Pāvils mācīja par žēlsirdības nozīmīgumu. Viņš sniedza Korintas svētajiem padomu — iegūt un pielietot žēlsirdību, un tiekties pēc citām garīgajām dāvanām. Pāvils mācīja, ka pravietošanas dāvana ir lielāka par dāvanu runāt mēlēs, un tā ir dota Baznīca locekļiem, lai viņi varētu garīgi stiprināt citus.
Pāvils māca to, ka ir svarīgi, lai mums būtu žēlsirdība
Pirms stundas uz tāfeles uzrakstiet šādu situāciju aprakstus vai sniedziet tos studentiem izdales materiālos. Aiciniet kādu studentu nolasīt šīs situācijas un palūdziet pārējiem audzēkņiem apdomāt, vai kāda no tām atbilst viņiem.
Tevi bieži sakaitina un sanikno brāļa vai māsas uzvedība.
Kāds klasesbiedrs pret tevi rupji izturas, tāpēc tev šķiet tikai taisnīgi, ka tu pret viņu izturies tāpat.
Tu apskaud kāda drauga talantus vai sasniegumus.
Dažreiz tu tenko vai slikti izsakies par citiem jauniešiem savā priesterības kvorumā vai Jauno sieviešu biedrībā.
Kādu kaitīgu ietekmi rada šāda attieksme vai uzvedība?
Studējot 1. korintiešiem 13. nod., aiciniet studentus uzmeklēt patiesās mācības, kuras var palīdzēt viņiem izvairīties no attieksmes un uzvedības, kas var sagraut personīgo laimi un attiecības ar citiem.
Atgādiniet studentiem, ka Korintas svēto uzvedība noveda līdz strīdiem un šķelšanās Baznīcā. Savā vēstulē Pāvils mācīja, ka garīgās dāvanas ir dotas, lai sniegtu labumu visiem cilvēkiem un lai palīdzētu Baznīcas locekļiem kalpot un stiprināt citam citu. Pāvils deva svētajiem padomu — tiekties no visas sirds pēc „labākajām dāvanām” (skat. 1. korintiešiem 12:7–31).
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 13:1–3. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu rakstura iezīmi un Gara dāvanu Pāvils augstu slavēja.
Kādu rakstura iezīmi un Gara dāvanu Pāvils augstu slavēja? (Žēlsirdību (angļu val. tekstā), mīlestību (latv. val. tekstā).)
Paskaidrojiet, ka „žēlsirdība ir augstākais, cēlākais, spēcīgākais mīlestības veids, nevis vienkārši pieķeršanās” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Žēlsirdība”).
Kā Pāvils raksturo tos, kuriem nepiemīt žēlsirdība, lai gan piemīt citas garīgās dāvanas?
Paskaidrojiet, ka frāzes „skanošs varš” vai „šķindošs zvārgulis” 1. pantā ir attiecināmas uz instrumentiem, kas rada skaļas vai krāšņas skaņas. Pēc konteksta 1. pantā šīs frāzes varētu raksturot izteiktos vārdus, kas kļūst tukši un nenozīmīgi, ja runātājs nav tos paudis ar žēlsirdību.
Kāpēc, jūsuprāt, mēs neesam nekas bez žēlsirdības?
Kā tas ir iespējams, ka cilvēks var atdot visu, kas viņam pieder, lai pabarotu nabadzīgos, vai labprātīgi mirt patiesības vārdā, bet tai pašā laikā būt bez žēlsirdības? (Paskaidrojiet, ka žēlsirdība ir kas vairāk par dāsnu rīcību vai nāvi patiesības vārdā.)
Pārzīmējiet uz tāfeles šādu tabulu:
Kas ir žēlsirdība, vai ko tā dara?
Kas nav žēlsirdība, vai ko tā nedara?
Paskaidrojiet, ka Pāvils raksturoja žēlsirdību un sniedza tās iezīmes, lai palīdzētu Korintas svētajiem labāk izprast šo dāvanu. Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet studentus pāros izlasīt 1. korintiešiem 13:4–8, meklējot, kā Pāvils raksturoja žēlsirdību.
Pēc zināma laika uzaiciniet dažus studentus iznākt pie tāfeles un zem attiecīgā nosaukuma ierakstīt tabulā žēlsirdības raksturojumu. Ja nepieciešams, palīdziet studentiem izprast katra raksturojuma daļu.
Kam piemīt visas šīs žēlsirdības iezīmes? (Jēzum Kristum.)
Atgādiniet studentiem, ka pravietis Mormons mācīja — „žēlsirdība ir tīrā Kristus mīlestība” (Moronija 7:47). Paskaidrojiet, ka žēlsirdību var raksturot divos svarīgos veidos, tā ir: (1) Kristus mīlestība pret mums un (2) mūsu Kristum līdzīgā mīlestība pret citiem. Palūdziet studentiem izvēlēties dažus uz tāfeles uzskaitītos žēlsirdības raksturojumus un paskaidrot pārējiem, kādā ziņā tie labi raksturo Jēzu Kristu.
Ko, jūsuprāt, 8. pantā nozīmē izteiciens „[žēlsirdība] nekad nebeidzas”?
Palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Patiesa žēlsirdība … savā pilnīgajā un īstenajā veidolā izpaudusies caur Kristus neizsmeļamo, pārāko un izpērkošo mīlestību pret mums. … Tā ir žēlsirdība — Viņa tīrā mīlestība pret mums —, bez kuras mēs nebūtu nekas un grimtu bezcerībā, jūtoties kā visnožēlojamākie no visiem vīriešiem un sievietēm. …
Dzīvē ir sava daļa baiļu un neveiksmju. Gadās, ka mēs piedzīvojam vilšanos. Dažkārt mūs pieviļ līdzcilvēki, citkārt — ekonomika, uzņēmējdarbība vai valdība. Taču ir viena lieta, kas nepieviļ mūs ne tagad, ne mūžībā, — tā ir tīrā Kristus mīlestība” (Christ and the New Covenant (1997. g.), 337. lpp.).
Ko mums tas dod, ja atceramies, ka Jēzus Kristus tīrā mīlestība nekad nebeidzas?
Balstoties uz to, ko apguvām no 1. korintiešiem 13:4–8, kas notiek ar mums, kad mēs iemantojam žēlsirdības dāvanu? (Studenti var atpazīt dažādas patiesās mācības, taču pārliecinieties, ka viņi saprot: ja mēs tieksimies iegūt žēlsirdības garīgo dāvanu, mēs aizvien vairāk līdzināsimies Glābējam, Jēzum Kristum. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles.)
Rezumējiet 1. korintiešiem 13:9–12, paskaidrojot, ka Pāvils mācīja, kāpēc atziņas un pravietošanas dāvana beigās izzudīs. Pāvils piebilda, ka zināšanas, kas mums ir pieejamas šajā dzīvē, ir nepilnīgas, un to, ka mēs iegūsim pilnīgas zināšanas mūžībā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 13:13. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kuras trīs garīgās dāvanas, saskaņā ar to, ko mācīja Pāvils, paliks jeb nemainīsies. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Kura, saskaņā ar to, ko mācīja Pāvils, ir pati lielākā garīgā dāvana? (Studentiem vajadzētu atpazīt šādu patiesu mācību: Žēlsirdība ir lielākā Gara dāvana. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles.)
Kāda saikne pastāv starp ticību, cerību un žēlsirdību? (Ticība ved pie cerības un cerība ved pie žēlsirdības.)
Balstoties uz to, ko apguvām no 1. korintiešiem 13. nod., kāpēc, jūsuprāt, žēlsirdība ir lielākā Gara dāvana?
Norādiet uz Pāvila padomu 1. korintiešiem 14:1 — „dzenieties pēc [žēlsirdības]”.
Kā mēs varam „dzīties pēc” vai iegūt žēlsirdības dāvanu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Moronija 7:48. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Mormons mācīja saviem ļaudīm darīt, lai iegūtu žēlsirdības dāvanu. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Kā mums piemītošā žēlsirdība uzlabo mūsu attiecības ģimenē, ar draugiem un vienaudžiem?
Vai varat raksturot ar piemēru, kad esat novērojuši žēlsirdību attieksmē pret jums vai citiem cilvēkiem? (Jūs varētu dalīties savā pieredzē.)
Aiciniet studentus pierakstīt uz papīra lapas, kuras žēlsirdības iezīmes viņiem šķiet visgrūtāk izpildāmas un kāpēc? Mudiniet studentus uzrakstīt mērķi attiecībā uz to, kā viņi turpinās tiekties pēc lielākas žēlsirdības iemantošanas. Aiciniet studentus novietot šo mērķi tur, kur viņi bieži to redzēs par atgādinājumu.
Pāvils māca, ka pravietošanas dāvana ir lielāka par dāvanu — runāt mēlēs
Atnesiet uz nodarbību priekšmetus, no kuriem var uzbūvēt torni, piemēram, klučus, kastes, kārtis vai grāmatas. Aiciniet kādu studentu, izmantojot šos priekšmetus, vienas minūtes laikā uzbūvēt pēc iespējas augstāku torni. Pēc tam aiciniet šo studentu apsēsties. Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt 1. korintiešiem 14:1–3, meklējot vārdu, kas šajos pantos ir attiecināms uz torņa būvēšanas aktivitāti.
Kurš vārds 3. pantā ir attiecināms uz torņa būvēšanu? (Celšana. Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka celt šajā kontekstā nozīmē — garīgi stiprināt vai pacilāt.)
Studējot 1. korintiešiem 14. nodaļu, aiciniet studentus uzmeklēt principus, kas varētu viņiem palīdzēt uzzināt, kā viņi var pacilāt citus.
Paskaidrojiet, ka Pāvils uzrunāja tos Korintas Baznīcas locekļus, kuriem piemita dāvana — runāt mēlēs jeb spēja — runāt citās valodās. Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 14:1–3. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, pēc kādas citas dāvanas Pāvils ieteica svētajiem tiekties.
Pēc kādas Gara dāvanas Pāvils ieteica svētajiem tīkot un tiekties?
Paskaidrojiet, ka „pravietojums sastāv no dievišķīgi iedvesmotiem vārdiem jeb rakstiem, ko cilvēks saņem caur atklāsmi no Svētā Gara. Liecība par Jēzu ir pravietojuma gars (Jāņa atkl. 19:10). Kad kāds cilvēks pravieto, tas runā vai raksta to, ko Dievs grib, lai viņš zinātu, savam paša labumam vai citu labumam” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pravietojums, pravietot”, scriptures.lds.org).
Uz tāfeles uzrakstiet šādu skaidrojumu: pravietot = mācīt vai liecināt pēc iedvesmas
Saskaņā ar 3. pantu, kā mācīšana vai liecināšana saskaņā ar iedvesmu palīdz mums svētīt citus? (Studentiem vajadzētu saviem vārdiem paust patiesu principu, kas līdzinās šim: Mācot un liecinot saskaņā ar iedvesmu, mēs varam pacilāt un iedvesmot citus.)
Kā kāda cilvēka iedvesmotā mācīšana un liecība ir jūs pacilājusi un iedvesmojusi?
Rezumējiet 1. korintiešiem 14:4–30, paskaidrojot, ka Pāvils brīdināja Korintas svētos par dāvanu — runāt mēlēs. Pāvila brīdinājums bija šāds: ja šo dāvanu pielieto neatbilstoši, tad tā nespēs celt Baznīcu un novērsīs Baznīcas locekļu uzmanību no tiekšanās pēc daudz lietderīgākām garīgajām dāvanām.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 14:31, 33, 40. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu padomu svētajiem deva Pāvils attiecībā uz pravietošanu.
Kādu padomu svētajiem deva Pāvils attiecībā uz pravietošanu? (Visi, kā vīrieši tā sievietes, var pravietot jeb mācīt un liecināt. Tas ir jādara noteiktā kārtībā, pa vienam cilvēkam pēc kārtas.)
Kādu patiesu mācību no šiem pantiem mēs varam apgūt par Jēzus Kristus Baznīcu? (Studentiem vajadzētu saviem vārdiem paust patiesu principu, kas līdzinās šim: Jēzus Kristus Baznīcā visam jānotiek noteiktā kārtībā.)
Kādēļ, jūsuprāt, ir svarīgi, lai Jēzus Kristus Baznīcā viss notiktu noteiktā kārtībā?
Paskaidrojiet, ka Pāvila pieraksti 1. korintiešiem 14:34–35 sniedz paraugu tam, kā viņš norādīja Korintas svētajiem ieturēt kārtību Baznīcā. Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 14:34–35. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mācīja Baznīcas locekļiem Korintā. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Paskaidrojiet, ka ir grūti saprast, ar kādu nolūku Pāvils deva šādu padomu, jo viņš skaidri nebija aizliedzis sievietēm lūgt vai runāt Baznīcas sanāksmēs (skat. 1. korintiešiem 11:5). Džozefa Smita tulkojumā vārds runāt34. un 35. pantā ir aizstāts ar vārdu valdīt. Šī vārdu maiņa liek domāt, ka, iespējams, Pāvils centās izlabot situāciju, kad dažas korintiešu sievietes dievkalpojumos uzvedās pretrunā kārtībai vai tiecās uzņemties pienākumu vadīt, ne atbalstīt priesterības vadītājus un tiem sekot (skat. New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 380. lpp.).
Elders Brūss C. Heifens no Septiņdesmitajiem attiecībā uz žēlsirdību ir sniedzis šādu mācību:
„Tiešām ir iespējams veikt žēlsirdīgu, pat Kristum līdzīgu kalpošanu, taču neattīstīt dziļi iesakņojušos un pastāvīgu Kristum līdzīgu rakstura iezīmi. Pāvils to saprata, kad izteica brīdinājumu attiecībā uz cilvēku, kurš izdala savu mantu, lai pabarotu nabadzīgos, bez patiesas žēlsirdības. … Mēs varam dot bez mīlestības, bet mēs nevaram mīlēt bez došanas. Ja mūsu attiecības ar augstāko spēku, proti, Dievu, ir pilnīgas, tad šo attiecību auglis būs mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem, proti, tuvākajiem, kas arī būs pilnīgas. Tad mēs izturēsimies ar žēlsirdību pret citiem ne tikai tāpēc, ka mums šķiet, ka tā ir jādara, bet gan tāpēc, ka mēs tādi esam” (The Broken Heart: Applying the Atonement to Life’s Experiences (1989. g.), 196.–197. lpp.).
Kā pierakstīts 1. korintiešiem 13:4–5, Pāvils raksturoja vairākas žēlsirdības iezīmes, citiem vārdiem sakot, cilvēkiem ar žēlsirdību piemīt šīs rakstura īpašības un viņi rīkojas tā, kā viņš rakstīja. Žēlsirdības apzīmējums „lēnprātīga” raksturo cilvēku, kurš pacietīgi iztur visus pārbaudījumus. „Neskauž” nozīmē, ka cilvēks neapskauž citus. „Nelielās” nozīmē, ka cilvēks nav lielīgs. „Nav uzpūtīga” nozīmē, ka cilvēks ir pazemīgs. „Neizturas piedauzīgi” nozīmē, ka cilvēks nav rupjš vai nevērīgs pret citiem. „Nemeklē savu labumu” raksturo cilvēku, kurš pirmajā vietā liek Dievu un citus cilvēkus. „Neskaišas” raksturo cilvēku, kuru nav viegli sadusmot. „Tic visu” raksturo cilvēku, kas pieņem patiesības pilnību.
1. korintiešiem 13:8. Pravietošanas, atziņas dāvana un dāvana runāt mēlēs „apklusīs” un „izbeigsies”
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kāpēc pravietošanas, atziņas dāvana un dāvana runāt mēlēs galu galā izzudīs:
„Vai Gara dāvanas izzudīs? Vai pienāks tāda diena, kad svētajiem vairs nebūs pravietojuma dāvanas vai dāvanas runāt mēlēs, vai atziņas dāvanas? Jā, tādā ziņā, ka tās aizstās kaut kas diženāks, un tās vairs nebūs nepieciešamas pilnības dienā. Kad svētie pārzinās visas mēles, neviens vairs nevarēs runāt nezināmā valodā. Kad svētie kļūs tādi kā Dievs un zinās visas lietas — pagātnes, tagadnes un nākotnes —, nebūs vajadzības un tāda gadījuma, kad pravietot par nākotni” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965–1973), 2:380).
Elders Roberts Dž. Vetens no Septiņdesmitajiem paskaidroja:
„Gluži tāpat kā ticība, Kristum līdzīga mīlestība ir Gara dāvana, kas tiek piešķirta saskaņā ar personīgā taisnīguma principiem un mūsu paklausības līmeni tiem likumiem, ar ko tā ir noteikta. Kā ticība, tā arī mīlestība ir jāpielieto, lai tā augtu” („True Followers”, Ensign, 1999. g. maijs, 30. lpp.).
Elders Dalins H. Oukss, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, ir mācījis:
„Žēlsirdība, „tīrā Kristus mīlestība” (Mor. 7:47), nav rīcība, bet gan stāvoklis vai esība. Žēlsirdība tiek iegūta daudzu pūļu rezultātā, kas vainagojas ar pievēršanos. Žēlsirdība ir kas tāds, par ko cilvēks kļūst” („The Challenge to Become”, Ensign, 2000. g. nov., 34. lpp.).
Elders Dalins H. Oukss, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, izskaidroja, kā atšķiras Baznīcas locekļi ar garīgo pravietošanas dāvanu no tiem, kuri ir aicināti par praviešiem:
„Runājot par garīgajām dāvanām, pravietis ir tas, kurš liecina par Jēzu Kristu, māca Dieva vārdu un skubina Baznīcas ļaudis. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, pravietot nozīmē daudz vairāk, nekā tikai pareģot nākotni. …
Mums ir svarīgi saprast, kā atšķiras kāds, kurš pravieto ar pravietošanas gara dāvanu, no pravieša, kurš ieņem pravieša amatu („Spiritual Gifts”, Ensign, 1986. g. sept., 71. lpp.).
„Apustuļi un citi runāja „citās mēlēs” Vasarsvētku dienā (Apustuļu darbu 2:4–8). Šajā gadījumā dāvana runāt mēlēs izpaudās Dieva kalpiem, mācot evaņģēliju valodās, ko pazina tie, kas klausījās, taču nezināja tie, kas runāja (skat. komentārus Apustuļu darbu 2:5–11). Ir iespējams, ka dāvana runāt mēlēs izpaužas cilvēkam, kurš ir Gara iedvesmots runāt valodā, ko nepazīst ne pats runātājs, ne tie, kas uzklausa (skat. Brūss R. Makonkijs, Doctrinal New Testament Commentary, 2:383)” (New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 379. lpp.).
Lai iegūtu papildu informāciju par svarīgiem brīdinājumiem attiecībā uz dāvanas — runāt mēlēs — nolūku un pielietošanu, skatiet Roberta D. Heilza runu „Gifts of the Spirit”, Ensign, 2002. g. febr., 14.–15. lpp.