Kānā Glābējs pirmo reizi Savas laicīgās kalpošanas laikā publiski paveica brīnumu, pārvēršot ūdeni vīnā. Jēzus Kristus devās uz Jeruzālemi — uz Pashā svētkiem. Viņš attīrīja templi, padzenot naudas mijējus, kuri apgānīja Viņa Tēva namu.
Aiciniet studentus padomāt par „pirmajām reizēm” viņu dzīvēs: viņu pirmo skolas dienu, pirmo darbu, pirmo reizi, kad viņi atceras, ka sajuta Svēto Garu.
Kāpēc mēs dažkārt tik lielu nozīmi piešķiram šiem un citiem notikumiem, kas mūsu dzīvēs notikuši pirmo reizi?
Paskaidrojiet studentiem, ka, studējot Jāņa 2:1–11, viņi uzzinās par pirmo pierakstīto brīnumu, ko Jēzus veica Savas laicīgās kalpošanas laikā. Aiciniet studentus pievērst uzmanību tam, kāpēc šis pirmais pierakstītais brīnums ir tik nozīmīgs.
Paskaidrojiet, ka neilgu laiku pēc tam, kad Jēzus tika kristīts, Viņš ar Saviem mācekļiem apmeklēja kāzu svinības Kānā, ciematā netālu no Jēzus dzimtās pilsētas Nācaretes. Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 2:1–3 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, kāda problēma radās kāzu svinību laikā.
Kāda problēma radās kāzu svinību laikā?
Paskaidrojiet, ka vīns bija ierasts dzēriens kāzu svinībās. Dažkārt kāzu svinības turpinājās vairākas dienas. Ja vīns būtu izbeidzies, tas būtu apkaunojis namatēvu, kurš rīkoja svinības. Marija, šķiet, juta zināmu atbildību par svinībām, tāpēc tad, kad izbeidzās vīns, viņa vērsās pie sava Dēla un lūdza Viņa palīdzību, lai paglābtu namatēva ģimeni no apkaunojuma. Tālākā Jēzus rīcība apliecināja Viņa cieņu un līdzjūtību pret Savas mātes vēlēšanos — palīdzēt kāzās.
Nolasiet tālāk sniegto Džozefa Smita Jāņa 2:4 tulkojumu un aiciniet studentus ieklausīties, kā Jēzus atbildēja Savai mātei. „Jēzus viņai teica: Sieva, ko tu vēlies, lai es tavā labā darītu? To es darīšu; jo mana stunda vēl nav nākusi.”
Ko Jēzus atbildēja Savai mātei?
Kā Jēzus atbilde parāda Viņa cieņu pret Savu māti? (Jēzus ne tikai pajautāja Savai mātei, ko viņa vēlas, lai Viņš darītu, bet arī pauda vēlēšanos to darīt. Jūs varat paskaidrot, ka Jēzus laikā vārdu „sieva” lietoja, lai cieņpilni uzrunātu māti.)
Par ko Jēzus runāja, sakot: „Mana stunda vēl nav nākusi”?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 2:5 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko Marija teica sulaiņiem. Palūdziet studentiem atstāstīt izlasīto.
Ko Marijas dotie norādījumi sulaiņiem mums māca par viņas ticību Jēzum?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 2:6–7 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko Jēzus lika darīt sulaiņiem.
Ko Jēzus lika sulaiņiem darīt?
Paskaidrojiet, ka Jēzus laikā ūdens trauki, kas tika izgatavoti no akmens, tika uzskatīti par šķīstīšanās traukiem, kurus izmantoja reliģiskās ceremonijās. Ebreji bija paraduši ceremoniāli sevi šķīstīt pirms mielasta baudīšanas, mazgājot rokas ūdenī, kas atradās šajos traukos.
Attēls
kaļķakmens podi
Kaļķakmens podi no Jaunās Derības laika Israēlā
Cik pilnus traukus sulaiņi pielēja?
Lai palīdzētu studentiem saprast, cik liels ūdens daudzums sagāja ūdens traukos, parādiet kādu trauku, kurā var ieliet vienu litru šķidruma. Paskaidrojiet studentiem, ka viens „mērs” bija apmēram 34 litri, tātad sešos traukos ietilpa aptuveni 380 līdz 600 litri. Piepildiet trauku ar ūdeni.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 2:8 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, ko Jēzus lika darīt sulaiņiem pēc tam. Palūdziet studentiem pastāstīt izlasīto. Kamēr studenti atbild, iemērciet krūzi ūdens traukā un to tajā paturiet.
Ja jūs būtu kāds no šiem sulaiņiem, ko jūs būtu domājuši vai jutuši, nesot krūzi uzraugam jeb svētku vadītājam?
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 2:9–10 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību, ko uzraugs teica pēc tam, kad bija nogaršojis atnesto dzērienu.
Ko Jēzus bija izdarījis ar ūdeni?
Ko kāzu uzraugs sacīja par jauno vīnu? (Paskaidrojiet, ka labāko vīnu bieži vien pasniedza svinību sākumā, bet mazāk vērtīgo — vēlāk.)
Paskaidrojiet, ka Jēzus nekad īpaši nepaskaidroja šī pirmā pierakstītā brīnuma, ko Viņš paveica Savas laicīgās kalpošanas laikā, nozīmi vai jēgu. Tomēr ir vairāki nozīmīgi principi, ko mēs varam mācīties no pieraksta par Jēzus pirmo brīnumu.
Sadaliet studentus nelielās grupās pa diviem vai trim cilvēkiem. Lieciet katrai grupai uz papīra lapas sarakstīt pēc iespējas vairāk principus, par kuriem var uzzināt Jāņa 2:1–11. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet vienu studentu no katras grupas pastāstīt pārējiem studentiem, ko viņu grupa ir sarakstījusi. Palūdziet kādam studentam to pierakstīt. Lieciet šim studentam uz tāfeles pierakstīt katru patieso principu, kas tiek nosaukts no jauna. Tālāk ir sniegti daži no principiem, ko studenti varētu nosaukt: Jēzum Kristum ir vara pār fiziskiem elementiem. Glābējs zināja, ka Viņam ir jāpiepilda dievišķa misija. Mesija apliecināja Savu dievišķo spēku, veicot brīnumus. Dieva Dēls mīlēja un cienīja Savu māti.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Jāņa 2:11 un aiciniet pārējos studentus pievērst uzmanību tam, kādu iespaidu šis brīnums atstāja uz Jēzus mācekļiem.
Kādu ietekmi šis brīnums atstāja uz Jēzus mācekļiem?
Apvelciet tālāk sniegto principu uz tāfeles uzrakstītajā sarakstā ar studentu nosauktajiem principiem. Jēzum Kristum ir vara pār fiziskiem elementiem. (Piezīme: Ja studenti nenosauca šo principu, pierakstiet to.)
Kā izpratne par to, ka Jēzum ir vara pār fiziskiem elementiem, stiprina jūsu ticību Jēzum Kristum?
Kuros no Jaunajā Derībā studētajiem pierakstiem vēl ir parādīts tas, ka Jēzum Kristum ir vara pār fiziskiem elementiem? (Atbildes varētu būt šādas: divi brīnumi par maizes klaipiem un zivīm [pieci tūkstoši: Marka 6:33–44; četri tūkstoši: Marka 8:1–9], vētras savaldīšana [Marka 4:35–41], staigāšana pa ūdeni [Mateja 14:22–33].)
Palūdziet studentiem nosaukt spēles, kādas viņi bērnībā spēlēja ārā. Pēc tam, kad viņi ir nosaukuši vairākas spēles, uzdodiet šo jautājumu:
Lai gan šīs spēles ir labas un jautras, vai jūs justos ērti, tās spēlējot tempļa pagalmā?
Sadaliet studentus grupās pa diviem cilvēkiem. Aiciniet katru grupu izlasīt Jāņa 2:12–17. Lasot, lieciet grupām pievērst uzmanību un pārrunāt atbildes uz tālāk sniegtajiem jautājumiem (uzrakstiet tos uz tāfeles):
Ko Jēzus atrada templī?
Kādēļ, jūsuprāt, Jēzus kļuva dusmīgs?
Ko Jēzus darīja, lai novērstu problēmu?
Pēc pietiekami ilga laika parādiet attēlu Jēzus Kristus attīra templi (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 51; skat. arī LDS.org) un palūdziet dažām grupām pastāstīt par savām atbildēm. Jums vajadzētu paskaidrot, ka tūkstošiem apmeklētāju, kuri devās uz Jeruzālemi — uz Pashā svinībām, vajadzēja nopirkt dzīvniekus, lai tos ziedotu templī un tādējādi pielūgtu Dievu. Naudas mijēji iemainīja romiešu un citas naudas zīmes pret tempļa naudu, lai ļaudis varētu nopirkt upurējamos dzīvniekus, bet citi pārdevēji pārdeva nepieciešamos dzīvniekus. Lai gan tirdzniecībai bija jānotiek, tās veikšana pie tempļa bija necienīga un negodbijīga.
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no Jēzus Kristus apraksta par templi 16. pantā? (Studentiem vajadzētu saprast tālāk sniegtās mācības būtību: Templis ir Dieva nams.)
Kādā ziņā templis ir Dieva nams? (Studentu atbildes var atšķirties, taču tajās vajadzētu būt ietvertām šādām idejām: Tempļi ir vietas, kur Dievs var ierasties, kur var sajust Viņa Garu un kur tiek veikti Viņa glābšanas darba priekšraksti. Tempļi ir vissvētākās pielūgsmes vietas uz Zemes.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto prezidenta Hovarda V. Hantera izteikumu. Aiciniet studentus ieklausīties, kā Jēzus izpratne par tempļa svētumu Viņam palīdzēja padzīt naudas mijējus un tirgotājus no tempļa.
Attēls
Prezidents Hovards V. Hanters
„Iemesls, kāpēc Jēzus kļuva dusmīgs, slēpjas tikai trīs vārdos: „Mana Tēva nams.” Tas nebija parasts nams; tas bija Dieva nams. Tas tika celts, lai pielūgtu Dievu. Tās bija godbijīgas sirds mājas. Tas bija paredzēts, lai cilvēki tajā rastu mierinājumu no savām likstām un grūtībām, lai tie būtu vārti uz debesīm. … [Jēzus] nodošanās Visaugstākajam aizdedza uguni Viņa dvēselē un piešķīra Viņa vārdiem spēku, kas kā duncis caururba pārkāpējus” ( „Hallowed Be Thy Name”, Ensign, 1977. g. nov., 53. lpp.).
Kā Jēzus rīcība parādīja Viņa godbijību pret Sava Tēva namu?
Uzrakstiet uz tāfeles šo nepabeigto frāzi: Mēs izrādām godbijību pret templi, kad …
Sadaliet studentus grupās pa diviem vai trim cilvēkiem. Palūdziet katrai grupai uz papīra lapas sarakstīt pēc iespējas vairāk variantus, ar ko pabeigt doto frāzi. Pēc vienas vai divām minūtēm aiciniet vienu studentu no katras grupas nolasīt šos variantus. Kamēr to dara pirmā grupa, aiciniet citas grupas atzīmēt tos variantus, kas jau ir nosaukti. Pēc tam aiciniet citu grupu dalīties ar tām frāzēm, ko neminēja pirmā grupa. Atkārtojiet šo procesu, līdz visas grupas ir atbildējušas.
Kā mēs varam izrādīt mūsu godbijību pret templi pat tad, kad tajā neatrodamies?
Aiciniet studentus pierakstīt savās nodarbību jeb Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās, kāpēc, viņuprāt, ir svarīgi, lai viņi darītu visu iespējamo, lai izrādītu godbijību pret templi. Aiciniet viņus arī izvirzīt mērķi — rīkoties saskaņā ar kādu lietu, izrādot godbijību pret templi. Mudiniet viņus rīkoties saskaņā ar šo mērķi.
Dalieties savā liecībā par šodienas stundā pārrunātajiem principiem.
Attēls
Rakstvietas prasmīgas pārzināšanas ikona
Rakstvietu prasmīgas pārzināšanas atkārtojums
Šo uzdevumu var izmantot, lai studentus iepazīstinātu ar prasmīgi pārzināmo rakstvietu kartīšu komplektu vai atkārtotu rakstvietas. Atlasiet vairākas prasmīgi pārzināmo rakstvietu kartītes un sagatavojieties tās izdalīt saviem studentiem. (Sagatavojiet vairākus vienas kartītes eksemplārus, lai vairāk nekā viens students saņemtu to pašu prasmīgi pārzināmo rakstvietu. Jums vajadzētu būt pietiekami daudz kartītēm, lai katram studentam būtu divas vai trīs dažādas rakstvietas.) Izdaliet kartītes studentiem. Atvēliet studentiem laiku, lai viņi no katras kartītes izstudētu prasmīgi pārzināmo rakstvietu, atsauci, atslēgvārdus, kontekstu, doktrīnu vai principu un pielietojuma idejas. Dodiet pavedienus no kartītēm (piemēram, vārdus no prasmīgi pārzināmās rakstvietas, atslēgvārdus, kontekstu, doktrīnu, principu vai pielietojumu). Studentiem, kuriem ir attiecīgā kartīte, vajadzētu piecelties un nosaukt prasmīgi pārzināmās rakstvietas atsauci.
Bībelē ir daudzas atsauces par apreibināšanās un stipro dzērienu nodarīto ļaunumu (skat. Salamana pamācības 23:20–21; Jesajas 5:11–12; Efeziešiem 5:18). Šajos pantos netiek aizliegts lietot alkoholu, bet tiek nosodīta tā pārmērīga lietošana un apreibināšanās. Mūsdienās Tas Kungs ir atklājis Gudrības vārdu, kas aizliedz alkoholisko dzērienu lietošanu (skat. M&D 89:4–7). Mums nevajadzētu tiesāt cilvēkus, kuri dzīvoja iepriekšējo atklāšanu laikā, pēc tiem baušļiem, ko Tas Kungs mums ir devis mūsdienās” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 208. lpp.).
Glābēja atbilde Savai mātei, saskaņā ar ķēniņa Jēkaba Bībeles versiju, var šķist strupa, taču gan Džozefa Smita tulkojums, gan grieķu valodas versija liecina, ka viņš runāja ar cieņu. Elders Džeimss E. Talmidžs (1862.–1933. g.), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja: „Lietvārda „sieva” izmantošana, dēlam uzrunājot savu māti, mums var izklausīties nedaudz skarba, pat necienīga; taču patiesībā tas nozīmēja gluži pretējo. … Kad Savas laicīgās dzīves pēdējās, šausmu pilnajās ainās Kristus nāvējošās mokās karājās pie krusta, Viņš noraudzījās uz raudošo Mariju, savu māti, un lūdza viņai parūpēties par mīļoto apustuli Jāni, sakot: „Sieva, redzi tavs dēls!” [Jāņa 19:26]. Vai gan varētu būt, ka šajā, tik ārkārtīgi svarīgajā, brīdī mūsu Kungs, rūpējoties par māti, no kuras Viņam tūlīt bija jāšķiras mirstot, viņu uzrunātu kā savādāk, kā ar cieņu, laipnību un mīlestību?” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 144.–145. lpp.)
„Arī Džozefa Smita tulkojums mums palīdz saprast, ka Jēzus ne tikai pajautāja Savai mātei, ko viņa vēlas, lai Viņš darītu, bet arī pauda vēlēšanos to darīt: „Sieva, ko Tu vēlies, lai es tavā labā darītu?To es darīšu.” (Džozefa Smita Jāņa 2:4 tulkojums.) Jautājums „Ko tu vēlies, lai es tavā labā darītu?” būtībā nozīmē — „Ko tu vēlies, lai es daru?” (Jāņa 2:4),” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 208. lpp.).
