Bibliotēka
138. stunda: Ebrejiem 11. nodaļa


138. stunda

Ebrejiem 11. nodaļa

Ievads

Pāvils mācīja Baznīcas locekļiem par ticību. Viņš citēja piemērus no Vecās Derības par taisnīgiem vīriešiem un sievietēm, kuri pielietoja ticību Jēzum Kristum un tādējādi veica brīnumus, izcieta grūtības un saņēma lielas svētības.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Ebrejiem 11:1–6

Pāvils māca Baznīcas locekļus par ticību.

Izlasiet aprakstu par jauno sievieti no Filipīnām. Aiciniet studentus saklausīt, kā jaunā sieviete izrādīja ticību.

Jauna sieviete no Filipīnām stāstīja par kādu vasaru, kad viņas tēvam vajadzēja doties prom darbā. Kā viņš saņēma algu, viņš to sūtīja uz mājām ģimenei. Kādu sestdienu ģimene bija iztērējusi visu naudu, viņiem pāri palikušas bija naudas zīmes, katra no tām 20 peso vērtībā. Kad jaunā sieviete skatījās uz ģimenei nepieciešamo lietu sarakstu, viņa zināja, ka viņai nebūs pietiekami naudas, lai nopirktu visu un segtu transporta izdevumus nokļūšanai uz baznīcu nākamajā dienā. Viņa vaicāja mātei, ko viņai iesākt. Viņas māte teica, lai viņa nopērk nepieciešamo, un Dievs parūpēšoties par līdzekļiem, kas nepieciešami braucienam.

Jaunā sieviete lūdza, lai viņa varētu nopirkt visu, kas minēts sarakstā, un viņai paliktu pietiekami naudas, ar ko samaksāt par transportu uz baznīcu nākamajā dienā. Vispirms viņai vajadzēja nopirkt kokogles, lai viņas ģimenei būtu kurināmais ēdiena pagatavošanai. Viņa bija ļoti pārsteigta, uzzinot, ka viena kokogļu iepakojuma cena bija dubultojusies no 5 peso uz 10. Apzinoties, ka viņas ģimenei bija nepieciešams kurināmais ēdiena pagatavošanai, viņa nopirka divus kokogļu maisus, kopā izdodot 20 peso. Šī jaunā sieviete lūdza vēl dedzīgāk, lai viņas ģimene varētu nokļūt baznīcā. Lūdzot kaut kas pačukstēja viņai: „Dodies vien tālāk un pērc to, kas tev nepieciešams! Viss ir labi!” Tā viņa devās tālāk ar tik vien kā 20 peso. (Pielāgots no video „Pure and Simple Faith”, LDS.org.)

  • Kā šī jaunā meitene izrādīja ticību?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Ebrejiem 11:1 un Džozefa Smita veikto Ebrejiem 11:1 tulkojumu (Svēto Rakstu ceļvedis, Ebrejiem 11:1). Lūdziet audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, ko Pāvils mācīja par ticību.

  • Saskaņā ar 1. pantu, kas ir ticība? (Studenti var izteikties dažādi, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu principu: Ticība ir pārliecība par to, kas cerams, pierādījums tam, kas nav redzams.)

Paskaidrojiet, ka elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma izmantoja Ebrejiem 11:1, kā arī citus avotus (Almas 32:21; Lectures on Faith), lai paskaidrotu ticības Jēzum Kristum trīs pamata elementus. Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis elders Bednārs.

Attēls
Elders Deivids A. Bednārs

„Šīs mācības uzsver trīs ticības pamata elementus: (1) ticība kā apstiprinājums par lietām, kas cerētas, kas ir patiesas; (2) ticība kā pierādījums lietām, kas nav redzamas, un (3) ticība kā rīcības princips visām saprātīgām būtnēm. Es aprakstu šīs ticības Glābējam trīs sastāvdaļas, kas vienlaicīgi attiecas uz nākotni, ielūkojas pagātnē un mudina rīkoties tagadnē” („Seek Learning by Faith”, Ensign, 2007. g. sept., 62. lpp.).

Uz tāfeles uzrakstiet: pārliecība — raugoties nākotnē; pierādījums — atskatoties pagātnē; rīcība — rosina rīcību tagadnē. Paskaidrojiet, ka elders Bednārs mācīja, ka šie trīs ticības elementi — pārliecība, pierādījums un rīcība — darbojas vienlaicīgi, kad mēs raugāmies nākotnē, atskatāmies pagātnē un rīkojamies tagadnē.

  • Kā atšķiras ticības Jēzum Kristum izrādīšana no vienkārši ticēšanas Viņam?

  • Kā šīs filipīniešu jaunās sievietes stāsts ilustrē šos trīs ticības elementus, kurus aprakstīja elders Bednārs?

  • Kas var notikt, kad mēs izrādām savu ticību Jēzum Kristum?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 11:2–5. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Pāvils ilustrē to, kas var notikt, kad cilvēki izrāda ticību Jēzum Kristum.

  • Kas notika, kad šie ļaudis izrādīja ticību Jēzum Kristum?

Aiciniet studentus klusi izlasīt Ebrejiem 11:6, meklējot, ko Pāvils mācīja par ticību.

  • Ko Pāvils mācīja par ticību?

  • Pamatojoties uz to, ko Pāvils mācīja, kas mums jādara, lai labpatiktu Dievam? (Studenti var sniegt dažādas atbildes, bet pārliecinieties, ka viņi saprot: lai labpatiktu Dievam, mums jāizrāda ticība, nākot pie Viņa, ticot Viņam un ticot, ka Viņš atalgos tos, kuri uzcītīgi meklē Viņu.) Jūs varētu ierosināt, lai studenti atzīmē šo patieso principu 6. pantā.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šīs filipīniešu jaunās meitenes stāsta beigas. Lūdziet klases audzēkņus pievērst uzmanību tam, kas notika tādēļ, ka jaunā meitene izrādīja ticību Jēzum Kristum.

Kad jaunā meitene devās samaksāt par pārējo, viņa sniedzās kabatā un sataustīja lielu papīra tīstokli. Kad viņa to attina, viņa tajā atrada piecas papildu naudaszīmes, katru 20 peso vērtu, satītas viņas pēdējā, pāri palikušajā 20 peso naudaszīmē. Tajā brīdī viņa saprata, ka viņai bija pietiekami, lai iegādātos ģimenei nepieciešamās lietas un samaksātu par ģimenes braucienu uz baznīcu. Šī jaunā sieviete paskaidroja, ka šīs pieredzes laikā viņa sajuta Dieva palīdzību un Dieva mīlestību pret viņu. Kad viņa pārnāca mājās, viņa pateicās Debesu Tēvam par šo brīnumu. (Pielāgots no video „Pure and Simple Faith”, LDS.org.)

  • Kas notika, kad šī meitene izrādīja savu ticību Jēzum Kristum?

  • Kā šī pieredze varētu palīdzēt jaunajai sievietei pielietot ticību nākotnē? (Tāpēc, ka viņa atpazina pierādījumu tam, ka Dievs viņai palīdzēja šajā situācijā, viņa var būt pārliecināta, ka Dievs viņai palīdzēs atkal nākotnē. Pateicoties tiem pierādījumiem un pārliecībai, kuru viņa saņēma, viņai ir ticība rīkoties šajā brīdī. Ja viņa turpinās rīkoties, tad šī rīkošanās ticībā turpināsies un viņas ticība pieaugs spēkā.)

Palūdziet studentiem padomāt par laiku, kad viņi izrādīja ticību. Aiciniet dažus studentus dalīties savās pieredzēs.

  • Kā šī pieredze pierādīja jums, ka Dievs jums turpmāk palīdzēs?

Ebrejiem 11:7–40

Pāvils citē piemērus par taisnīgiem cilvēkiem no Vecās Derības, kuri izrādīja ticību.

  • Miniet situācijas, ar kurām saskaraties šobrīd vai saskarsieties nākotnē, kurās jums jāizrāda ticība Jēzum Kristum.

Aiciniet studentus, lasot Ebrejiem 11:7–40, meklēt patiesos principus, kas viņiem var palīdzēt atpazīt svētības, kuras tie var saņemt, izrādot ticību Jēzum Kristum.

Uz tāfeles uzrakstiet vārdu ticībā un paskaidrojiet, ka Pāvils citēja piemērus par taisnīgiem cilvēkiem no Vecās Derības, kuri izrādīja ticību, lai pārliecinātu savus klausītājus, ka, izrādot ticību, tie tiks svētīti. Aiciniet studentus ātri pārskatīt Ebrejiem 11. nodaļu, meklējot frāzes, kas sākas ar vārdu „ticībā”. Jūs varētu ieteikt, lai studenti iezīmē šīs frāzes.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 11:7. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Noa izrādīja ticību Dievam. (Jūs varat paskaidrot, ka frāze „dievbijīgs būdams” nozīmē, ka Noa rīkojās cerībā un pārliecībā, balstoties uz Dieva vadību.)

  • Kā Noa izrādīja ticību?

  • Kuri no eldera Bednāra aprakstītajiem ticības elementiem (pārliecība, pierādījums un rīcība) atklājas šajā stāstā par Nou?

  • Kādos veidos tie atklājās?

Uz tāfeles uzrakstiet šīs Svēto Rakstu atsauces: Ebrejiem 11:8–10, 11–12, 17–19, 20–22, 23–28, 29–31. Sadaliet studentus sešās grupās un katrai no grupām uzdodiet vienu no rakstvietām. (Ja jums ir maza grupa, uzdodiet katram studentam vienu no rakstvietām vai sadaliet studentus pa pāriem un uzdodiet katram pārim vairākas rakstvietas.) Lūdziet katru grupu izlasīt attiecīgos Svēto Rakstu pantus, meklējot atbildes uz šādiem jautājumiem (jūs varētu uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles):

Kurš izrādīja ticību?

Kā atspoguļojas trīs ticības elementi (pārliecība, pierādījums un rīcība)?

Kādas situācijas, ar kurām sastopamies šodien, prasa līdzīgu ticību?

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet, lai katra grupa dalās savās atbildēs ar pārējiem.

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Ebrejiem 11:13–16. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko mēs varam mācīties no Ābrahāma, Sāras un citu izrādītās ticības piemēriem. Paskaidrojiet, ka frāze „debesu tēvija” 16. pantā attiecas uz mūžīgo dzīvi.

  • Saskaņā ar 13. pantu, kas notika ar Ābrahāmu un viņa sievu Sāru, kā arī citiem uzticīgiem cilvēkiem?

  • Kādēļ viņi palika uzticīgi pat tad, kad nesaņēma Dieva apsolījumu piepildījumu šajā dzīvē? (Jūs varat paskaidrot, ka saskatīt apsolītās svētības „no tālienes” nozīmē — cerēt un būt pārliecinātiem, ka svētības tiks saņemtas pēc nāves.)

  • Kā viņu piemēri var palīdzēt mums palikt uzticīgiem?

Uzrakstiet uz tāfeles šo frāzi — Izrādot ticību Jēzum Kristum, mēs varam … — un aiciniet studentus uzrakstīt šo frāzi savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā.

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt Ebrejiem 11:32–40. Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefa Smita veikto Ebrejiem 11:35 tulkojumu un paskaidrojiet, ka Džozefa Smita veiktajā tulkojumā Ebrejiem 11:40 ir teikts, ka Dievs bija paredzējis kaut ko labāku caur viņu ciešanām, jo bez ciešanām viņi nesasniegtu pilnību. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot veidu, kādā viņi varētu pabeigt uz tāfeles rakstīto frāzi. Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt vārdus un frāzes, kas viņiem ir svarīgas.

Aiciniet audzēkņus pabeigt frāzi, atsaucoties uz 32.–40. pantā rakstīto. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus dalīties, ko viņi ir pierakstījuši. Apkopojiet studentu atbildes, uzrakstot uz tāfeles šo principu: „Īstenojot ticību Jēzum Kristum, mēs varam izturēt ciešanas, paveikt brīnumus, saņemt dievišķus apsolījumus, stiprināt savu liecību par Viņu un tuvoties pilnībai.”

  • Kādos veidos mēs varam parādīt savu ticību Jēzum Kristum?

  • Kādas svētības kāds jums pazīstams cilvēks ir saņēmis dzīvē tāpēc, ka izrādīja ticību?

Aiciniet studentus atkal padomāt par situācijām, kurās viņiem ir bijis nepieciešams izrādīt ticību Jēzum Kristum.

Mudiniet viņus izvirzīt mērķi — izrādīt ticību Tam Kungam šajās situācijās. Aiciniet studentus pierakstīt šo mērķi, turpinot frāzi: „Ticībā es …”

Komentāri un skaidrojumi

Ebrejiem 11:1. „Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām”

Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja trīs ticības pamata elementus:

„Apustulis Pāvils mācīja, ka „ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām” (Ebrejiem 11:1). Alma mācīja, ka „ticība nav pilnīgas zināšanas par kaut ko; tādēļ, ja [mums] ir ticība, [mēs ceram] uz to, kas nav redzams, bet kas ir patiess” (Almas 32:21). Turklāt mēs mācāmies no „Lectures on Faith”, ka ticība ir pirmais atklātās reliģijas princips un pamats visam taisnīgumam un ka tas ir arī visu saprātīgo būtņu rīcības princips” [„Lectures on Faith” (1985), 1].

Šīs mācības uzsver trīs ticības pamata elementus: (1) ticība kā apstiprinājums par lietām, kas cerētas, kas ir patiesas; (2) ticība kā pierādījums lietām, kas nav redzamas, un (3) ticība kā rīcības princips visām saprātīgām būtnēm. Es aprakstu šīs trīs sastāvdaļas ticībai Glābējam, kas vienlaicīgi attiecas uz nākotni, ielūkojas pagātnē un mudina rīkoties tagadnē.

Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. …

Ticība Kristum ir nesaraujami saistīta un raisa cerību Kristū mūsu izpirkšanai un paaugstināšanai. Pārliecība un cerība ļauj mums doties līdz gaismas un tumsas robežai, tad spert dažus soļus tumsā — sagaidot un paļaujoties, ka gaisma vadīs un izgaismos ceļu [skat. Boyd K. Packer, „The Candle of the Lord”, Ensign, 1983. g. janv., 54]. Pārliecības un cerības kombinācija izraisa rīcību tagadnē.

„Ticība kā pierādījums lietām, kas nav redzamas, atskatās pagātnē un apstiprina mūsu paļāvību uz Dievu un mūsu pārliecību par lietu, kas nav redzamas, patiesumu. Mēs spērām soli tumsībā ar cerības pārliecību un saņēmām pierādījumu un apstiprinājumu, kad gaisma patiesi pārvietojās un nodrošināja nepieciešamo apgaismojumu. Liecība, kuru ieguvām pēc tam, kad mūsu ticība tika pārbaudīta (skat. Etera 12:6), ir pierādījums, kas vairo un stiprina mūsu pārliecību.

Pārliecība, rīcība un pierādījumi nemitīgi ietekmē cits citu” („Seek Learning by Faith”, Ensign, 2007. g. sept., 61.–63. lpp.).

Ebrejiem 11:4. „Ābels ir nesis Dievam labāku upuri”

„Pravietis Džozefs Smits paskaidroja, kāpēc Ābela upuris bija Dievam pieņemams un Kaina upuris tāds nebija. Ticībā Izpirkšanai jeb pestīšanas iecerei Ābels upurēja Dievam upuri, avju pirmdzimušos, un tas tika pieņemts. Kains upurēja no zemes augļiem, un tas netika pieņemts, jo viņš to nedarīja ticībā; vai nu viņam nebija ticības, vai arī viņš domāja to izrādīt pretēji Debesu plānam. Lai izpirktu cilvēku, bija nepieciešama Vienpiedzimušā asiņu izliešana, jo tāda bija pestīšanas iecere, un bez asiņu izliešanas nebija piedošanas. Un, tā kā upuris bija noteikts kā simbols, caur kuru cilvēkam bija jāsaskata lielais Upuris, ko bija sagatavojis Dievs, ja cilvēks upurēja pretēji tam, tad netika izrādīta nekāda ticība, jo glābšana tādā veidā nevarēja tikt gūta, nevarēja arī darboties Izpirkšanas spēks, — tātad Kainam nebija ticības” („Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits” [2010], 48. lpp)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 486. lpp.).