Pāvils turpināja mācīt Korintas svētajiem par Augšāmcelšanos. Viņš priecājās par Jēzus Kristus uzvaru pār nāvi. Pāvils arī mudināja Korintas Baznīcas locekļus ziedot Jeruzālemes nabadzīgajiem svētajiem.
Pirms stundas sākuma uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu: Kā cilvēki izvēlētos dzīvot, ja viņi neticētu, ka turpinās dzīvot arī pēc nāves?
Stundas sākumā aiciniet studentus sniegt atbildi uz tāfeles uzrakstītajam jautājumam.
Rezumējiet 1. korintiešiem 15:30–34, paskaidrojot, ka Pāvils aicināja Korintas svētos (daži no kuriem maldīgi ticēja, ka augšāmcelšanās nepastāv) apdomāt, kāpēc lai kāds, kurš tic Jēzum Kristum, paciestu vajāšanas un pakļautu sevi nāvei, ja nebūtu mirušo augšāmcelšanās.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:32. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāda, pēc Pāvila teiktā, varētu būt dažu cilvēku attieksme, ja nebūtu mirušo augšāmcelšanās.
Saskaņā ar 32. pantu, kāda, pēc Pāvila teiktā, varētu būt dažu cilvēku attieksme, ja viņi neticētu, ka pastāv augšāmcelšanās?
Tā kā augšāmcelšanās pastāv, kādēļ šāda attieksme varētu būt bīstama?
Aiciniet studentus, pētot Pāvila 1. vēstules korintiešiem 15. nodaļu, sameklēt patiesības, kas viņiem var palīdzēt saprast, kā zināšanas par Augšāmcelšanos var ietekmēt izvēles viņu dzīvē. (Piezīme: Uzrakstiet nosauktās patiesības uz tāfeles.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:35. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādi jautājumi cilvēkiem varētu būt par Augšāmcelšanos. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Rezumējiet 1. korintiešiem 15:36–38, paskaidrojot, ka Pāvils palīdzēja atbildēt uz šiem jautājumiem, pielīdzinot ķermeni sēklai, kas pēc nāves un apglabāšanas zemē atkal uzplauks Augšāmceļoties.
Parādiet (vai uzzīmējiet uz tāfeles) attēlu ar sauli, mēnesi un dažām zvaigznēm.
Attēls
zīmējums, saule, mēness, zvaigznes
Vērojot no Zemes, kāda ir gaisma, ko izstaro saule, salīdzinājumā ar gaismu, ko atstaro mēness?
Kāda ir gaisma, ko atstaro mēness, salīdzinājumā ar gaismu, ko izstaro zvaigznes?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:39–42. Pārliecinieties, ka viņš vai viņa izlasa arī Džozefa Smita tulkojumu 1. korintiešiem 15:40. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils izmantoja līdzību par saules, mēness un zvaigžņu spožumu, lai paskaidrotu atšķirības starp augšāmceltajiem ķermeņiem. Paskaidrojiet, ka vārds godība šajā kontekstā attiecas uz gaismu, krāšņumu vai mirdzumu.
Ko Pāvils pielīdzināja saules, mēness un zvaigžņu godībai? (Augšāmceltos ķermeņus.)
Ko gaismas vai godības atšķirības mums māca par augšāmceltajiem ķermeņiem? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu mācību: Augšāmceltajiem ķermeņiem ir dažādas godības.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo prezidenta Džozefa Fīldinga Smita izteikumu. Lūdziet audzēkņus saklausīt, kā augšāmceltie ķermeņi viens no otra atšķirsies. Pirms students ir uzsācis lasīt, paskaidrojiet, ka ar „celestiālajiem ķermeņiem” prezidents Smits bija domājis tos, kas iemantos celestiālās valstības augstāko godību (skat. Mācības un Derību 131:1–4).
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Augšāmceļoties cilvēki saņems dažādus ķermeņus, tie visi nebūs vienādi. Iegūtais ķermenis noteiks viņa tālāko atrašanās vietu. Būs celestiālie ķermeņi, terestriālie ķermeņi un telestiālie ķermeņi. …
… Daži iegūs celestiālos ķermeņus ar paaugstināšanas spēku un mūžīgo turpinājumu. Šie ķermeņi mirdzēs kā saule, līdzīgi kā Glābējs. … Tiem, kas ieies terestriālajā valstībā, būs terestriālie ķermeņi, un tie nemirdzēs kā saule, bet būs spožāki par tiem ķermeņiem, kas iemantos telestiālo godību” (Doctrines of Salvation, apk. Brūss R. Makonkijs, 3. sēj. [1954–1956], 2:286, 287).
Kā atšķirsies augšāmcelto ķermeņu dažādās godības?
Pierakstiet uz tāfeles redzamajai saulei nosaukumu Celestiālā, mēnesim — nosaukumu Terestriālā un zvaigznēm — nosaukumu Telestiālā. Zem katra zīmējuma vai attēla uzzīmējiet ķermeni tā, lai celestiālais ķermenis izskatās ar lielāku godības pakāpi nekā terestriālais, bet terestriālais — ar lielāku godības pakāpi nekā telestiālais.
Attēls
zīmējums, saule, mēness, zvaigznes, cilvēciņi
Saskaņā ar prezidenta Smita teikto, kas nosaka, kādu godības pakāpi cilvēks saņems Augšāmcelšanās laikā?
Saskaņā ar prezidenta Smita teikto, ko saņems augstākās celestiālās godības pakāpes ķermeņi, bet ne citi? (Zem zīmējuma ar celestiālās godības ķermeni uzrakstiet: paaugstināšanas spēks un mūžīgais turpinājums.)
Paskaidrojiet, ka „paaugstināšanas spēks” nozīmē spējas dzīvot tādu dzīvi, kādu dzīvo Dievs, un „mūžīgais turpinājums” ir spējas radīt pēcnācējus arī mūžībās. Šīs svētības ir pieejamas tikai tiem, kas ir paaugstināti celestiālās valstības augstākajā pakāpē (skat. Mācības un Derību 131:1–4; 132:19–20).
Lai palīdzētu studentiem saprast, kas mums ir jādara, lai augšāmceļoties iegūtu celestiālo ķermeni, aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 88:21–22. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas mums ir jādara, lai saņemtu celestiālo ķermeni.
Kas mums ir jādara, lai mēs saņemtu celestiālo ķermeni? (Paskaidrojiet, ka „pakļauties celestiālās valstības likumam” [22. pants] nozīmē —saņemt visus priekšrakstus un noslēgt, un turēt visas derības, kas ir nepieciešamas, lai ieietu celestiālajā valstībā.)
Kā zināšanas par godību un svētībām, kas ir pieejamas tikai augšāmceltajām būtnēm augstākajā celestiālās valstības pakāpē, ietekmē cilvēka izvēles laicīgajā dzīvē?
Rezumējiet 1. korintiešiem 15:42–52, paskaidrojot, ka tālāk Pāvils sniedza skaidrojumu tam, kādi būs augšāmceltie ķermeņi. Laicīgo ķermeni viņš sauca par „dabīgu” (44., 46. pants) un iznīcīgu, bet augšāmcelto ķermeni par „garīgu” (44., 46. pants) un „neiznīcīgu” (52. pants), kas nozīmē nemirstību, nepakļautu nāvei.
Pāvils priecājas par Jēzus Kristus uzvaru pār nāvi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:53. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot mācību, ko Pāvils sniedza par mūsu ķermeņu stāvokli pēc Augšāmcelšanās.
Saskaņā ar 53. pantu, kādi būs mūsu ķermeņi pēc Augšāmcelšanās? (Studentiem būtu jāpauž tālāk dotajai līdzīga mācība: Mēs tiksim augšāmcelti neiznīcīgā un nemirstīgā stāvoklī.)
Kā mūsu ķermeņi taps par neiznīcīgiem? (Tie vairs neiznīks un nebūs pakļauti nāvei.)
Kā zināšanas, ka mums katram būs augšāmcelti ķermeņi un baudīsim attiecīgu godības pakāpi, ietekmē mūsu lēmumus laicīgajā dzīvē?
Lai sagatavotu studentus pētīt Pāvila pirmās vēstules korintiešiem atlikušo daļu, aiciniet, lai roku paceļ tie, kam kaut reizi ir iedzēlis kāds kukainis.
Kā jūs aprakstītu sajūtas pēc dzēliena?
Aiciniet studentus pie sevis izlasīt 1. korintiešiem 15:54–55, meklējot, kam, pēc Pāvila teiktā, vairs nav dzeloņa?
Kam, pēc Pāvila teiktā, vairs nav dzeloņa? (Fiziskajai nāvei.)
Kādos veidos fiziskā nāve „dzeļ” (55. pants) vai šķietami gūst uzvaru pār mums?
Kā fiziskā nāve caur Jēzu Kristu ir „aprīta uzvarā” (54. pants)?
Kādu patiesību mēs uzzinām no Pāvila mācībām par to, kāpēc fiziskajai nāvei vairs nav pastāvīga dzeloņa vai uzvaras pār mums? (Pārliecinieties, ka studenti pauž tālāk dotajai līdzīgu patiesību: Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, fiziskajai nāvei vairs nav uzvaras pār mums.)
Paskaidrojiet: kaut arī pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, nāvei vairs nav fiziskās nāves dzeloņa, tai ir vēl cits dzelonis. Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:56. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāds dzelonis var būt paliekošs arī pēc mūsu nāves.
Kāds dzelonis var būt paliekošs arī pēc mūsu nāves?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 15:57–58. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas, pēc Pāvila mācītā, var izvilkt nāves dzeloni, kas izriet no grēka.
Kas, pēc Pāvila mācītā, var izvilkt nāves dzeloni, kas izriet no grēka?
Saskaņā ar 58. pantu, ko Pāvils aicināja vēstules lasītājus darīt — pateicoties Jēzus Kristus uzvarai pār nāvi?
Kādu principu mēs varam atrast 56.–58. pantā par to, kas mums ir jādara, lai izvairītos no nāves grēka dzeloņa? (Palīdziet studentiem noteikt tālāk dotajam līdzīgu principu: Ja mēs esam nelokāmi un nesatricināmi, dzīvojot atbilstoši evaņģēlija principiem, tad nāves dzelonis, kas izriet no grēka, tiek izvilkts — pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai.)
Ko nozīmē — būt nelokāmiem un nesatricināmiem, dzīvojot atbilstoši evaņģēlija principiem?
Kāda loma grēku nožēlošanā ir tam, lai mēs būtu nelokāmi un nesatricināmi?
Lai palīdzētu studentiem sajust apgūto principu svarīgumu un patiesumu, vērsiet viņu uzmanību uz patiesībām, kas ir pierakstītas uz tāfeles, un aiciniet viņus atbildēt uz šādu jautājumu savā Svēto Rakstu pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā: Kādas patiesības par augšāmcelšanos jūs esat uzzinājuši, lai vēlētos dzīvot taisnīgi? Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem klases audzēkņiem.
Aiciniet studentus izvirzīt mērķi tam, ko viņi varētu darīt jau šodien, lai būtu vēl nelokāmāki un nesatricināmāki, dzīvojot atbilstoši evaņģēlija principiem.
Lūdziet divus studentus, ņemot līdzi savus Svētos Rakstus, iznākt klases priekšā. Lūdziet viņus iztēloties, ka jūs esat klausītājs un viņi ir misionāri, kas jūs māca par glābšanas ieceri. Aiciniet viņus paskaidrot, ko viņi zina par nāvi un augšāmcelšanos, izmantojot gan abas prasmīgi pārzināmās rakstvietas no Pāvila 1. vēstules korintiešiem 15. nodaļas, gan jebkuras citas rakstvietas, kas varētu palīdzēt. Lūdziet klases audzēkņus dalīties ar jebko, ko tie vēlētos paskaidrot klausītājam par nāvi un augšāmcelšanos.
Prezidents Hovards V. Hanters par augšāmceltajiem ķermeņiem mācīja šādi:
„Iestājoties nāvei, gars tiek šķirts no ķermeņa. Augšāmcelšanās no jauna savienos garu un ķermeni, un šis ķermenis kļūs par garīgu ķermeni no miesas un kauliem, ko uztur gars, nevis asinis. Tādējādi pēc augšāmcelšanās mūsu ķermeņi, gara spēka uzturēti, kļūs nemirstīgi, lai nekad vairs neietu bojā. Tieši to Pāvils domāja, teikdams, „kā ir dabīga miesa, tā ir arī garīga miesa” un ka „miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību”. Dabīgu miesu veido miesa un asinis, taču miesa, ko asiņu vietā uztur gars, var iemantot un iemantos Dieva valstību” (Conference Report, 1969. g. apr., 138).
„Ādams, „pirmais cilvēks” (1. korintiešiem 15:45; Mācības un Derību 84:16), bija pirmais, kurš ieguva miesīgu ķermeni. Jēzus Kristus, „pēdējais Ādams” jeb „otrs cilvēks” (1. korintiešiem 15:45, 47), bija pirmais, kas tika atdzīvināts (augšāmcēlies) un ieguva slavas pilnu ķermeni (skat. Jāņa 5:21; Mācības un Derību 88:17). Ādama veikums (krišana) un Jēzus Kristus veikums (veiktā Izpirkšana un augšāmcelšanās) bija nepieciešami mūsu glābšanai (skat. komentāru Romiešiem 5:12–21)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 388).
Prezidents Rasels M. Nelsons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja šādi:
„Lai pestītu Ādamu, Ievu un visus viņu pēcnācējus, bija nepieciešama bezgalīga Izpirkšana. Izpirkšanai ir jāļauj mūsu miesīgajiem ķermeņiem tikt augšāmceltiem un izmanītiem [skat. 1. korintiešiem 15:51–53; 3. Nefija 28:8] uz ķermeņiem bez asinīm, nepakļautiem slimībām, novecošanai vai nāvei” („Constancy amid Change,” Ensign, 1993. g. nov., 34).
1. korintiešiem 15:51 mēs lasām, ka Pāvils Korintas svētajiem atklāj noslēpumu attiecībā uz augšāmcelšanos. Vairākus gadus iepriekš, kad Pāvils rakstīja Tesalonīkes svētajiem, viņš mācīja, ka Jēzus Kristus Otrās atnākšanas laikā, notiekot augšāmcelšanai, visi tajā laikā dzīvojošie taisnīgie tiks „aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam” (1. tesaloniķiešiem 4:17). 1. korintiešiem 15:52 Pāvils pievienoja vēl vienu detaļu savam aprakstam par notikumiem Otrās atnākšanas laikā. Pāvils mācīja, ka tie, kas būs dzīvi Jēzus Kristus atnākšanas laikā, turpinās dzīvot mirstīgas dzīves, bet, Tūkstošgadē nomirstot, kapā „negulēs” (1. korintiešiem 15:51). Tā vietā, viņi tiks zibenīgi, „piepeši, acumirklī” taps augšāmcelti (1. korintiešiem 15:52). (Skat. arī Mācības un Derību 63:50–51.)
Elders Nīls A. Maksvels, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka Jēzus Kristus Augšāmcelšanās var izraut fiziskās nāves un ciešanu dzeloni:
„Apsolījums par visas cilvēces nemirstību, pateicoties Augšāmcelšanai, ir tik spēcīgs, ka mūsu priekam par šīm varenajām un dāsnajām dāvanām vajadzētu apslāpēt jebkādas bēdas, remdēt jebkādas sēras, uzlabot jebkuru garastāvokli, likvidēt jebkādu izmisumu un traģēdiju” („All Hell Is Moved” [Brigham Young University devotional, 1977. g. 8. nov.], 7, speeches.byu.edu).
Prezidents Ezra Tafts Bensons liecināja par augšāmcelšanās īstenumu un par mūsu nepieciešamību tai sagatavoties:
„Nav šaubu, ka ikviena dvēsele, kas jelkad dzīvojusi un mirusi uz šīs Zemes, pavisam burtiski augšāmcelsies, un mums noteikti rūpīgi jāsagatavojas šim notikumam. Godības pilnam augšāmcelšanās brīdim vajadzētu kļūt par ikviena vīrieša un sievietes mērķi, jo augšāmcelšanās pavisam noteikti notiks” („The Meaning of Easter”, Ensign, 1992. apr., 2).