Jēzus norāja farizejus par to maldīgajām paražām. Tad Viņš aiz līdzjūtības dziedināja velna apsēstu bērnu, kā arī nedzirdīgu vīru ar runas traucējumiem. Netālu no Galilejas jūras Viņš paēdināja četrus tūkstošus cilvēku un devās uz Betsaidu, kur pakāpeniski izdziedināja aklu vīru.
Jēzus norāj farizejus, dziedina velna apsēstu bērnu un nedzirdīgu vīru
Pirms nodarbības sniedziet trim studentiem šādus norādījumus: 1. studentam: „Kad tev tiks norādīts, pastaigājies pa klasi bez mēteļa un izliecies, ka drebi no aukstuma.” 2. studentam: „Kad tev tiks norādīts, pastaigājies pa klasi un pavaicā, vai kāds ir redzējis jūsu ģimenes mājdzīvnieku, kurš ir pazudis.” 3. studentam: „Kad tev tiks norādīts, attaisi somas rāvējslēdzēju tā, lai priekšmeti no tās varētu izkrist, tev staigājot.” (Jūs varētu pielāgot šo aktivitāti, izspēlējot citas situācijas, kurās studentiem ir nepieciešama palīdzība, taču neveltiet tam pārāk daudz laika.)
Stundas ievadā aiciniet šos studentus pēc kārtas rīkoties atbilstoši norādījumiem. Palūdziet pārējiem audzēkņiem saskatīt, kas šīm trim situācijām ir kopīgs.
Kas šīm situācijām ir kopīgs? (Visās šajās situācijās ir attēlots cilvēks, kam ir nepieciešama palīdzība.)
Cik bieži mums ir iespēja palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams? Dalieties dažos šādos gadījumos, kurus nesen esat novērojuši!
Mudiniet studentus, pētot Marka 7.–8. nodaļu, pievērst uzmanību tam, ko Glābējs mums māca darīt, kad mēs pamanām kādu, kam ir nepieciešama palīdzība.
Rezumējiet Marka 7:1–30, paskaidrojot, ka Jēzus norāja farizejus par to, ka viņi sekoja kļūdainām paražām. Viņš arī dziedināja kādas grieķu sievietes meitu, kura bija velna apsēsta. Atgādiniet studentiem, ka Glābējs tajā laikā bija misijā, kalpojot Israēla namam, ne citticībniekiem, tomēr Viņš aiz līdzjūtības palīdzēja šai citticībnieku sievietei, kas Viņu iztraucēja ar lūgumu.
Aiciniet studentus uzmeklēt pilsētu Tiras un Sidonas, kā arī Galilejas jūras atrašanās vietas Bībeles kartē nr. 11 „Svētā Zeme Jaunās Derības laikos”. Paskaidrojiet: pēc tam, kad Glābējs bija apmeklējis Tiru un Sidonu, Viņš devās austrumu virzienā no Galilejas jūras uz Dekapoles apgabalu.
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet viņus pāros izlasīt Marka 7:31–37 un sameklēt, kā Glābējs izrādīja līdzjūtību kādam vīram Dekapolē. Pēc pietiekami ilga laika palūdziet studentus pārī pārrunāt šos jautājumus:
No kā šis vīrs vēlējās tikt dziedināts?
Ko Glābējs darīja, pirms Viņš šo vīru izdziedināja?
Lai palīdzētu studentiem saprast Glābēja veiktās darbības, aiciniet kādu studentu nolasīt izteikumu, ko pauda elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Tas Kungs komunicē ar ticīgu dvēseli, kas nevar sadzirdēt Viņa vārdus vai atbildēt uz tiem. Un tāpēc, vai būtu kāds labāks veids, ja ne izmantojot vienkāršas zīmes, ko pazīst un saprot nedzirdīgs un runāt nespējīgs cilvēks, — norādīt uz to, ko Mācītājs var paveikt un ko paveica … ?” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965–1973), 1:373).
Ko par Glābēja raksturu var mums mācīt Viņa rīcība šajā situācijā?
Paskaidrojiet: lai gan Glābējs brīdināja tos, kurus Viņš dziedināja, neizplatīt runas par Viņa veiktajiem brīnumiem, Dekapoles apgabala ļaudis tomēr dzirdēja par brīnišķīgajiem darbiem, ko Glābējs paveica, un ap Viņu pulcējās liels ļaužu pulks (skat. Marka 7:36–37).
Jēzus paēdina vairāk nekā četrus tūkstošus cilvēku
Aiciniet studentus rakstiski atbildēt uz šo jautājumu savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās:
Kad kāds bija pamanījis, ka jums bija nepieciešama palīdzība un to arī sniedzis?
Paskaidrojiet, ka vēlāk, šajā stundā, studentiem, kuri vēlēsies dalīties savā pieredzē, būs iespēja to darīt.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 8:1–3. Palūdziet pārējiem studentiem sekot līdzi un uzmeklēt, kāda problēma radās tamdēļ, ka Jēzum sekoja liels ļaužu pulks.
Kāda problēma radās šim ļaužu pulkam? Kurš saskatīja šī ļaužu pulka vajadzības?
Par ko Glābējs bija noraizējies — kas varētu notikt, ja cilvēki, cenšoties atgriezties mājās, nebūtu pirms tam paēduši?
Saskaņā ar 2. pantu, kādas bija Glābēja sajūtas pret šo ļaužu pulku? (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt frāzi — „Mana sirds iežēlojās šo ļaužu dēļ”, kas norāda uz to, ka Glābējs izjuta līdzjūtību un rūpes par šiem cilvēkiem.)
Aiciniet divus studentus pēc kārtas nolasīt Marka 8:4–9. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāds bija Glābēja līdzjūtības rezultāts.
Ko Glābējs izdarīja šī ļaužu pulka labā?
Cik daudz cilvēku tika paēdināti?
Ko mēs varam mācīties no Glābēja sniegtā parauga šajā pierakstā? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu principu: Mēs varam sekot Glābēja paraugam, saskatot citu cilvēku vajadzības un tad palīdzot viņiem tās apmierināt. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Palīdzot studentiem izprast šo principu, paskaidrojiet, ka māsa Linda K. Bērtone, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, mācīja: lai sekotu Glābēja paraugam, kā Viņš kalpoja Dieva bērniem, mums vispirms ir jābūt vērīgiem un tad jākalpo („Vispirms esiet vērīgi un tad kalpojiet!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 78). Uzrakstiet šo frāzi uz tāfeles — zem principa.
Kā mēs varam iemācīties būt vērīgāki pret citu vajadzībām? (Jūs varētu norādīt, ka dažas vajadzības ne vienmēr ir uzreiz pamanāmas. Taču mēs varam lūgties un lūgt pēc palīdzības, lai ievērotu citu vajadzības, kā arī koncentrēt savas domas uz citiem, ne sevi.)
Kas var patraucēt mūsu spējai — pamanīt citu vajadzības un palīdzēt tās apmierināt?
Aiciniet dažus studentus dalīties pieredzētajos gadījumos, kurus viņi pierakstīja par to, kad kāds bija pamanījis viņu vajadzības un sniedza palīdzību.
Palūdziet kādam studentam nolasīt prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Cik daudz reižu jūsu sirds bijusi aizkustināta, redzot citu cilvēku vajadzības? Cik bieži jūs esat grasījušies palīdzēt? Un tomēr, cik bieži ikdienas dzīve ir jūs kavējusi un jūs to esat atstājuši citiem, domājot: „Ak, noteikti kāds cits par to vajadzību parūpēsies.”
Mēs kļūstam pārlieku pārņemti ar savas dzīves aizņemtību. Tomēr, ja vien mēs apstātos un labi paskatītos uz to, ko darām, mēs varētu atklāt, ka esam sevi iegremdējuši niecīgās dzīves lietās. Citiem vārdiem, pārāk bieži mēs pavadām lielāko daļu sava laika, rūpējoties par to, kam patiesībā lielajā dzīves plānā nav nekādas nozīmes, atstājot novārtā daudz svarīgākas lietas” („Ko es šodien esmu izdarījis kāda cita labā?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 85. lpp.).
Palūdziet studentiem iztēloties savu tipisko dienu. Aiciniet viņus padomāt par cilvēkiem, kurus viņi sastop un kuriem varētu būt nepieciešama viņu palīdzība, piemēram, vecākiem, brāļiem un māsām, vienaudžiem. Mudiniet studentus apņemties sekot Glābēja paraugam, sniedzot cilvēkam palīdzību, kad viņi atpazīst, ka kādam tā ir nepieciešama.
Rezumējiet Marka 8:10–21, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jēzus brīnumaini bija paēdinājis četrus tūkstošus cilvēku, Viņš kopā ar Saviem mācekļiem kuģoja uz vietu ar nosaukumu Dalmanuta. Farizeji tur lūdza Viņam parādīt zīmi. Jēzus atteicās un mācīja Saviem mācekļiem sargāties no farizeju mācības, jo tā noved pie garīgā akluma.
Paskaidrojiet, ka Jēzus kopā ar Saviem mācekļiem devās prom no Dekapoles apgabala uz vietu ar nosaukumu Betsaida. Kad viņi tur ieradās, Glābēja priekšā tika atvests neredzīgs vīrs, lai to dziedinātu.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Marka 8:22–26. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un sameklēt, kā Glābējs dziedināja neredzīgo vīru.
Kas notika pēc tam, kad Glābējs pirmo reizi bija uzlicis Savas rokas uz neredzīgā vīra? (Iespējams, jums vajadzēs paskaidrot, ka frāze „es redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam” (24. p.) norāda uz to, ka aklais vīrs varēja redzēt, taču ne skaidri.)
Kas notika pēc tam, kad Glābējs otro reizi bija uzlicis Savas rokas uz neredzīgā vīra?
Iedodiet studentiem tālāk sniegtā eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikuma eksemplāru un aiciniet kādu no viņiem to izlasīt. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot iemeslus, kādēļ Jēzus dziedināja šo vīru pakāpeniski jeb soli pa solim.
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Šis brīnums ir unikāls; tas ir vienīgais pierakstītais gadījumus, kad Jēzus dziedināja cilvēku pakāpeniski. Iespējams, Tas Kungs darīja to šādā veidā, lai stiprinātu vājo, taču pieaugošo šī aklā cilvēka ticību. Izskatās, ka fiziskais kontakts ar Jēzu, kas sekoja viens otram, sniedza neredzīgajam cerību, paļāvību un ticību. Jēzus personīgi (1) izveda pie rokas aklo vīru no pilsētas, (2) uzlika Savas siekalas uz neredzīgā vīra acīm, (3) izpildīja roku uzlikšanas priekšrakstu un (4) uzlika Savas rokas otro reizi uz vīra acīm.
Nav šaubu, veids, kādā šī dziedināšana notika, māca, ka cilvēkiem ir jātiecas pēc Tā Kunga dziedināšanas labvēlības ar visu savu spēku un ticību, lai gan arī tad tas ir pietiekami tikai daļējai izārstēšanai, taču pēc tam, kad tā ir saņemta, cilvēki var iegūt no tās papildu paļāvību un ticību, lai taptu veseli līdz pat pašam sīkumam. Cilvēki bieži arī tiek dziedināti no savām garīgajām kaitēm — pakāpeniski, soli pa solim —, līdz viņi sakārto savu dzīvi, lai tā ir harmonijā ar Dievības plāniem un mērķiem” (Doctrinal New Testament Commentary, 1:379–380).
Kā pakāpeniska dziedināšana palielina cilvēka ticību Jēzum Kristum?
Kāpēc ir svarīgi saprast, ka dažas svētības, piemēram, liecības iegūšana par evaņģēliju vai fiziska un garīga dziedināšana, bieži tiek saņemta pakāpeniski, pa daļām, ne visa uzreiz vai tūlīt?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 8:27. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu jautājumu Glābējs uzdeva Saviem mācekļiem. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši. Palūdziet audzēkņiem atsaukt atmiņā, kā Pēteris atbildēja uz šo jautājumu saskaņā ar pierakstīto Mateja 16:16 (šis pants ir daļa no prasmīgi pārzināmās rakstvietas). Ja viņi nevar atcerēties, aiciniet kādu studentu nolasīt Marka 8:29 (šajā pantā ir iekļauta Pētera atbilde).
Rezumējiet Marka 8:30–38, paskaidrojot, ka Glābējs teica Saviem mācekļiem, lai viņi vēl neatklāj cilvēkiem Viņa, Kristus jeb Mesijas, identitāti. Viņš arī sāka mācīt viņiem par Savām gaidāmajām ciešanām un nāvi.
Stundas noslēgumā aiciniet studentus liecināt par patiesajām mācībām, kuras viņi apguva, studējot šajā stundā Svētos Rakstus.
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, ko nozīmē „korban” un to, kāpēc Glābējs nosodīja veidu, kādā farizeji un rakstu mācītāji to piekopa.
„Jēzus centās attēlot šādu situāciju: Vecāki, iespējams, novecojuši un nevarīgi, ir izsalkuši, bez apģērba un pajumtes. … Taču viņiem ir bērni — bērni, kuri ir turīgi un bagāti. … Nav šaubu, ka visiem pietiktos un pat vēl pāri paliktu. Bet nē, bērni saka: „Tas ir korban.” Kas nozīmē: „Mēs esam zvērējuši to svētam nolūkam. Jūs, mūsu vecāki, varat salt, būt izsalkuši un bez pajumtes, bet mēs nevaram sniegt savu mantu, lai jums palīdzētu. Mēs ar lielu centību izturamies pret To Kungu un mūsu manta ir ar zvērestu novēlēta Viņam, un mēs nevaram lauzt savu zvērestu.”
Jeb: „Tas ir korban; esmu zvērējis, ka mana manta tiks novēlēta svētam nolūkam un, lai gan es turpināšu to izmantot visu savu dzīvi, tu neko no tās nedabūsi mana zvēresta dēļ.
… Daudz svarīgāk ir turēt savu zvērestu, nekā pildīt savu pienākumu — uzturēt vecākus. Elderu mutiski sniegtās paražas ir pārākas par dievišķo likumu, ko pierakstīja Mozus.”
Ir grūti noticēt, ka reliģija var nonākt tik tālu un ka tauta, kas atklāti paziņoja, ka kalpos savu tēvu Jehovai, varēja tik vienkārši attīrīt savu sirdsapziņu un atbrīvot sevi no šī baušļa turēšanas. Jēzus jau bija viņus nosaucis par liekuļiem un teica, ka viņu pielūgšana ir veltīga” (The Mortal Messiah, 4 sēj. (1979–1981), 2:407–408).
Prezidents Tomass S. Monsons māca par to, kā rīkoties, palīdzot citiem:
„Citiem cilvēkiem vienmēr ir vajadzības, un katrs no mums var darīt kaut ko, lai kādam palīdzētu. …
Mani brāļi un māsas, mums apkārt ir cilvēki, kuriem ir nepieciešama mūsu uzmanība, iedrošinājums, atbalsts, mierinājums un laipnība — neatkarīgi no tā, vai šie cilvēki ir mūsu ģimenes locekļi, draugi, paziņas vai svešinieki. Mēs esam Tā Kunga rokas šeit, uz Zemes, — ar uzdevumu kalpot un palīdzēt Viņa bērniem. Viņš paļaujas uz katru no mums” („Ko es šodien esmu izdarījis kāda cita labā?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 85., 86. lpp.).