Mateja 5.–7. nodaļa ietver sprediķi, ko Glābējs teica Savas kalpošanas sākumā. Tagad to sauc par Kalna sprediķi. Mateja 5:1 – 16. nodaļa ietver Glābēja mācības par principiem, kas padara mūs laimīgus. Glābējs arī pavēlēja Saviem mācekļiem, ka viņiem jābūt taisnīgiem.
Uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus: Vai tu esi laimīgs? Kāpēc jā vai kāpēc nē?
Aiciniet studentus apdomāt (vai uzrakstīt savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās), kā viņi atbildētu uz šiem jautājumiem. (Jūs varat studentiem pateikt, ka viņiem nebūs jādalās savās atbildēs ar pārējiem studentiem.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Mūs tik bieži pārņem ilūzija, ka tas, kas mums sniegtu laimi, ir mums nesasniedzams — labāka situācija ģimenē, labāks finansiālais stāvoklis vai grūta pārbaudījuma beigas.
… Ārējie apstākļi patiesībā ir nebūtiski un tie nenosaka mūsu laimi.
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „mēs nosakām mūsu laimi”? Kādēļ to ir svarīgi zināt?
Paskaidrojiet, ka Savas kalpošanas sākumā Glābējs sniedza sprediķi pie Galilejas jūras. Šo sprediķi bieži dēvē par Kalna sprediķi un tas ir pierakstīts Mateja 5.–7. nodaļā. Šajā sprediķī Glābējs paskaidroja, ko mēs varam darīt, lai būtu patiesi laimīgi, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.
Aiciniet studentus rūpīgi izlasīt Mateja 5:3–11, pievēršot uzmanību vārdiem, kas atkārtojas katra panta sākumā. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.
Nolasiet tālāk sniegto paskaidrojumu un pajautājiet studentiem, ko nozīmē vārds „svētīgs”: vārds „svētīgs” ir tulkojums no latīņu vārda „beatus”, kas ņemts par pamatu angļu valodas vārdam „svētlaime” un tas nozīmē „veiksmīgs”, „laimīgs”, „svētīts”.
Ko nozīmē vārds svētīgs?
Paskaidrojiet, ka tāpēc, ka svētīgs tiek tulkots no latīņu vārda svētlaimīgs, kas nozīmē veiksmīgs vai laimīgs, šie panti bieži vien tiek saukti par Svētīgumiem.
Izsniedziet katram studentam tālāk sniegtās tabulas eksemplāru. Uzsveriet, ka papildus Mateja 5. nodaļaspantiem, kas ietver Svētīgumus, tabulā ir ietvertas arī divas atsauces uz 3. Nefija grāmatu. Šīs atsauces ir daļa no Jēzus Kristus sprediķa, ko Viņš sniedza tad, kad kalpoja nefijiešu vidū, un tas līdzinās Kalna sprediķim. Atsauces uz 3. Nefija grāmatu sniedz lielāku izpratni par Svēto Rakstu rakstvietām Mateja 5. nodaļā.
Būt garā nabagam nozīmē būt pazemīgam un „pateicīgi atzīt [mūsu] atkarību no Tā Kunga — saprast, ka [mums] pastāvīgi nepieciešams Viņa atbalsts. Pazemība ir atzīšana, ka [mūsu] talanti un spējas ir dāvanas no Dieva” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005. g.], 134. lpp.).
Bēdāties nozīmē just vai izrādīt skumjas. Cilvēks var bēdāties par laicīgās dzīves grūtībām un pārbaudījumiem, tai skaitā arī par mīļo cilvēku nāvi. Līdzīgi, cilvēks var bēdāties arī grēka dēļ.
„Lai būtu lēnprātīgs, kā skaidrots Vebstera vārdnīcā, ir “jāizrāda pacietība un iecietība — bez aizvainojuma paciešot ievainojumu” [Webster’s Third New International Dictionary (1976. g.) „lēnprātīgs”, 1403. lpp.]. Lēnprātība nav vājība. Tā ir kristieša drosmes pazīme” (Roberts D. Heilzs, „Kristieša drosme — prasība mācekļiem” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 73. lpp.).
„Žēlastība ir līdzjūtīga attieksme pret cilvēku, kas ir labāka par to, ko viņš ir pelnījis” („Mercy”, Gospel Topics, lds.org/topics). Mēs varam saņemt Debesu Tēva žēlastību, pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanai (skat. Almas 33:11).
„Sirdsšķīstie ir tie, kuri mīl To Kungu, cenšas Viņam sekot, ievērot Viņa baušļus un kuri tiecas dzīvot tikumīgi un palikt uzticīgi līdz galam. Sirdsšķīstie ir tie, kuri kontrolē savas domas, atturoties no netikumīgām fantāzijām un rīcības” (Sheldon F. Child, „Words of Jesus: Chastity”, Ensign, 2003. g. janv., 44. lpp.).
„[Miera nešana] ir dāvana, lai palīdzētu cilvēkiem atrast kopsaucēju, kad citi saskata atšķirības.” (Henrijs B. Airings, „Priesterības pienākumu mācīšanās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 63. lpp.).
Tikt „taisnības dēļ vajātam” nozīmē — vēlēties pakļauties un aizstāvēt Jēzu Kristu un Viņa mācības pat tad, ja tādēļ tiekam vajāti vai pret mums slikti izturas.
Sadaliet studentus astoņās grupās un piešķiriet katrai no tām vienu no svētīgumiem, kas sarakstīti tabulā (ja studentu nav tik daudz, lai izveidotu astoņas grupas, jūs varat katrai grupai piešķirt vairāk, nekā vienu svētīgumu). Palūdziet studentiem sagatavot nelielu prezentāciju par viņiem piešķirto svētīgumu (-iem). Savā prezentācijā viņiem vajadzētu atbildēt uz šādiem jautājumiem (šos norādījumus jūs varat uzrakstīt uz tāfeles vai izveidot informatīvu izdales materiālu):
Palūdziet klasesbiedram nolasīt pantu vai pantus un pievērst uzmanību svētībām, kas mums tiek apsolītas, ja dzīvosim saskaņā ar šo svētīgumu.
Izmantojot pantu un tabulā sniegto informāciju, paskaidrojiet, kas mums ir jādara, lai mēs saņemtu apsolīto svētību.
Palūdziet studentiem ieteikt konkrētus veidus, kā mēs varam dzīvot saskaņā ar šo svētīgumu.
Paskaidrojiet, kā dzīvojot saskaņā ar šo svētīgumu, mēs varam kļūt laimīgi. Jūs varat arī pastāstīt kādu pieredzi, kas ataino šo jūsu mācīto patiesību, kā arī dalīties liecībā par to.
Pēc pietiekama laika aiciniet katru grupu prezentēt viņiem piešķirto svētīgumu pārējiem studentiem.
Kad studenti ir beiguši sniegt savas prezentācijas, uzsveriet, ka svētīgumi māca par Jēzus Kristus īpašībām un ka, dzīvojot saskaņā ar tām, mēs varam kļūt līdzīgāki Viņam.
Saskaņā ar to, ko esat iemācījušies Mateja 5. nodaļā, kas ar mums notiks, ja mēs attīstīsim šīs un citas Kristum piemītošās īpašības? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem būtu jāsaprot šāds princips: Attīstot Kristum piemītošās īpašības, mēs kļūsim laimīgāki. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Jūs varat dalīties savā liecībā par šo principu. Atgādiniet studentiem nodarbības sākumā uzdotos jautājumus attiecībā uz to, vai viņi jūtas laimīgi. Aiciniet studentus mēģināt kļūt laimīgākiem, izvēloties vienu no īpašībām, kas uzrakstīta svētīgumos, un izvirzot mērķi to attīstīt.
Jēzus Kristus aicina Savus mācekļus rādīt taisnīgu piemēru
Aiciniet studentus padomāt par kādu sev pazīstamu cilvēku, piemēram, kādu ģimenes locekli vai draugu, kurš varētu tikt svētīts, ja viņš tuvotos Debesu Tēvam. Studentiem turpinot studēt Mateja 5. nodaļu, aiciniet viņus pievērst uzmanību principiem, pēc kā viņi varētu vadīties, mēģinot palīdzēt šim cilvēkam.
Parādiet sāls paciņu un izberiet nelielu daudzumu sāls bļodā.
Kādiem nolūkiem izmanto sāli?
Palūdziet kādam studentam nolasīt eldera Karlosa E. Aseja, Septiņdesmito locekļa, izteikumu. Aiciniet studentus ieklausīties, kādiem nolūkiem sāls tiek izmantota:
Attēls
Elders Karlos E. Asejs
„[Laba sāls] … ir tīra, nepiesārņota un noderīga. Esot šādā stāvoklī, sāls saglabā garšu, dziedē un pilda citas noderīgas funkcijas” („Salt of the Earth: Savor of Men and Saviors of Men”, Ensign, 1980. g. maijs, 42. lpp.).
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mateja 5:13 un pievērst uzmanību, kam Glābējs pielīdzināja sāli.
Kam Glābējs pielīdzināja sāli? (Mācekļiem.)
Kā Jēzus Kristus mācekļi parādīja labas sāls īpašības?
Saskaņā ar 13. pantu, kas notiks, ja sāls kļūst nederīga?
Paskaidrojiet, ka vārds nederīga attiecas ne tikai uz sāls garšu, bet arī uz tās unikālajām īpašībām, kas to padara par dziedēšanas un konservēšanas līdzekli.
Kas sāli var padarīt nederīgu? (Sāls kļūst nederīga, ja tā tiek sajaukta ar citām vielām un kļūst piesārņota.)
Ieberiet bļodā citas vielas, piemēram, zemi un sajauciet to kopā ar sāli.
Vai sāli var izmantot, ja to sajauc ar citām vielām?
Kas mums, Jēzus Kristus mācekļiem, var likt kļūt nederīgiem jeb zaudēt Kristum piemītošās īpašības, kas mums ļauj būt citiem par svētību? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi saprot šādu principu: Ja mēs esam pasaules grēku piesārņoti, mēs nevaram būt citiem par svētību. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ko mēs varam darīt, lai paliktu vai no jauna kļūtu derīgi?
Parādiet sveci (neiededziet to). Palūdziet kādam studentam nolasīt Mateja 5:14–16. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Glābējs salīdzināja Savus mācekļus ar sveci.
Kas Kristus mācekļiem bija jādara ar savu gaismu?
Ko nozīmē „turēt augstu savu gaismu, lai tā spīd”? (Skat. 3. Nefija 18:24.)
Ko mūsu labie darbi liks darīt citiem?
Paskaidrojiet, ka, citu lietu starpā, frāze „godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs” (16. pantā) nozīmē — slavēt un godināt Dievu ar vārdiem un darbiem.
Ko mēs varam mācīties no 14.–16. panta attiecībā uz to, kā mūsu piemērs var ietekmēt citus? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi saprot šādu principu: Mūsu taisnīgais piemērs var mudināt citus tuvoties Debesu Tēvam. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Vai kāds, rādot taisnīgu piemēru, ir jums palīdzējis tuvoties Debesu Tēvam?
Mudiniet studentus apdomāt, ko viņi var darīt, lai kļūtu par labāku piemēru savai ģimenei un draugiem.
Atskatieties uz principiem, kas šajā stundā tika pārrunāti un uzrakstīti uz tāfeles. Uzrakstiet uz tāfeles vārdus sākt, beigt un turpināt. Aiciniet studentus izvērtēt savu dzīvi un izvēlēties, ko viņi varētu sākt, beigt un turpināt darīt, lai pielietotu šos principus savā dzīvē.
Paskaidrojiet, ka mācību gada laikā studenti koncentrēsies uz 25 prasmīgi pārzināmajām rakstvietām, tai skaitā Mateja 5:14–16. Šīs rakstvietas viņiem palīdzēs saprast un paskaidrot evaņģēlija pamatprincipus. Divdesmit piecas prasmīgi pārzināmo rakstvietu atsauces ir uzskaitītas Jaunās Derības semināra grāmatzīmes aizmugurē. Paskaidrojiet, ka „prasmīgi pārzināt” Svēto Rakstu rakstvietas nozīmē — spēt noteikt to atrašanās vietu, tās saprast, pielietot un atcerēties.
Lai palīdzētu studentiem iegaumēt šo rakstvietu, aiciniet viņus to vairākkārt atkārtot savā galvā un tad — kādam klasesbiedram. Nākamās nedēļas laikā jūs varat likt studentiem noskaitīt šo rakstvietu katras stundas sākumā vai beigās.
Lai gūtu padziļinātāku ieskatu attiecībā uz svētīgumiem, jūs varat atsaukties uz eldera Roberta E. Velsa, Septiņdesmito locekļa, rakstu ar nosaukumu „The Beatitudes: Pattern for Coming unto Christ” (Ensign, 1987. g. dec., 8.–11. lpp.).
Attiecībā uz Glābēja mācībām Mateja 5:1–12, prezidents Harolds B. Lī mācīja:
„Šie Glābēja vēstījumi kristiešu pasaules literatūrā tiek saukti par svētīgumiem un Bībeles pētnieki uz tiem atsaucas kā uz sagatavošanos, kas nepieciešama, lai ieietu debesu valstībā. Lai uzsvērtu šīs runas mērķus, man ir jāsaka, ka tie ir kas vairāk, nekā jums vai man varētu šķist. Patiesībā, tie ietver IDEĀLAS DZĪVES KONSTITŪCIJU” (Decisions for Successful Living [1973. g.], 56.–57. lpp.).