Ceļojot uz Romu kā ieslodzītais, Pāvils pēc kuģa katastrofas nonāk uz salas. Uz salas viņu sakoda čūska, taču viņš palika neskarts, un viņš dziedināja daudzus, kas bija slimi. Pāvils galu galā tika aizvests uz Romu, kur divus gadus viņš dzīvoja mājas arestā un mācīja, un liecināja par Jēzu Kristu.
Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādus apgalvojumus. (Šos apgalvojumus var atrast materiālā Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2012. g.], 4., 11., 16. lpp..)
„Izvairieties no biežas satikšanās ar vienu un to pašu personu.”
„Neapmeklējiet, neskatieties un nepiedalieties pasākumos, kas jebkādā izpausmē ir vulgāri, amorāli, varmācīgi vai pornogrāfiski.”
„Ja jūsu draugi mudina jūs rīkoties nepareizi, iestājieties par pareizo, pat ja jums jāpaliek vieniem.”
Aiciniet kādu studentu nolasīt uz tāfeles uzrakstītos apgalvojumus.
Kāpēc daži jaunieši varētu izvēlēties nepaklausīt šiem brīdinājuma izteikumiem un padomiem?
Studējot Ap. d. 27. nodaļu, aiciniet studentus meklēt patiesības, kas palīdzēs stiprināt viņu ticību, lai ņemtu vērā Tā Kunga kalpu brīdinājumus un padomus.
Atgādiniet studentiem, ka Pāvils bija nepatiesi apsūdzēts nodevībā un apcietināts. Pāvils pārsūdzēja savu lietu ķeizaram Romā, kas bija viņa kā Romas pilsoņa tiesības. Apkopojiet Ap. d. 27:1–8, paskaidrojot, ka Pāvils kāda romiešu virsnieka uzraudzībā ceļoja ar kuģi kopā ar citiem ieslodzītajiem uz Romu (virsnieki bija Romas militārie ierēdņi, kuru pakļautībā bija 50 līdz 100 vīru). Pēc daudzu dienu burāšanas viņi piestāja kādā Krētas salas ostā. Kad tie jau grasījās pamest ostu, Pāvils brīdināja tos, kas bija uz kuģa, ka viņiem nevajadzētu turpināt savu ceļojumu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 27:9–10. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādus notikumus Pāvils paredzēja, ja viņš un pārējie uz kuģa turpinās ceļojumu uz Romu. Jūs varētu paskaidrot, ka vārds gavēnis šajā kontekstā nozīmē labprātīgu atteikšanos no ēšanas. Šajā gadījumā „gavēnis”, iespējams, attiecās uz jūdu svēto dienu, kas tika dēvēta par Salīdzināšanas dienu, kas iezīmēja sezonas sākumu, kuras laikā ceļošana pa Vidusjūru tika uzskatīta par nedrošu postošo vētru dēļ.
Saskaņā ar 10. pantu, kādu brīdinājumu un pravietojumu izteica Pāvils par to, kas notiks, ja viņi turpinās ceļojumu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 27:11–12. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt, kā romiešu virsnieks un citi uz kuģa atbildēja Pāvila brīdinājumam?
Tai vietā, lai ņemtu vērā Pāvila brīdinājumu, kam drīzāk uzticējās virsnieks?
Kādēļ, jūsuprāt, virsniekam bija vieglāk ticēt kuģa īpašniekam, nevis Pāvilam?
Saskaņā ar 12. pantā rakstīto, kāpēc lielākā daļa no cilvēkiem uz kuģa ignorēja Pāvila brīdinājumu? (Ja nepieciešams, varat paskaidrot, ka dienvidvakaru nozīmē dienvidrietumu un ziemeļvakaru nozīmē ziemeļrietumu.)
Aiciniet dažus studentus pa kārtai nolasīt Ap. d. 27:13–21. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas notika, kad kuģis turpināja savu ceļu uz Romu.
Kas notika, kad kuģis turpināja ceļu uz Romu?
Pēc tam, kad cilvēki uz kuģa manīja, ka lēni pūta dienvidu vējš (skat. 13. pantu), ko viņi varēja padomāt par Pāvilu un viņa brīdinājumu?
Saskaņā ar 20. pantu, kādas bija kuģojošo emocijas vētras laikā?
Saskaņā ar Pāvila izteikumu 21. pantā, kādu principu mēs varam mācīties par to, kas var notikt, ja mēs ignorējam Tā Kunga kalpu brīdinājumus un padomus? (Studenti var izteikties dažādi, bet viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: Ja mēs ignorējam Tā Kunga kalpu brīdinājumus un padomus, mēs pakļaujam sevi briesmām. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles. Paskaidrojiet, ka vienas no briesmām var būt — zaudēt svētības, kuras citādi mēs būtu saņēmuši.)
Pārskatiet ar studentiem iemeslus, kādēļ virsnieks un pārējie cilvēki uz kuģa ignorēja Pāvila brīdinājumu un padomu (skat. Ap. d. 27:11–12).
Kādus līdzīgus ieganstus varētu meklēt cilvēki mūsdienās, lai ignorētu Tā Kunga kalpu brīdinājumus un padomus?
Izmantojot brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai vai pēdējās konferences uzrunas, sniedziet papildus piemērus par praviešu brīdinājumiem un padomiem, kas, jūsuprāt, būtu svarīgi studentiem.
Kādām briesmām cilvēki varētu sevi pakļaut, ignorējot šādus praviešu brīdinājumus un padomus?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 27:22–26. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils sacīja cilvēkiem uz kuģa.
Ja jūs būtu bijuši uz kuģa šīs briesmīgās vētras laikā, kādi Pāvila vārdi sniegtu jums mierinājumu?
Kādus notikumus Pāvils paredzēja ar cilvēkiem un kuģi?
Apkopojiet Ap. d. 27:27–30, paskaidrojot, ka četrpadsmitajā naktī, kopš plosījās vētra, kuģa apkalpe izmeta četrus enkurus, lai izvairītos no kuģa uzskriešanas klintīm. Pēc tam kuģa apkalpe devās uz kuģa priekšgalu un tēloja, ka tie grasās izmest vēl enkurus. Taču patiesībā viņi plānoja pamest kuģi un bēgt mazā laivā, jo tie baidījās, ka kuģis varētu nogrimt.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 27:31–32. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādu brīdinājumu Pāvils izteica virsniekam un karavīriem. Paskaidrojiet, ka vārds šie31. pantā attiecas uz kuģa apkalpi, kas grasījās bēgt.
Kādu brīdinājumu Pāvils izteica virsniekam un karavīriem?
Kā karavīri atbildēja uz Pāvila brīdinājumu un padomu? (Viņi ņēma vērā viņa padomu un novērsa apkalpes mēģinājumu bēgt, pārgriežot mazās laivas virves un ļaujot tai aizpeldēt projām tukšai.)
Paskaidrojiet, ka nākamajā rītā Pāvils lūdza kuģa apkalpes locekļus, kuri bija gavējuši, lai tie ēstu (skat. Ap. d. 27:33–34). Viņš tiem atkārtoti apliecināja, ka neviens no viņiem nemirs.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 27:35–36. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi.
Kā apkalpe atbildēja uz Pāvila padomu?
Apkopojiet Ap. d. 27:37–41, paskaidrojot, ka kuģis avarēja, kad tas tuvojās Maltas salai. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Ap. d. 27:42–44, meklējot, kas notika ar cilvēkiem uz kuģa.
Kas notika ar cilvēkiem uz kuģa?
Atgādiniet studentiem par Pāvila pravietojumu Ap. d. 27:22–26, — ka neviens nemirs, kaut arī kuģis tiks zaudēts.
Kādus principus mēs varam mācīties no šī pieraksta par to, kas var notikt, ja mēs ņemam vērā Tā Kunga kalpu padomus un brīdinājumus? (Studenti varētu minēt principus, līdzīgus šiem: Ja mēs uzklausām Tā Kunga kalpu padomus un brīdinājumus, Tas Kungs piepildīs mums dotos solījumus. Ja mēs uzklausām Tā Kunga kalpu padomus un brīdinājumus, mēs varam pārvarēt mums draudošās briesmas. Uzrakstiet šos principus uz tāfeles.)
Lai palīdzētu studentiem izprast principus, kurus viņi atpazina Ap. d. 27. nodaļā, uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo prezidenta Henrija B. Airinga, no Augstākā prezidija, izteikumu:
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings
„Ikreiz, kad esmu izvēlējies vilcināties sekot iedvesmotam padomam vai esmu nospriedis, ka esmu izņēmums, man ir nācies atzīt, ka esmu sevi apdraudējis. Katru reizi, kad uzklausīju praviešu padomus, sajutu to apstiprinājumu lūgšanā, un, tad sekojot tiem, es atklāju, ka esmu virzījies uz drošību” („Finding Safety in Counsel”, Ensign, 1997. g. maijs, 25. lpp.).
Kā Tā Kunga kalpu brīdinājumu un iedvesmota padoma uzklausīšana ir palīdzējusi jums pārvarēt briesmas, kas apdraud jūsu garīgo un fizisko drošību? (Atgādiniet studentiem, ka viņi var studēt Tā Kunga mūsdienu praviešu padomus Baznīcas žurnālos, kā arī brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai.)
Aiciniet studentus padomāt, vai ir kādi Tā Kunga kalpu brīdinājumi vai padomi, kurus viņi ir neievērojuši, vai padomāt par veidiem, kā viņi varētu labāk sekot brīdinājumiem un padomiem, ko viņi ir saņēmuši. Mudiniet studentus uzrakstīt mērķi saistībā ar to, kā viņi cītīgāk ieklausīsies šajos padomos.
Pāvils tiek aizvests uz Romu, kur viņš māca un liecina par Jēzu Kristu
Parādiet studentiem viesuļvētras vai virpuļviesuļa attēlu (vai uzzīmējiet to uz tāfeles).
Attēls
viesuļvētra
Paskaidrojiet, ka elders Nīls L. Andersens, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runājot par dzīves izaicinājumiem un pārbaudījumiem, lietoja frāzi — „garīgie virpuļvēji” (skat. „Garīgie virpuļvēji”, Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 18.–21. lpp.).
Kādi varētu būt daži pārbaudījumu un grūtību piemēri, ko varētu saistīt ar virpuļvējiem?
Studējot Ap. d. 28. nodaļu, mudiniet audzēkņus meklēt principu, kas var palīdzēt viņiem uzticīgi izturēt „garīgos virpuļvējus”, ar kuriem viņi saskaras.
Paskaidrojiet, ka Ap. d. 28. nodaļā mēs lasām par Pāvila pieredzēm uz salas, viņa ceļojuma turpinājumu uz Romu un viņa apcietināšanu Romā.
Atkarībā no jūsu klases lieluma sadaliet klasi trijās vai vairāk grupās. Dodiet katrai grupai uzdevumu — izlasīt vienu no šīm Svēto Rakstu kopām: Ap. d. 28:1–6; Ap. d. 28:7–14 un Ap. d. 28:16–24, pēc nepieciešamības dodot vairākām grupām vienu un to pašu Rakstu kopu. Aiciniet katru grupu studēt viņiem nozīmēto Rakstu kopu un tad rīkoties šādi (uzrakstiet šīs instrukcijas uz tāfeles):
Uzzīmējiet attēlu vai uzrakstiet avīžraksta virsrakstu, kas apkopotu jūsu nozīmētajā Rakstu kopā aprakstītos notikumus.
Parādiet pārējiem audzēkņiem savu zīmējumu vai nolasiet savu virsrakstu un apkopojiet jūsu Rakstu kopā aprakstītos notikumus.
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet katru grupu dalīties paveiktajā ar pārējiem. (Ja ir vairāk kā trīs grupas, tad aiciniet grupas ar vienu un to pašu Svēto Rakstu kopu dalīties savā attēlā vai virsrakstā un dziļākās atziņās, ko viņi saņēmuši, lasot nozīmētos pantus.)
Ar kādiem pārbaudījumiem Pāvils saskārās, kad viņš devās uz Romu un dzīvoja tur?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ap. d. 28:30–31. Lūdziet audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils bija spējīgs darīt, par spīti tam, ka atradās mājas arestā. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Kā Pāvils pauda uzticību Dievam, neskatoties uz pieredzētajiem pārbaudījumiem?
Kāds labums bija no Pāvila pārbaudījumiem, kad viņš bija jūrā, kuģim avarējot, un kad viņš bija apcietināts Romā? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo principu: Ja mēs esam uzticīgi, Dievs var palīdzēt pārvērst mūsu pārbaudījumus par svētībām sev un citiem.)
Kādi ir piemēri tam, ka Dievs var palīdzēt cilvēkiem vērst pārbaudījumus par svētībām sev un citiem?
Kad Dievs ir palīdzējis jums vai kādam, ko pazīstat, pārvērst kādu pārbaudījumu par svētību sev vai citiem? (Jūs varētu dalīties savā pieredzē.)
Iedrošiniet studentus sekot Pāvila piemēram un izvēlēties palikt uzticīgiem, kad viņi saskaras ar pārbaudījumiem, lai Dievs var palīdzēt viņiem pārvērst šos pārbaudījumus par svētībām sev un citiem.
„Cik mums zināms, Pāvils bija pirmais misionārs, kas sludināja Romā. Līdzīgi, kā viņš darīja citās pilsētās, vispirms viņš sludināja jūdiem, no kuriem daži ticēja viņam, un tad pievērsa uzmanību „vis[iem], kas pie viņa nāca” (Ap. d. 28:30), daudzi no kuriem, visticamākais, bija citticībnieki. Būdams mājas arestā, Pāvils sarakstīja, ko daži dēvē par viņa „cietuma vēstulēm” — kolosiešiem, efeziešiem, Filemonam un filipiešiem. Pēc tam, kad Romā viņš pavadīja divus gadus mājas arestā, tiek uzskatīts, ka Pāvils tika tiesāts un atbrīvots un ka pēc tam viņš kalpoja Āzijā, Grieķijā un, iespējams, Spānijā, pirms atkal Romā tika apcietināts. Saskaņā ar „tradīciju”, viņš tika nogalināts Nero veicināto vajāšanu laikā, aptuveni starp m.ē. 64. un 68. gadu. Pāvils norādīja uz savu nāvi 2. Timotejam 4:6–8” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 330. lpp.).
Ap. d. 28. nodaļa. Ja mēs esam uzticīgi, Dievs var palīdzēt pārvērst mūsu pārbaudījumus par svētībām mums un citiem
Prezidents Džons Teilors mācīja, ka, ja mēs paliekam uzticīgi un paklausīgi Tam Kungam, mūsu pārbaudījumi var nākt mums par labu un mums par svētību:
„Vai tad jūs neredzat šo pārbaudījumu, ciešanu un notikumu, kurus mums jāpārvar, nepieciešamību? Tas ir Tas Kungs, kurš noliek mūs situācijās, kas ir precīzi aprēķinātas, lai sekmētu lielāko ieguvumu Viņa ļaudīm. Es domāju, ka tās lietas, kas šobrīd ir ap mums un ievaino mūs un Dieva valstību, reiz kalpos kā tās varenākais cēlējspēks, kāds tai jebkad ir bijis, un viss ir labi, un viss būs labi, ja mēs ievērojam Dieva baušļus. Kādu tad vietu mums vajadzētu ieņemt — katram vīrietim, sievietei un bērnam? Pildīt savus pienākumus pret Dievu, godāt Viņu, un tad viss ir labi. Un, domājot par notikumiem, kas vēl tikai priekšā, mums tie jāuztic Dievam un jāsaprot, ka tas, kas notiek, ir pareizi un ka Dievs kontrolē visas lietas mūsu vislielākajam labumam un Viņa Baznīcas un valstības uz Zemes ieguvumam” (Teachings of Presidents of the Church: John Taylor [2011], 206.–207. lpp.).