Pēc Pashā mielasta Jēzus mācīja Saviem apustuļiem, kā atgriezties pie Debesu Tēva un kā paust savu mīlestību pret Glābēju. Tad Jēzus apsolīja Saviem mācekļiem, ka sūtīs viņiem citu Aizstāvi (Mierinātāju).
Glābējs māca Saviem apustuļiem, kā atgriezties pie Debesu Tēva
Ja iespējams, parādiet savas pilsētas karti un lūdziet studentus noteikt viņu pašreizējo atrašanās vietu. Norādiet kartē uz kādu citu vietu, ko studenti pazīst. Palūdziet, lai viņi uz papīra lapas uzraksta, kā no savas pašreizējās vietas nokļūt līdz norādītajai vietai. Lūdziet vienu vai divus studentus dalīties uzrakstītajā.
Uzrakstiet uz tāfeles Celestiālā valstība. Aiciniet studentus padomāt, kādas norādes viņi dotu kādam, kas vēlētos uzzināt, kā nokļūt celestiālajā valstībā.
Lūdziet studentus, pētot Jāņa 14. nodaļu, sameklēt patiesu principu, kas viņiem palīdzētu zināt, kā atgriezties pie Debesu Tēva un ieiet celestiālajā valstībā.
Lai palīdzētu studentiem saprast Jāņa 14. nodaļas kontekstu, atgādiniet viņiem, ka Glābējs noturēja Pashā mielastu kopā ar apustuļiem kādā augšistabā Jeruzālemē. Pēc Pashā mielasta Jēzus pateica Saviem apustuļiem, ka drīz viņus atstāšot (skat. Jāņa 13:33).
Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Jāņa 14:1–5. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus mācīja Saviem apustuļiem, lai viņus mierinātu.
Ko Jēzus mācīja Saviem apustuļiem, lai viņus mierinātu?
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze 2. pantā — „Mana Tēva namā ir daudz mājokļu”?
Lūdziet kādu studentu nolasīt šādu pravieša Džozefa Smita izteikumu:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„[Izteikumam] „Mana Tēva namā ir daudz mājokļu” … vajadzētu skanēt: „Mana Tēva valstībā ir daudz valstību,” lai jūs būtu Dieva mantinieki un Mani līdzmantinieki. … Mājokļi ir tiem, kuri paklausa celestiālajam likumam, un citi mājokļi ir tiem, kuri nepilda šo likumu, katram cilvēkam — pēc viņa nopelniem” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 217. lpp.).
Varat studentiem ieteikt, lai viņi savos Svētajos Rakstos Jāņa 14:2, virs vārdiem nams un mājokļi, uzraksta vārdus: valstība un valstības.
Kuras mācības Jāņa 14:1–4 varēja apustuļiem dāvāt mierinājumu?
Saskaņā ar 5. pantu, kā Toms atbildēja uz Glābēja mācību par to, ka Viņa apustuļi zināja ceļu uz Debesu Tēva valstību?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 14:6 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt Jēzus atbildi uz Toma jautājumu.
Kā Jēzus atbildēja uz Toma jautājumu?
Uz tāfeles uzzīmējiet taku. Takas vienā galā uzrakstiet — Mēs, un otrā galā — Debesu Tēva valstība. Zem šīs takas uzrakstiet Ceļš un norādiet uz to, ka šī frāze attiecas uz šo taku, kas ved no vienas vietas uz citu.
Kā Glābējs ir ceļš? (Studenti varētu atbildēt, ka Glābējs mums rāda, kā dzīvot, lai kļūtu līdzīgi Dievam, un kā būt cienīgiem, lai mājotu Debesu Tēva klātbūtnē.)
Uz tāfeles, zem vārda „Ceļš”, uzrakstiet vārdus: Patiesība un Dzīvība.
Kā Jēzus Kristus ir patiesība? (Viņš ir visas patiesības avots un dzīvo pilnīgā saskaņā ar visu patiesību.)
Kā Jēzus Kristus ir dzīvība? (Viņš padara iespējamu to, ka varam pārvarēt fizisko nāvi un tikt augšāmcelti nemirstīgā, fiziskā ķermenī, un pārvarēt garīgo nāvi, lai iemantotu mūžīgo dzīvi. Viņš ir „gaisma, kas ir visā, kas dod dzīvību visam” [M&D 88:13].)
Zem uzzīmētās takas uz tāfeles, blakus vārdam Ceļš, uzrakstiet: Jēzus Kristus ir.
Pamatojoties uz to, kas šodien tika pārrunāts, kā jūs rezumētu Glābēja izteikuma — „neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani” — nozīmi? (Jāņa 14:6). (Studenti var izteikties dažādiem vārdiem, taču viņiem būtu jāpauž līdzīgs princips: Mēs varam ieiet Debesu Tēva valstībā tikai tad, ja pieņemam Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu un sekojam Viņa ceļam.)
Kas notiks, ja mēs centīsimies iet pa ceļu, kas nav Glābēja ceļš?
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Lorenss E. Korbridžs no Septiņdesmitajiem: Lūdziet klases audzēkņus ieklausīties tajā, kas notiks, ja mēs centīsimies iet pa ceļu, kas nav Glābēja ceļš.
Attēls
Elders Lorenss E. Korbridžs
„Uz laimi un piepildījumu ved tikai viens ceļš. Viņš ir tas Ceļš. Jebkurš cits ceļš, ikviens cits ceļš, jebkāds cits ceļš ir neprāts. …
… Mēs varam vai nu sekot Tam Kungam un saņemt Viņa spēku, un būt ar mieru, gaismu, spēku, zināšanām, pārliecību, vadību, mīlestību un prieku, vai arī mēs varam iet pa kādu citu ceļu, jebkādu citu ceļu, un iet pa to vieni paši — bez Viņa atbalsta, bez Viņa spēka, bez vadības, tumsībā, šaubās, bēdās un izmisumā. Un es vaicāju: „Kurš ceļš ir vieglāks?” …
Ir tikai viens ceļš uz laimi un piepildījumu. Jēzus Kristus ir šis ceļš” („Ceļš” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. nov., 34., 36. lpp.).
Saskaņā ar eldera Korbridža teikto, kas notiks, ja mēs neiesim pa Glābēja ceļu?
Kas notiks, ja mēs iesim pa Glābēja ceļu?
Lūdziet studentus padomāt par savām pieredzēm, kad viņi tika svētīti, tāpēc ka sekoja Glābēja ceļam. Aiciniet dažus no viņiem dalīties savās pieredzēs.
Rezumējiet Jāņa 14:7–14, paskaidrojot, ka Glābējs mācīja Saviem apustuļiem, ka viens no iemesliem Viņa nākšanai uz Zemes bija — caur Saviem vārdiem un darbiem parādīt Debesu Tēva patieso dabu. Viņš arī apsolīja Saviem apustuļiem, ka viņiem būs spēks veikt dižus darbus.
Jēzus māca Saviem apustuļiem, kā viņi var paust savu mīlestību pret Viņu
Lūdziet studentus padomāt par kādu, ko viņi mīl.
Kā jūs izrādāt šim cilvēkam savu mīlestību?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 14:15 un lūdziet pārējos audzēkņus meklēt, ko Jēzus lika darīt Saviem apustuļiem, lai viņi izrādītu savu mīlestību pret Viņu.
Pamatojoties uz to, ko Jēzus mācīja Saviem apustuļiem, ko mēs varam darīt, lai paustu savu mīlestību Jēzum Kristum? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu patiesu principu: Mēs paužam savu mīlestību Jēzum Kristum, ievērojot Viņa baušļus.)
Paņemiet uz stundu vairākas papīra lapiņas, uz kurām būtu uzrakstīti baušļi (piemēram, Gudrības vārda ievērošana, desmitās tiesas maksāšana un sabata dienas ievērošana). Aiciniet vairākus studentus iznākt klases priekšā. Lieciet katram paņemt pa vienai lapiņai, nolasīt uz tās rakstīto bausli un paskaidrot, kā šī baušļa ievērošana mums palīdz izrādīt savu mīlestību pret Jēzu Kristu. Pēc tam aiciniet viņus atgriezties savās vietās.
Aiciniet studentus apdomāt, cik ļoti viņi izrāda savu mīlestību pret Glābēju, ievērojot Viņa baušļus. Mudiniet viņus izvirzīt mērķi — izrādīt savu mīlestību pret Glābēju, labāk ievērojot vienu vai vairākus baušļus, kuri tiem sagādā grūtības.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Jāņa 14:16–17, 26. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs apsolīja Saviem apustuļiem.
Ko Glābējs apsolīja Saviem apustuļiem?
Paskaidrojiet, ka frāze „cits Aizstāvis” 16. pantā attiecas uz Svēto Garu. Tāpēc, ka Glābējs bija apustuļu aizstāvis Savas laicīgās kalpošanas laikā, Viņš nosauca Svēto Garu par citu Aizstāvi.
Saskaņā ar Jāņa 14:16–17, 26, ko Svētais Gars var izdarīt mūsu labā? (Studentiem saviem vārdiem būtu jāpauž šāds patiess princips: Svētais Gars var mūs mierināt, mācīt mums visu un atgādināt mums visu.)
Aiciniet studentus uzrakstīt savas atbildes uz šādiem jautājumiem savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās:
Kad jūs esat sajutuši Svētā Gara mierinājumu? Kad jūs esat sajutuši, ka Viņš jūs māca? Kad Viņš ir palīdzējis jums kaut ko atcerēties?
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus brīvprātīgos dalīties, ko viņi ir pierakstījuši.
Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem nolasīt Jāņa 14:18–23.
Saskaņā ar 21. un 23. pantu, kā mēs tiksim svētīti, ja ievērosim baušļus? (Studenti var izteikties dažādiem vārdiem, taču viņiem būtu jāpauž līdzīgs princips: Ja mēs ievērosim baušļus, Debesu Tēvs un Jēzus Kristus būs ar mums.)
Ko, jūsuprāt, tas nozīmē, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus būs ar mums? (Tas norāda uz Debesu Tēva un Jēzus Kristus personīgu parādīšanos [skat. M&D 130:3].)
Paskaidrojiet, ka Džozefs Smits mācīja: lai gan Svētais Gars tiek saukts par pirmo Aizstāvi, Jēzus Kristus ir otrais Aizstāvis. Lai iegūtu Viņu kā otro Aizstāvi, mums vispirms ir jāattīsta ticība Viņam, jānožēlo grēki, jātop kristītiem, jāsaņem Svētais Gars un jācenšas būt taisnīgiem, un jākalpo Dievam. Ja mēs šīs lietas darīsim, beigu beigās „Jēzus Kristus [mūs] apmeklēs vai šad un tad [mums] parādīsies, … un [mums] tiks atvērtas debesu vīzijas, un Tas Kungs [mūs] mācīs vaigu vaigā” (History of the Church, 3:380–381). Šis apsolījums tiks piepildīts atbilstoši Tā Kunga gribai un laikam (skat. M&D 88:68).
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Jāņa 14:27, meklējot Tā Kunga vēstījumu Saviem apustuļiem.
Kā Glābēja vēstījums 27. pantā attiecas uz šajā stundā noskaidrotajiem principiem?
Kāda ir atšķirība starp mieru, ko dāvā Glābējs, un mieru, ko dāvā pasaule?
Rezumējiet Jāņa 14:28–30 un Džozefa Smita tulkojums, Jāņa 14:30 (Svēto Rakstu ceļvedis), paskaidrojot, ka Jēzus teica Saviem apustuļiem priecāties, tāpēc ka Viņš grasījās viņus atstāt, lai atgrieztos pie Debesu Tēva. Viņš arī teica viņiem, ka Sātanam nebija varas pār Viņu, tāpēc ka Viņš bija uzvarējis pasauli. Jēzus pateica apustuļiem, ka Sātanam vēl aizvien bija vara pār viņiem, jo viņi vēl nebija paveikuši savu darbu uz Zemes.
Aiciniet studentus klusībā izlasīt Jāņa 14:31, meklējot to, ko Glābējs vēlējās, lai pasaule zinātu.
Ko Glābējs vēlējās, lai pasaule zinātu?
Kā Glābējs parādīja Savu mīlestību Debesu Tēvam?
Noslēgumā aiciniet studentus liecināt, kā šajā stundā apgūtie principi viņiem var palīdzēt viņu centienos atgriezties Dieva klātbūtnē — celestiālajā valstībā.
Lai palīdzētu studentiem iegaumēt Jāņa 14:15, aiciniet viņus uzrakstīt šo pantu uz papīra lapiņas. Lūdziet viņus atkārtot šo pantu, līdz viņi to ir iegaumējuši. Tad aiciniet viņus novietot šo lapiņu vietā, kur tā viņiem atgādinās — izrādīt savu mīlestību pret To Kungu, ievērojot Viņa baušļus.
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja Jāņa 14:6 nozīmību un to, kā Jēzus Kristus ir „ceļš, patiesība un dzīvība”:
„Viņš ir Ceļš tāpēc, ka glābšana ir Viņā un caur Viņu. „Neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani,” Viņš sacīja. (Jāņa 14:6.) Viņš ir Patiesība tāpēc, ka ir šīs svētās īpašības iemiesojums un personifikācija. (Almas 5:48.) Viņš ir arī Dzīvība tāpēc, ka Viņā ir dzīvības gaisma. Bez Viņa un Viņa spēka nebūtu esamības; ja Viņš paņemtu prom dzīvības gaismu, nāve gūtu tūlītēju uzvaru, un bez Viņa nebūtu nedz nemirstības, nedz mūžīgās dzīves, kas ir dzīve nebeidzamā godībā” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966. g.], 832. lpp.).
Jāņa 14:9–12. „Kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu”
Prezidents Džozefs F. Smits paskaidroja Glābēja apgalvojuma „kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu” nozīmi:
„Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir Sava Tēva „būtības attēls” (Ebrejiem1:3). Viņš staigāja pa zemi kā cilvēks, kā pilnīgs cilvēks, un, atbildot uz Viņam uzdotu jautājumu, teica: „Kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu” (Jāņa 14:9). Tam vien vajadzētu atrisināt šo problēmu par apmierinājumu katra uzmanīga un godbijīga cilvēka prātam. Secinājumi ir neapstrīdami, proti, ja Dieva Dēls ir Sava Tēva būtības attēls (t. i. personas atveids), tad Viņa Tēvam ir cilvēka veidols, jo tāds bija Dieva Dēla veidols ne tikai Viņa laicīgās dzīves laikā, bet arī pirms Viņa piedzimšanas mirstīgajā dzīvē un arī pēc Viņa augšāmcelšanās. Šādā veidolā divas personas, Tēvs un Dēls, parādījās Džozefam Smitam, kad viņš, būdams četrpadsmitgadīgs zēns, redzēja savu pirmo vīziju” (Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith [1998. g.], 334. lpp.).
Jāņa 14:12. „Tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo Es noeimu pie Tēva”
Tas var būt mulsinoši — lasīt, ka tie, kas tic Jēzum Kristum, darīs lielākus darbus, nekā Viņš darīja. Tomēr Lectures on Faith (Lekcijās par ticību) ir paskaidrots, ka šis apgalvojums ir labāk saprotams saistībā ar Glābēja mācībām Jāņa 17:20–24:
„Viss teiktais kopā sniedz tik skaidru raksturojumu par svētajiem iesvētītā stāvoklī, cik to ir iespējams izteikt vārdos, — tie darbi, ko Jēzus bija darījis, viņiem bija jādara, un vēl lielāki darbi viņiem bija jādara par tiem, ko Viņš starp viņiem bija darījis, un tas tāpēc, ka Viņš devās pie Tēva. Viņš nesaka, ka viņiem šie darbi būs jāpadara savas mirstīgās dzīves laikā, bet, ka viņiem būs jādara lielāki darbi, tāpēc ka Viņš devās pie Tēva. … Lielākie darbi, kas bija jādara tiem, kuri ticēja Viņa vārdam, bija jādara mūžībā, uz kurieni Viņš devās un kur viņi redzēs Viņa godību” (Lectures on Faith [1985. g.], 77.–78. lpp.).
„Ir minēti divi Aizstāvji. Viens ir Svētais Gars, tas pats, kurš tika dots Vasarsvētku dienā un kuru visi svētie saņem pēc ticības izrādīšanas, grēku nožēlošanas un kristībām. …
Otrs Aizstāvis, par kuru ir runāts, izraisa lielu interesi, un šajā paaudzē to ir sapratuši, iespējams, tikai nedaudzi. Pēc tam, kad cilvēks ir sācis ticēt Kristum, nožēlojis grēkus un ticis kristīts savu grēku atlaišanai, un saņēmis Svēto Garu (ar roku uzlikšanu), kas ir pirmais Aizstāvis, tad lai viņš turpina pazemoties Dieva priekšā, alkstot pēc taisnīguma un dzīvojot pēc katra Dieva vārda, un Tas Kungs drīz viņam teiks: „Dēls, tu tiksi paaugstināts.” Kad Tas Kungs viņu būs kārtīgi pārbaudījis un noskaidrojis, ka šis cilvēks ir gatavs Viņam kalpot jebkuros apstākļos, tad šī cilvēka aicināšana un izredzēšana būs kļuvusi jo stipra, tad viņam būs privilēģija saņemt otro Aizstāvi, ko Tas Kungs ir apsolījis svētajiem, kā ir pierakstīts svētā Jāņa liecības 14. nodaļā, no 12. līdz 27. pantam” (History of the Church, 3:380).
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, kāda ir Svētā Gara, kā pirmā Aizstāvja, loma:
„Kamēr Jēzus bija kopā ar viņiem, Viņš bija viņu Aizstāvis; Viņš iedvesa mieru viņu dvēselēm; pasaules bēdu un ciešanu, un grūtību nomāktie nāca pie Viņa un atrada mieru savām dvēselēm. Viņš mierināja atraitnes un bija tēvs bāreņiem. Viņa vārdi pacēla ticīgas dvēseles jaunos lēnprātības un miera augstumos. Viņš devās prom, taču apsolīja sūtīt citu Aizstāvi — Svēto Garu —, lai Tas būtu ar ticīgajiem mūžīgi.
Visiem cilvēkiem, izņemot tos dažus, kas dzirdēja Viņa balsi šajā dzīvē, Svētais Gars ir pirmais Aizstāvis. Šis Dievības loceklis visos laikos iedveš mieru taisnīgo sirdīs. Svētais Gars „ir Dieva dāvana visiem tiem, kuri cītīgi meklē Viņu gan kā senatnē, gan arī tanī laikā, kad Viņš parādīsies cilvēku bērniem” (1. Nef. 10:17), un arī laikā, kas vēl nāks. Viņš ir patiesības Gars — kas ir arī Kristus —, taču pasaule nevar saņemt Svēto Garu, jo šis Gars nemājo nešķīstos tempļos” (Mortal Messiah, 4 sēj. [1979–1981], 4:74–75).
Jāņa 14:26. Svētais Gars atšķiras no Kristus gaismas.
Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, ar ko Svētais Gars atšķiras no Kristus gaismas:
„Svēto Garu nevajadzētu jaukt ar Garu, kas piepilda visu izplatījuma bezgalību un kas ir visur klātesošs. Šis cits Gars [Kristus gaisma] ir bezpersonisks un bez izmēra vai formas; tas izstaro no Tēva un Dēla klātbūtnes un ir visās lietās. Mums vajadzētu runāt par Svēto Garu kā par personu — „viņu” un par šo citu Garu kā par „to”, lai arī, runājot par Svētā Gara spēku vai dāvanu, mēs varam pareizi teikt „tas” vai „tā”.
… Svētais Gars, kā mums ir mācīts mūsu mūsdienu atklāsmēs, ir Dievības trešais loceklis un ir garīga personība. Šie termini tiek lietoti kā sinonīmi: Dieva Gars, Tā Kunga Gars, Patiesības Gars, Svētais Gars, Aizstāvis, Mierinātājs; tie visi attiecas uz Svēto Garu. Šie paši termini lielā mērā tiek lietoti attiecībā uz Jēzus Kristus Garu, kas tiek saukts arī par Patiesības Gaismu, Kristus Gaismu, Dieva Garu un Tā Kunga Garu; un tomēr tās ir atsevišķas un atšķirīgas lietas. Mums ir daudz neskaidrības, tāpēc ka neesam to skaidri apzinājušies” (Doctrines of Salvation, apkop. Brūss R. Makonkijs, 3 sēj. [1954–1956], 1:49–50).