. Aiciniet studentus izmantot šo tabulu, lai atklātu dažus no svarīgākajiem Glābēja laicīgās kalpošanas faktiem.
Saskaņā ar tabulu — cik ilga bija Glābēja laicīgā kalpošana?
Kur Glābējs lielākoties kalpoja?
Aiciniet studentus izmantot šo tabulu, lai padziļinātu izpratni par četru evaņģēliju kontekstu, studējot Jauno Derību.
Aiciniet studentus atvērt Jaunās Derības satura rādītāju. Paskaidrojiet: lai gan evaņģēliji vēsta par Glābēja kalpošanu, pieraksti no Apustuļu darbiem līdz Jāņa atklāsmes grāmatai vēsta par Kristus sendienu apustuļu kalpošanu pēc Kristus krustā sišanas, Augšāmcelšanās un uzkāpšanas debesīs. Šie apustuļi ceļoja pa Izraēlas zemi un Romas impēriju, sludinot evaņģēliju un nodibinot Baznīcas draudzes. Studējot šo apustuļu darbus un pierakstus, mēs varam stiprināt savu ticību Glābējam un mācīties saņemt Viņa īstenotās Izpirkšanas svētības. Mēs varam arī pārliecināties par to, cik ļoti Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca līdzinās Jēzus Kristus sendienu Baznīcai.
Jūs varētu liecināt par patiesajām mācībām, ko esat uzgājis, studējot Jauno Derību. Mudiniet studentus pievērst uzmanību patiesajām mācībām, kas svētīs tos šīgada Jaunās Derības studiju laikā.
Komentāri un skaidrojumi
Laika periods starp Veco un Jauno Derību
Lai iegūtu papildus informāciju par Jaunās Derības vēsturisko kontekstu un tā laika kultūru, skat. S. Kent Brown un Richard Neitzel Holzapfel, „The Lost 500 Years: From Malachi to John the Baptist”, Ensign, 2014. g. dec., 56.–60. lpp.; Robert L. Millet, „Looking beyond the Mark: Why Many Did Not Accept the Messiah”, Ensign, 1987. g. jūl., 60.–64. lpp.; Richard D. Draper, „The Reality of the Resurrection”, Ensign, 1994. g. apr., 32.–40. lpp.
Četri evaņģēliji
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, kā tas nākas, ka evaņģēliji, kas tika rakstīti dažādām auditorijām, kalpo vienam un tam pašam nolūkam, liecinot par Jēzus Kristus dievišķumu:
„Tā ir tiesa, ka četri Jaunās Derības evaņģēliji ataino dažādus mūsu Kunga personības un Viņa mācību aspektus. Šķiet, ka, rakstot savu evaņģēliju, Matejs vērsās pie ebrejiem. Viņš parāda Kristu kā apsolīto Mesiju un kristietību kā jūdaisma piepildījumu. Marks, acīmredzot, rakstīja ar mērķi piesaistīt romiešu jeb citticībnieku uzmanību. Lūkas evaņģēlijs iepazīstina ar Skolotāju grieķus — kulturālos un izsmalcinātos ļaudis. Un Jāņa evaņģēlijs ir pieraksti, kas paredzēti svētajiem; tas, pirmkārt, ir evaņģēlijs Baznīcai, cilvēkiem, kuri izprot Svētos Rakstus un tajos ietvertos simbolus un kuriem rūp garīgās un mūžīgās lietas. Skaidri saprotams, ka šīm dažādajām pieejām ir milzu priekšrocības, pasniedzot patiesās glābšanas mācības ļaudīm ar atšķirīgu kultūru, pagātni un pieredzi. Taču, to visu vienkāršojot, jāsaka, ka visi šie evaņģēliju autori rakstīja ar iedvesmu un viņiem visiem bija viens un tas pats mērķis: (1.) liecināt par To Kungu kā dievišķo Dēlu un (2.) mācīt pestīšanas ieceres patiesos principus.” (Mormon Doctrine, 2. izd. (1966. g.), 336. lpp.)
No Apustuļu darbiem līdz Jāņa atklāsmes grāmatai
Apustuļu darbos ir aprakstītas dažas no svarīgākajām apustuļu misionāru darba aktivitātēm. Grāmatas, sākot no vēstules romiešiem līdz Jūdas vēstulei, ir vēstules, ko sarakstījis Pāvils un citi Baznīcas vadītāji, lai dotu norādījumus un iedvesmotu svētos. Pāvila vēstules ir sakārtotas „pēc garuma, sākot ar garāko (romiešiem), līdz īsākajai (Filemonam). Tā tas ir ar visām vēstulēm, izņemot vēstuli ebrejiem, kura ir ietverta kā pēdējā, jo daži apšauba, vai to ir sarakstījis Pāvils” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”). Vēstules, sākot no Jēkaba vēstules līdz Jūdas vēstulei, tiek dēvētas par vispārīgajām vēstulēm, „jo tās nav rakstītas konkrētam cilvēkam vai Baznīcas draudzei” (skat. Bible Dictionary, „General Epistles”). Jāņa atklāsmes grāmatā, ko dēvē arī par Apokalipsi, ir ietverti mīļotā Jāņa īpašie norādījumi septiņām Baznīcas draudzēm Āzijā, kā arī Jānim dotās atklāsmes, kur pamatā atklāta pasaules vēsture, it īpaši pēdējās dienas.
Kas ir četri evaņģēliji?
Četri evaņģēliji ir pirmās četras Jaunās Derības grāmatas. Tās ir sarakstījis Matejs, Marks, Lūka un Jānis, un tajās ir ietvertas liecības par Jēzus laicīgo dzīvi un to, kas noticis Viņa kalpošanas laikā. 3. Nefija grāmata, kas iekļauta Mormona Grāmatā, daudzējādā ziņā līdzinās evaņģēlijiem un dažkārt tiek dēvēta par „piekto evaņģēliju”.
„Sākotnēji šīs Jaunās Derības grāmatas tika sarakstītas grieķu valodā. Grieķu vārds evaņģēlijs nozīmē „labā vēsts”. Labā vēsts ir tāda, ka Jēzus Kristus ir īstenojis Izpirkšanu, kas atpestīs visu cilvēci no nāves, atalgojot katru cilvēku pēc viņa [vai viņas] darbiem.” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Evaņģēliji”, scriptures.lds.org.)
Kur es varu atrast aprakstu par četru evaņģēliju saskaņu?
Aprakstu par četru evaņģēliju saskaņu, līdz ar tabulu, kur salīdzinātas Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa, kā arī pēdējo dienu atklāsmēs aprakstītās mācības par Jēzu Kristu, var atrast Svēto Rakstu ceļvedī.
